Gads ar Levitu – ko Valsts prezidents paguvis izdarīt
Foto: Valsts prezidenta kanceleja

Trešdien, 8. jūlijā, aprit viens gads, kopš Valsts prezidents Egils Levits oficiāli sāka pildīt amata pienākumus. Lai arī Covid-19 pandēmija liedza īstenot daļu no plānotajiem uzdevumiem, tomēr pats prezidents pirmo prezidentūras gadu raksturo kā ļoti intensīvu. Ar pārskatu, kurā apkopotas Valsts prezidenta pēdējos 12 mēnešos īstenotās aktivitātes, piedāvā iepazīties portāls "Delfi".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Preses konferenci, lai sabiedrību informētu par savu pirmo prezidentūras gadu, Levits sasauca jau 3. jūlijā. Šo gadu viņš raksturoja kā ļoti intensīvu un neparastu Covid-19 pandēmijas dēļ.

Lai arī pasākums Rīgas pilī bija paredzēts kā atskats uz gada laikā padarīto, valsts galva savā uzrunā uzsvaru lika uz iecerētajiem darbiem nākamajos 12 mēnešos.

Otrajā pilnvaru gadā viņš vēlas veicināt Saeimas pieņemto lēmumu kvalitāti un aktīvāku valsts pārvaldes modernizāciju, īpaši izceļot jomas, par kurām valsts politika līdz šim nav bijusi pietiekami skaidra. Viņš turpinās darbu pie trīs iepriekš nospraustajiem darbības virzieniem – solidaritātes, piederības un modernas, ilgtspējīgas valsts –, bet vienlaikus prezidents centīsies aktīvāk iesaistīties debatēs un sniegt savus argumentus.

Līdz 20. maijam Levits izskatīja 89 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus, no kuriem viņš atbalstīja četrus. Prezidents ir piedalījies 17 ārvalstu vizītēs – 13 pērn un četrās šogad. Pēdējā vizīte 24. un 25. jūnijā notika Igaunijā, bet priekšpēdējā – no 13. līdz 16. februārim – Vācijā, lai piedalītos Minhenes Drošības forumā.

Valsts galva ir izvērtējis un izsludinājis 284 likumus, no kuriem 66 pieņemti steidzamības kārtā. Vienu Saeimā apstiprināto likumu Levits lēma parlamentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai, lūdzot novērst iespējas mīkstināt totalitāro režīmu simbolu izmantošanas aizliegumu publiskos pasākumos. Parlaments iebildumus ņēma vērā un likumu precizēja.

Tāpat gada laikā Saeimai ir nosūtītas septiņas Valsts prezidenta vēstules. Divas no tām bija saistītas ar novadu reformas likumprojektu, kur otrajā vēstulē Levits ierosināja divus priekšlikumus. Pirmais priekšlikums paredzēja izstrādāt atsevišķu likumu, kas stiprinātu latviešu vēsturiskās zemes Vidzemi, Latgali, Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Savukārt otrs priekšlikums paredzēja sniegt tiesības vietējām kopienām demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus lokālu jautājumu risināšanai.

Saeima, 10. jūnijā pieņemot novadu reformas likumu, šos divus priekšlikumus akceptēja, taču noraidīja Levita ierosinājumu pašvaldību vēlēšanās ļaut startēt arī vēlētāju apvienībām. Tomēr prezidents, veltot kritiskus vārdus likumprojekta sagatavošanas procesam, lēma likumu izsludināt.

Vienlaikus gada laikā ir notikušas sešas jauno tiesnešu ceremonijas, kur zvērestu devuši divi Augstākās tiesas un septiņi rajona tiesas tiesneši. Levits arī saņēmis 23 akreditācijas rakstus no ārvalstu vēstniekiem, bet darbam ārvalstīs nozīmējis 15 Latvijas vēstniekus.

Gads ar Levitu – ko Valsts prezidents paguvis izdarīt
Foto: Valsts prezidenta kanceleja

Gads kopsavilkumā


Kopsavilkumu par prezidentūras pirmā gada aktivitātēm ir apkopojusi Valsts prezidenta kanceleja. Levita darbība ir iedalīta trīs darbības virzienos, kuros viņš, stājoties amatā, solīja strādāt – piederības, solidaritātes un modernas valsts attīstībā.

