Foto: LETA/Privātais arhīvs/Vida Press
Covid-19 turpina nesaudzīgi aizraut prom arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju, un, lai gan vakcinācijas temps līdz ar stingrākiem ierobežojumiem ir pieaudzis, aizvien ir daudz neatbildētu jautājumu, kā no šīs krīzes izkļūt. Atbildes tomēr cenšamies rast arī šādos apstākļos, piemēram, žurnālistes Vitas Dreijeres intervijā ar sabiedrības veselības speciālisti Andu Ķīvīti-Urtāni.

Lai saprastu izaicinājumu mērogu, šeit tikai daži no sarunas jautājumiem: Vai krīzes laikā vajadzētu vai nevajadzētu atlaist ierobežojumu grožus arī vakcinētiem cilvēkiem? Vai arī nākamgad rudens pasākumi ir "norakstāmi" un Covid-19 varētu nozagt Ziemassvētkus? Kāpēc vīruss nesaudzīgi "ķer" aizvien jaunākus cilvēkus? Vai kāda no pašlaik pieejamajām vakcīnām ir labāka par citām? Kāpēc Ķīvīte-Urtāne pie pirmās izdevības steigs vakcinēt pret Covid-19 arī savus jaunākos bērnus?

Žurnālistes Kristinas Hudenko un manā rakstā par 31 gadu veco Artūru, kurš cerēja viegli pārslimot, varam skaudri novērot, kas ir tā dzīvības cena, ar ko sabiedrībā riskējam ikdienu. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra operatīvie dati līdz 2021. gada 2. novembrim ar laboratoriski apstiprinātu Covid-19 infekciju miruši 34 cilvēki vecumā līdz 39 gadiem.

Tikmēr “Delfi plus” redaktore Laura Dzērve šķetina kādu gadījumu, kad neilgi pēc "Janssen" vakcīnas pret Covid-19 saņemšanas nomira sirmgalve, bet ģimene aizvien nav saņēmusi atbildes, kas tieši notika. Konkrētās nāves gadījums vēl tiek izmeklēts, jo, kā publikācijā izpētījusi Dzērve, kopš maija, kad ziņojumu meita iesniedza, klāt nākušas jaunas zināšanas par šīs vakcīnas blakusparādībām, un jānoskaidro, vai šeit pastāvēja vēl vismaz viens venozās trombembolijas riska faktors bez vakcīnas.

Savukārt žurnālists Viesturs Radovics ļauj uz brīdi novērsties no pandēmijas jaunumiem un atgādina: ja Rīgā kādreiz bija protesti pret metro celtniecību, tad Kurzemē Atmodas laikā ļaudis mobilizēja padomju varas ideja jūras krastā pie Pāvilostas celt atomelektrostaciju (AES). Projekts paputēja, gandrīz nemaz nesācies, un šodien tikai var minēt, kas būtu, ja tiešām 2000. gadā jūras krastā pie Akmeņraga sāktu savu darbu atomelektrostacija. Radovics pēta, kā Latvijas PSR nonāca līdz idejai par savu atomelektrostaciju un kas ar šo ieceri notika.

Lūk, daži no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi plus" rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit.

Kamēr slimnīcās būs krīze, jāierobežo arī vakcinētie. Intervija ar pētnieci Ķīvīti-Urtāni

Foto: LETA

Sabiedrības veselības speciāliste Anda Ķīvīte-Urtāne ar kolēģiem joko, ka lūdzot Dievu, lai nākamā Covid-19 mutācija ar potenciālu pārtrumpot pašlaik pasaulē dominējošo delta jeb Indijas paveidu nenāktu no Latvijas. Tas liktu eksplodēt Latvijas starptautiskajai atpazīstamībai, bet Ķīvīte-Urtāne atzīst: “Tādu kaunu mēs negribētu piedzīvot.” Gluži nereāli tas gan neesot.

Lasīt vairāk

'Domājām – viegli izslimosim un dabūsim QR kodu!' Par Artūru, kurš negrasījās mirt 31 gada vecumā

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi par 31 gadu vecā Artūra Kuļepova dzīvību cīnījās vairāk nekā divas nedēļas, taču jaunais koronavīruss izrādījās spēcīgāks. Pirms divām nedēļām Jūlija zaudēja savu mīļoto vīru. Četrus mēnešus vecais Miša – tēti... Vēl mēnesi pirms traģēdijas jaunais un veselīgais pāris bija pārliecināti – slimības bīstamība ir krietni pārspīlēta, savukārt vakcīna nepieciešama tikai tādēļ, lai dzīvotu bez absurdiem ierobežojumiem. Tobrīd šķita, ka ar to var nesteigties.

Lasīt vairāk

'Biedējošākais – nav noraidošas atbildes' – futbola eksperti par 'Gorkša sarunu' iespējamu pirkšanu

"Redzot, kā šobrīd Futbola federācijā notiek procesi, droši vien viss tiks noklusināts un nekādu sankciju nebūs," tā trešdien raidījumā "Spried ar Delfi" sporta žurnālists Agris Suveizda komentēja portālā "Delfi" publiskoto informāciju, ka Latvijas Futbola federācijas (LFF) pašreizējais prezidents Vadims Ļašenko vairākkārt ticies ar uz mūžu no futbola diskvalificēto Oļegu Gavrilovu un, iespējams, maksājis viņam par savu konkurentu Kasparu Gorkšu kompromitējošu materiālu.

