Foto: Shutterstock

Ceturtdien, 26. augustā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē deputāti turpināja diskusijas par trešdien pieņemto konceptuālo lēmumu, ka epidemioloģiski drošā vidē strādājot, būs derīgs arī negatīva Covid-19 testa rezultāts, taču pēc gandrīz divu stundu garām diskusijām par principiem nespēja vienoties.

Deputāti diskusijas varēja turpināt, jo iepriekš nobalsoja par to, lai arī Saeimas deputātiem, strādājot klātienē, būtu nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. To divi deputāti – Ainars Latkovskis (JV) un Atis Zakatistovs – trešdien noteica kā priekšnoteikumu, lai varētu lemt par nepieciešamību uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu arī citām profesiju grupām.

Deputātu priekšlikumus noraida, komisija veido savu

Deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikums noteikt, ka epidemioloģiskas drošas vides nodrošināšanai, strādājot klātienē, būtu derīgs arī apliecinājums par negatīvu Covid-19 testu, tika noraidīts. Līdzīgu priekšlikumu iesniedza arī Viktors Valainis (ZZS), kas arī netika atbalstīts.

Līdzīgu priekšlikumu iesnieguši arī deputāti Evija Papule un Vjačeslavs Dombrovskis, kas nosaka, ka negatīvais Covid-19 tests, strādājot epidemioloģiski drošā vidē, derīgs 48 stundas. Arī šis priekšlikums tika noraidīts.

Komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP) atgādināja, ka trešdien, komisija vienojās veidot savu priekšlikumu – par epidemioloģiski drošu pakalpojumu uzskatāms pakalpojums, kuru sniedz persona, kurai ir vakcinācijas, pārslimošanas vai ekspress Covid-19 tests.

Tas nozīmētu, ka katru dienu persona veic Covid-19 eksprestestu, kas derīgs 24 stundas, taču derīgs būtu arī polimerāzes Covid-19 tests. Tas būtu jāapmaksā pašiem un neattiektos uz mediķiem un sociālās aprūpes darbiniekiem, kā arī citām iepriekš noteiktām jomām, piemēram, Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) darbiniekiem.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Līvija Millere norādīja, ka konkrētajā pantā nav korekti noteikt maksas kārtību un profesiju izņēmumus. Tāpat viņa piedāvāja atcelt likumprojekta steidzamību, lai nerastos likumprojektā pretrunas un to varētu pārrunāt ministriju speciālisti, nosakot profesiju jomas un epidemioloģiski drošu režīmu darbības principus.

"Nezinot, kā Saeima balsos par principu [par negatīva Covid-19 testa derīgumu], nevar zināt, kā normas var salāgot. Tas ir ministriju jautājums," norādīja Millere.

Pēc ilgām diskusijām Rancāns ierosināja ieturēt pauzi, lai "saprastu, kur mēs ejam". "Tikko mēs ejam no koncepta līdz detaļām, ir daudz neizstrādātu detaļu un risinājumu, kurus komisija uz vietas tik vienkārši nevaram risināt," norādīja komisijas vadītājs.

Tieslietu ministrijas pārstāve Sanita Armagana norādīja, ka likumprojekts paredz epidemioloģiski drošs pakalpojums jeb zaļais režīms ir veselībā, sociālajā aprūpē, izglītībā un valsts pārvaldē, kur ir klātienē ilgstoša saskarsme ar klientiem un pārējie izvēlas, kā vēlas strādāt.

Likumprojekts nosaka, kurā brīdī un pie kādiem nosacījumiem pakalpojums ir drošs, piemēram, saskarsme ar cilvēkiem. Ja šādas saskarsmes nav, tad darbiniekam neprasīs sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, uzsvēra Rancāns.

Feldmans ierosināja izmantot budžeta paketes principu, komisijā izskatot visu likumprojektu. "Pēc tam juristi saprot beigu redakciju un tad virza uz Saeimas sēdi," norāda Feldmans.

Rancāns secināja, ka neizdodas izveidot komisijas priekšlikumu un piekrita Feldmana priekšlikumam. "Citu ceļu kā tikt ārā no šīs sarežģītās situācijas es neredzu," norādīja sēdes vadītājs.