Ir jāņem rokās slota un jāizmēž māja no tiem mēsliem, kas ir sakrājušies 30 gados, kas velkas mums līdzi un kas mūs šodien šķir no augsti attīstītas, tiesiskas demokrātijas, savā pirmajā darba dienā teica Valsts prezidents Egils Levits

Piederība

Pārskatā par Levita pirmo prezidentūras gadu teikts, ka īpaša uzmanība veltīta, lai izceltu katras Latvijas vietas pašvērtību, unikalitāti un būtiskumu. Savās pirmajās darba vizītēs pērn jūlijā, augustā un septembrī Levits apmeklēja Indras, Mazirbes, Skaistkalnes un Ipiķu pagastus – vietas, kuras viņš pieminēja savā inaugurācijas runā. Vizītes ļāva ne tikai izcelt šo vietu unikālo kultūrvēsturisko mantojumu un sastapt iedzīvotājus, bet arī uzsvērt vienotas informatīvās telpas nozīmi, televīzijas un radio apraidi pierobežā, kā arī pārrobežu attiecības.

Levits vairākkārt gan novados, gan Rīgas pilī dažādās sarunu platformās ir diskutējis par 22. jūnijā izsludināto novadu reformas likumu. Diskusijās viņš uzsvēra demokrātiskās pārstāvniecības un pilsoniskās aktivitātes nozīmi, aizstāvēja priekšlikumu par vēlētāju apvienībām pašvaldību līmenī, kā arī nāca ar likumdošanas iniciatīvu par vēlētu iedzīvotāju pārstāvniecību pilsētās un pagastos.

Piekrītot, ka novadu reforma ir nepieciešama, prezidents vienlaikus kritizēja veidu, kādā reforma tika veikta. Valsts prezidents drīzumā Saeimā iesniegs latviešu vēsturisko zemju likumprojektu. "Katrai vietējai kopienai ir jāsaglabā sava identitāte un sava vienreizība, un tas ir būtiski kā no visas valsts ilgtermiņa kopējām interesēm, tā no latviešu nācijas un mūsu nacionālās identitātes perspektīvas," 19. jūnijā pauda Levits.

Pērn 1. oktobrī Valsts prezidents vērsās Saeimā ar likumdošanas iniciatīvu, aicinot 15. oktobri noteikti par Valsts valodas dienu. Prezidenta ieskatā, tādā veidā tiktu uzsvērta latviešu valodas loma Latvijas valstiskuma pastāvēšanā un tās nozīme saliedētas sabiedrības veidošanā.

Vienlaikus Levits ir parlamentā iesniedzis iniciatīvu, kas paredz 17. martu noteikt par Nacionālās pretošanās dienu. Bija iecerēts Rīgas pilī pirmo reizi organizēt forumu "Nacionālā pretošanās kustība Latvijas vēsturiskajā atmiņā", bet Covid-19 dēļ to pārcēla uz 2021. gadu.

Solidaritāte

Pērn 29. novembrī Levits organizēja solidaritātes sarunu domnīcu "Latviešu nācija un saliedēta Latvijas valsts", kurā piedalījās dažādas sabiedrības grupas. Ar šo diskusiju ir aizsākts solidaritātes sarunu cikls, lai izvērstu Satversmes ievadā nostiprinātā solidaritātes principa saturu un veidotu plašāku izpratni par tā tvērumu, kā arī nospraustu virzienus tā iedzīvināšanai likumdošanā, rīcībpolitikas veidošanā un sabiedrībā.

Pirmajā prezidentūras gadā Levits ir rīkojis diskusijas par veselības sistēmas problēmām, uzsverot nepieciešamību uzlabot veselības sistēmas organizāciju, pieejamību un palielināt nozarei paredzēto finansējumu. Šī gada janvārī, viesojoties Valsts sociālās aprūpes centrā "Rīga", prezidents pārrunāja ar sociālo jomu saistītus jautājums, piemēram, par adopciju, infrastruktūras pilnveidošanu un valsts iesaisti jomas sakārtošanā.

"Valstī nav attīstīta sistemātiska pieeja jautājumu risināšanā un viss tiek darīts sektoru līmenī, nevis horizontāli, starpinstitucionāli," pauda Levits. Tādēļ sociālās aprūpes jomas sakārtošanai viņš aicināja mainīt valsts pārvaldes modeli un kopā saistīt vairākas nozares – izglītību, ekonomiku, finanses labklājību un citas. Viņš arī uzskata, ka vienlaikus ir nepieciešams uz problēmām un to risinājumiem skatīties kompleksi un ilgtermiņā, pretējā gadījumā sistēmu nevar izmainīt.