Lasīt vairāk

Nāvējošo SARS ātri apturēja bez vakcīnām. Kāpēc Covid-19 nepadodas

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

SARS-CoV-1 jeb vienkārši SARS ir radinieks šobrīd Covid-19 pandēmiju izraisījušajam SARS-CoV-2. SARS, kas uzliesmoja pirms teju 20 gadiem, bija daudz nāvējošāks un arī gana lipīgs, lai bezdarbības rezultātā varētu novest pie pandēmijas. Taču pēc dažiem mēnešiem tā izplatība beidzās. Un bez vakcinācijas. Covid-19 pandēmijas sākumā izskanēja versijas, ka arī šoreiz varam cerēt uz ko līdzīgu, ja tiks ievēroti daži drošības pasākumi. Pusotru gadu vēlāk redzam, ka cerības bija veltīgas. Ātrākais ētiskais risinājums, kā no pandēmijas iziet salīdzinoši "sausām kājām", ir plaša vakcinācija. Šajā rakstā divi Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) zinātnieki – Elīna Černooka un Ņikita Zrelovs – palīdz skaidrot iemeslus, kāpēc tā.

Lasīt vairāk

Atomelektrostacija jūras krastā pie Pāvilostas – padomju utopija, kas netapa

Ja Rīgā tie bija protesti pret metro celtniecību, tad Kurzemē Atmodas laikā ļaudis mobilizēja padomju varas ideja jūras krastā pie Pāvilostas celt atomelektrostaciju (AES). 1988. gadā ideja par AES un veselas strādnieku pilsētas būvniecību kļuva zināma plašākai sabiedrībai, kas noveda pie vērienīgiem kurzemnieku protestiem un parakstu vākšanas. AES projekts paputēja, gandrīz nemaz nesācies, un šodien tikai var minēt, kas būtu, ja tiešām 2000. gadā jūras krastā pie Akmeņraga sāktu savu darbu atomelektrostacija.

Lasīt vairāk

Lai vilks paēdis un kaza dzīva – vai izmaiņas risinās mūžsenās piespiedu nomas attiecības

Foto: DELFI

Ar Tieslietu ministrijas paziņojumu par reformas sākšanu ne pirmo reizi būs mēģināts atrisināt sasmakušo piespiedu nomas attiecību problēmu Latvijā. Kā pirmais solis ir pieņemti grozījumi normatīvos, kas paredz, ka piespiedu nomas attiecības aizstās likumiskās zemes lietošanas tiesības par maksu, savukārt Saeimas koridoros "klīst" šāda dalīta īpašuma izbeigšanas likums, kas attiecas uz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām.

Lasīt vairāk

'Viņam šķita, ka policisti ir roboti' – Ruks par auto uzspridzināšanu Gulbenes novadā

"Policisti, mediķi, glābēji, pedagogi vai politiķi darbojas kā detonators cilvēkiem, kuri sevī nēsā negāciju gūzmu un agresiju," tā ceturtdien raidījumā "Spried ar Delfi" secināja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, runājot par agresiju sabiedrībā mājsēdes un komandantstundas apstākļos. Ruks raidījumā plašāk skaidroja notikušo Gulbenes novadā, kur komandantstundas pārbaudes laikā autovadītājs uzspridzinājis savu automašīnu, ievainojot divus policistus, bet pēc tam centies nozagt likumsargu auto un ar to aizbēgt.

Lasīt vairāk

Ķīna saviem spēkiem piecos gados pievieno 'britu floti', bet Eiropa mostas lēni

Foto: DELFI

Ķīna ir liela, un tās Tautas atbrīvošanas armijas Jūras spēki ir vērienīgi. Tomēr fakti par Austrumu milža straujo attīstību un vērienu šokē pat militāristus, intervijā "Delfi" atklāj doktore Sāra Kirčbergere.

Lasīt vairāk

Deviņi mēneši bez ožas un neizturams bezspēks – pieredzes stāsti par garo Covid-19

Foto: Shutterstock

Covid-19 infekcija ir visnotaļ viltīga – mēs nevaram kafijas biezumos izzīlēt, vai slimības gaita, ņemot vērā to, ka esam šķietami veseli, būs viegla vai smaga, tieši tāpat mēs nevaram būt droši par to, vai vīruss pēc akūtas izslimošanas mūs patiesi liks mierā. Dažiem nepaveicās un ar simptomiem nākas sadzīvot pat teju gadu pēc izslimošanas. Matu izkrišana, totāls bezspēks, trauksme un apātija, nepārtraukta džinkstoņa ausīs un ožas zudums jau deviņus mēnešus – tie ir tikai daži no simptomiem, ar kuriem duelī pret Covid-19 sekām cīnās mūsu stāsta varoņi.