Režīmu atšķirības

Veselības ministrijas pārstāvis Kaspars Bērziņš aicināja deputātus saprast citas dzīves situācijas – koncerti notiek zaļā, dzeltenā režīmā, arī ēdināšanas nozare strādā atbilstoši šim principam.

"Ja parādās situācijas, ka daļa darbinieku nebūs vakcinēti vai pārslimojuši, tad šie režīmi vairs nepastāvēs. "Zaļie" koncerti, kur cilvēki sēž viens otram blakus, nenotiks un tie pārvērtīsies par "dzeltenajiem"," pauda Bērziņš.

Viņš arī atgādināja, ka apliecinājums par negatīvu Covid-19 testu sertifikāta veidā ir apliecinājums, ka tas veikts atbilstoši un profesionāli. Sertifikāts ir fakts, ko nevar viegli viltot, norādīja Bērziņš, atbildot uz deputātu diskusijām par to, vai derētu arī apliecinājums par veikto testu papīra formātā.

"Mēs nevaram izslēgt visus riskus, bet mēs tos varam minimizēt," norādīja Rancāns, uzsverot, ka runa iet par iešanu uz darbu. Bērziņš tam daļēji piekrita, norādot, ka piemēram, biroju cilvēkiem ar testu pietiks, bet arī privātajā sektorā ir pakalpojuma specifika, kur ar testu var nepietikt.

Cilvēku pulcēšana grupās – bez distancēšanās un bez maskām – ir iespējama tikai vakcinētiem cilvēkiem, bet, ja tiem pievienojas testēti cilvēki, pasākums notiek "dzeltenajā" režīmā un jāievēro distance, piemēram, no galdiņiem vai cilvēku skaits pie galdiņiem, ierobežots norises ilgums un citi, pauda Bērziņš. Viņš aicināja padomāt, ka ir situācijas komercdarbībā, kur pakalpojuma sniedzējs mēģina nodrošināt drošo vidi un tos šādā situācijā vairs nevarēs veidot īpaši vakcinētiem cilvēkiem.

Bērziņš atgādināja, ka gadījumā, ja vakcinēts ir saslimis ar Covid-19, tad viņš var aplipināt testēto cilvēku un norādīja, ka ir specifiski gadījumi, kad būtu nepieciešams "zaļais" režīms.

Deputātiem un ekspertiem atšķirīgi viedokļi

Atis Zakatistovs norādīja, ka "zaļo" režīmu katrs uzņēmējs var veidot un Saeimas komisija to neaizliedz, vien jāsaprot, ka līdz ko kāds darbinieks ierodas darbā ar negatīvu Covid-19 testu, tad uzņēmums strādā "dzeltenajā" režīmā.

Možvillo aicināja priekšlikumu sadalīt trīs daļās, pirmajā daļā nosakot, ka darbinieks var izmantot testu, nenosakot kategorijas un to, kas par testu maksā. Tad veidot jaunu priekšlikumu par samaksas kārtību un tad veidot profesijas, uz kuriem tas attiektos.

Savukārt deputāts Ilmārs Dūrītis (AP) aicināja neatteikties no "zaļā" režīma, ko būtu svarīgi atrunāt likumā, nosakot, ka ir režīmi, pasākumi vai nozares, kas var sniegt pakalpojumus drošajā režīmā. Par piemēru viņš minēja teātra izrādi, kur vilkt sejas masku "dzeltenajā" režīmā "varētu radīt neērtības".

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāve Inga Vanaga norādīja, ka augstākās izglītības iestāžu darbinieki klātienē var strādāt, ja ir vakcinēti vai pārslimojuši un norādīja, ka varētu būt tiesvedības riski. Vienlaikus viņa aicināja domāt par to, kas sedz testa izmaksu un cik ilgi tests būtu derīgs.

Premjera Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV) aicināja iestādēm pašām noteikt režīmu, piemēram, PMLP, kur ir cieša saskarsme ar klientiem, īstenot klātienes darbu "zaļajā" režīmā, bet tur, kur darbs ir ar papīriem, īstenot darbu "dzeltenajā" režīmā.

Jau vēstīts, ka trešo dienu Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē deputāti turpina izskatīt strīdīgo Covid-19 likumprojektu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!