Tāpat Valsts prezidents ir aicinājis parlamenta deputātus kritiski izvērtēt pašreizējo Latvijas nodokļu sistēmu, kuras nepilnības iezīmēja Covid-19 krīze. Viņaprāt, krīze izgaismoja sabiedrības nevienlīdzības un sašķeltības cēloņus, ko rada gan ēnu ekonomikas īpatsvars, gan nodokļu režīmi, kas krīzes situācijās atstāj ievērojamu iedzīvotāju daļu bez valsts sociālajām garantijām.

"Nodokļi ir cena par valsti, kādā mēs gribam dzīvot. Krīzē gūtā mācība mērķtiecīgi jāizmanto, lai celtu mūsu valsts vērtību, kā arī panākot viegli administrējamu nodokļu sistēmu, kas ir arī jāievieš, un uzsverot nulles toleranci pret jebkādu krāpšanos ar nodokļiem. Tas Latviju vedīs modernas un solidāras valsts virzienā," pauda Levits.

Gads ar Levitu – ko Valsts prezidents paguvis izdarīt
Foto: Valsts prezidenta kanceleja

Moderna valsts

Viens no Levita izvirzītajiem prezidentūras mērķiem ir šajā desmitgadē Latviju pārveidot modernā un ilgtspējīgā Ziemeļvalstī. Tas sevī ietver gan tiesiskuma stiprināšanu, gan aktīvu iesaisti Eiropas un globālo jautājumu risināšanā starptautiskajās organizācijās.

Uzrunās Latvijā un pasaulē Levits ir norādījis, ka tehnoloģijas ir jāizmanto atbildīgi, lai tās kalpotu cilvēkiem, nevis otrādi, proti, ir jāveic kritiska digitālo iespēju izvērtēšana, ņemot vērā gan tehniskos, gan sociālos riskus. Bez tā prezidents 23. martā rīkoja attālinātu tikšanos ar valsts konstitucionālajiem orgāniem, lai runātu par valsts konstitūcijai atbilstošu e-Saeimas platformas izstrādi un par Satversmes 81. panta mūsdienīgas un demokrātiskai valstij atbilstošas redakcijas iekļaušanu Satversmē.

Kopsavilkumā par aizvadīto gadu norādīts, ka, stiprinot likumdošanas kvalitāti, Levits ir iedibinājis jaunu instrumentu – prezidenta viedoklis pirms likuma izsludināšanas, kas viņam vēl pirms likuma pieņemšanas dod iespēju norādīt Saeimai uz likumdošanas trūkumiem un iespējamiem riskiem.

Tāpat kopīgi ar Saeimu un Satversmes tiesu Levits 7. februārī diskusijā vērtēja Valsts padomes iedibināšanas iespēju, kas, viņaprāt, "būtu nobriedušas parlamentārās demokrātijas adekvāta reakcija uz valstij risināmo jautājumu pastāvīgi pieaugošo kompleksitāti".

Savukārt Tieslietu padome no prezidenta puses ir vairākkārt aicināta izveidot komisiju, kas izskatītu un izvērtētu ilgākos tiesvedības procesus Latvijā un piedāvātu risinājumus, kas tos novērstu. Iniciatīva ir guvusi atbalstu, un Tieslietu padome ziņojumu plāno pabeigt šī gada rudenī.

Savas prezidentūras pirmajā gadā Levits ir uzsvēris kvalitatīvu mediju nozīmi demokrātijā un aicinājis šai nozarei sniegt nepieciešamo atbalstu, paudis atbalstu augstskolu iekšējās pārvaldības maiņai, kā arī akcentējis izglītības, zinātnes un inovāciju nozīmi. Tāpat Levits no 1. līdz 9. maijam ir rosinājis rīkot Demokrātijas nedēļu, bet publiskās runās un diskusijās ar politiķiem uzsvēris kultūras nozīmi Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanā.

Pirmo gadadienu prezidents simboliski atzīmē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, lai runātu par bibliotēkas digitālajiem resursiem, digitālās jomas perspektīvu, kā arī apmeklēs Gaismas pils jaunākās izstādes.

"Delfi" jau ziņoja, ka Saeima Levitu Valsts prezidenta amatā ievēlēja pērn 29. maijā – viņa kandidatūru atbalstīja 61 deputāts. Oficiāli Levits amatā stājās pērn 8. jūlijā, nododot svinīgo solījumu Saeimas ārkārtas sesijas sēdē.

Levits ir sestais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un desmitais kopš Latvijas valsts dibināšanas.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Egils Levits Gaismas pils Mazirbe Rīga Saeima Satversme Valsts prezidenta kanceleja Valsts prezidents Valsts valoda
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form