Lasīt vairāk

Kā puisēns Damirs nospēlēja galveno lomu Latvijas filmā, kas izvirzīta Oskaram

Foto: Māris Morkāns

Šogad Latvija ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" izvirzījusi filmu "Bedre", kurā galveno lomu, latviešu puisēnu Markusu, nospēlējis Rīgas vidusskolas "Rīnūži" skolnieks Damirs Onackis. Kā paskaidroja filmas režisore Dace Pūce, viņa meklējusi labāko zēnu valstī, un atradusi. Portāls "Delfi" aprunājās ar jauno aktieri, režisoru, un pie viena iztaujāja pieredzējušo aktieru atlases speciālisti Ivetu Dortāni par to, kā bērni nonāk kino. Tai skaitā arī Holivudā.

Lasīt vairāk

Vakcīnu iespējamās blaknes: Pēc sirmgalves nāves meitas iesniegto ziņojumu tagad pārvērtē

Foto: Zuma Press/Scanpix/LETA

Joprojām klusums – tā divos vārdos Iveta raksturo atgriezenisko saiti no Zāļu valsts aģentūras (ZVA) pēc tam, kad viņa iesniedza zāļu blakusparādību ziņojumu. Par šādu soli viņa izšķīrās pirms pieciem mēnešiem, dažas dienas pēc mātes nāves. Viņa nomira neilgi pēc "Janssen" vakcīnas pret Covid-19 saņemšanas, un tas raisīja ģimenē daudz jautājumu. Kā iestādē uzzināja portāls "Delfi", izrādās, vērtēšana notikusi pirms vairākiem mēnešiem, cēloņsakarību neatklājot, taču tagad ziņojums vēlreiz nonācis uz galda, proti, to atkārtoti izvērtē.

Lasīt vairāk

Vīna glāze nāk par labu? Uzturs, kas neļaus 'nokaut' ķermeņa motoru – sirdi

Foto: Shutterstock

Piekritīsiet taču – "ak, tu, sirsniņa mana" izklausās daudz mīļāk un piemērotāk par "mana nierīte", vai ne? Jau izsenis sirds ir visā pasaulē zināms mīlestības simbols, kuru izšuj uz drēbēm, dāvā kūkas formā un pat iepin liriskās melodijās, taču svarīgi atgādināt, ka sirds ir kas vairāk par mīlestības vēstnesi. Orgāna galvenā funkcija ir svarīgāka par visiem apzīmējumiem – sirds ļauj mums dzīvot. Ja cilvēka motoram sāk rūsēt kāda sastāvdaļa, organisma kopējā funkcionēšana būs apdraudēta, tāpēc ar steigu jāķeras klāt tā ieeļļošanai. Un te palīdzēt var piemērots uzturs, kura iekļaušana ikdienas ēdienkartē nebūt nav neiespējamā misija.

Lasīt vairāk

Mārtiņš Hiršs: Krievija zaudē cīņu par krievvalodīgo jauniešu sirdīm un prātiem Latvijā

Foto: Reuters//Scanpix/LETA

Mainoties paaudzēm, pakāpeniski samazinās atbalsts Kremļa ģeopolitiskajiem vēstījumiem Latvijas krievvalodīgo vidū. Tomēr nav arī tā, ka Latvija un ES uzvar šajā cīņā par sirdīm un prātiem.

Lasīt vairāk

Auto riepu cenu pieaugums arī Latvijā – ražo ar pilnu jaudu, bet no Ķīnas vest dārgi

Foto: Shutterstock

Kokiem lapas jau nokritušas, mājokļos apkures sezona jau ir sākusies, un agrā rītā termometra stabiņš rāda tikai dažus grādus virs nulles – prātīgākajiem autobraucējiem tie ir indikatori, ka ir pēdējais laiks automobilim mainīt riepas uz ziemas apstākļiem piemērotām. Pārējie tās mainīs, kā parasti – tikai līdz ar pirmo sniegu, veidojot milzu rindas pie riepu montāžas darbnīcām.

Lasīt vairāk

'Netflix' megahits 'Squid Game' – asiņaina izklaide vai drosmīga sociālā kritika?

Foto: Kadrs no filmas/Netflix

Šķiet, arvien mazāks kļūst to cilvēku skaits visā pasaulē, kas nebūs vismaz dzirdējuši par "Netflix" jauno seriālu "Squid Game" jeb "Kalmāra spēle". Dienvidkorejā radītais seriāls kļuva par īstu sprādzienu virtuālajā vidē, gāžot no troņa pat ilglaicīgo "Netflix" hitu "Bridžertona" – medijs "Insider" ziņo, ka "Squid Game" ieņēmumi šobrīd veido ap 900 miljoniem dolāru. "Squid Game" mēneša laikā no vienkārši veiksmīga seriāla kļuvis par masu kultūras fenomenu, nonākot pat līdz tam, ka nupat Ņujorkas skolās aizliegti seriāla tematikai veltīti Halovīna tērpi. Kā un kāpēc šim mazbudžeta Dienvidkorejas produktam tas izdevās, un vai šādi panākumi patiešām ir pelnīti?

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!