Foto: PantherMedia/Scanpix

Pirmdien koalīcijas sadarbības sanāksmē panākta vienošanās par "kompleksiem" pasākumiem energoresursu cenu samazinājumam, tostarp paplašināt mājokļa pabalsta saņēmēju loku un samazināt elektroenerģijas sadales tarifu. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana elektrībai un gāzei neguva koalīcijas atbalstu.

Pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) preses konferencē informēja, ka augstās enerģijas cenas valsts plāno kompensēt, apkures sezonas laikā samazinot elektroenerģijas sadales tarifu par 50%, kas, pēc finanšu ministra teiktā, pozitīvi ietekmēs ne tikai mājsaimniecību, bet arī uzņēmēju rēķinus par elektrību. Tāpat koalīcija vienojusies paplašināt mājokļa valsts pabalsta saņēmēju loku.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) atzina, ka Ekonomikas ministrija bija piedāvājusi koalīcijas partneriem lemt arī par PVN samazināšanu tādiem energoresursiem kā elektrība, gāze, siltumenerģija un kurināmā koksne, tomēr šis priekšlikums neguva atbalstu.

Reirs piebilda, ka PVN samazināšana netika atbalstīta, jo tādējādi ieguvējas būtu tikai mājsaimniecības, no atbalsta izslēdzot uzņēmējus. Reirs uzsvēra, ka valsts atbalstam ir jāattiecas tostarp uz uzņēmumiem.

"Viens no trauksmes zvaniem ir tas, ka uzņēmumos pieaug energoresursu izmaksas, un PVN nekādi neietekmēs uzņēmējus, turpretī sadales tarifa samazinājums ietekmēs. Tāpēc atbalsts ir jāparedz plašāks, jo nav jēga atbalstīt tikai mājsaimniecības, ļaujot augt inflācijai caur produktiem, piegādēm un ražošanas izmaksām," skaidroja finanšu ministrs,

Reirs atzina, ka PVN samazināšanai būtu fiskāli negatīva ietekme uz budžetu, turpretī sadales tarifa samazinājums, ticamākais, neietekmēs budžeta deficītu.

Vitenbergs informēja, ka mājokļa pabalsta atbalsta programmas paplašināšana ļaus mazāk turīgiem iedzīvotājiem segt komunālo pakalpojumu izmaksas, piemēram, par siltumenerģiju, malkas iegādi utt. Ministrs piebilda, ka konkrēts atbalsta mehānisms vēl tiks izstrādāts. Paredzams, ka valdība par to varētu lemt nākamnedēļ. Vienlaikus Vitenbregs uzsvēra, ka viņa vadītā ministrija seko līdzi energoresursu cenu izmaiņām un nepieciešamības gadījuma Ekonomikas ministrija ir gatava piedāvāt jaunus atbalsta pasākumus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pauda gandarījumu, ka koalīcijā atbalstu guvis priekšlikums par mājokļa atbalsta programmas paplašināšanu, jo tādējādi atbalstu saņems personas ar zemiem ienākumiem.

"Tā vietā, lai runātu par nodokļu izmaiņām, ir jārunā par mājokļa pabalstiem, kas varētu skart vairāk nekā 29 000 mājsaimniecību. Tās būtu valstij saprotamas izmaksas un neradītu tādas sekas, ka nodoklis samazinātos tiem, kam tas būtu mazāk nepieciešams. Ar nodokļu likmes samazināšanu nepalīdzēsim uzņēmējiem," pauda Bordāns.

Savukārt deputāts Juris Pūce (AP) atzina, ka koalīcija radusi labu kompromisu energoresursu cenas ietekmes mazināšanai, jo tas palīdzēs visām Latvijas mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Pūce arī pauda atzinīgus vārdus par vienošanos mērķtiecīgi paplašināt mājokļa pabalsta saņēmēju loku. "Šis ir spēcīgs atbalsts, kas tēmēts uz vistrūcīgākajiem," secināja Pūce.

Labklājības ministrijas informācija liecina, ka mājokļa pabalsts ir viens no diviem pamata sociālās palīdzības pabalstiem kas tiek izmaksāts no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā izdevumus par dzīvojamās telpas lietošanu, par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, ar telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu saistītos izdevumus, kā arī izdevumus par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.

Līdz šim politisku atbalstu guvusi virkne priekšlikumu elektroenerģijas cenu pieauguma kompensēšanai. Ministru kabinets lēma mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām jau no šī gada novembra par 10 eiro palielināt atbalstu elektrības rēķinu segšanai, tādējādi daudzbērnu ģimenei atbalsts sasniedz 20 eiro mēnesī, bet pārējām aizsargātā lietotāja grupām – 15 eiro mēnesī.

Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, atbalsts attiecas uz 150 000 mājsaimniecībām un atbalsta palielinājumam no budžeta līdzekļiem tiks novirzīti 17,5 miljoni eiro.

Tāpat Ministru kabinets iepriekš atbalstīja Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus Infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, paredzot no šā gada novembra līdz nākamā gada martam izmaksāt 20 eiro pabalstu ik mēnesī senioriem, kas ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19, un tiem, kuri veselības dēļ nevar veikt vakcināciju.

Vienlaikus koalīcija iepriekš vairākkārt neatbalstīja opozīcijas deputātu priekšlikumu elektrības cenas kāpuma problēmu risināt, piemērojot tai samazināto PVN 5% apmērā.

Jau vēstīts, ka novembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza jaunu vēsturisko maksimumu - 125,39 eiro par MWh, kas ir par 17,8% vairāk nekā oktobrī, bet attiecībā pret 2020. gada novembri cena ir 3,1 reizi augstāka, informē Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls".

Elektroenerģijas tirgotāja SIA "Enefit" vadītājs Krists Mertens portālam "Delfi" prognozēja, ka elektroenerģijas cenas tuvākajā laikā, visticamāk, nekritīsies. Viņš ātrus risinājumus šī brīža problēmai nesaskata, bet uzskata, ka politiķiem jāmācās un jāstrādā, lai nākotnē valsts nepiedzīvotu līdzīgu situāciju. Pirmais solis būtu radīt plašākus atbalsta mehānismus atjaunojamo resursu ieviešanai un atrisināt mikrošķēršļus, piemēram, dažādo pašvaldību izpratni par to, kādas atļaujas vajadzīgas saules paneļu uzstādīšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!