Tiesu gaiteņos "iestrēgušās" lietas pret augstām amatpersonām, kā arī vairāku starptautisku rekomendāciju neieviešana ir tikai daži no aspektiem, kas ietekmējuši zemo Latvijas pozīciju korupcijas uztveres indeksā (KUI), izriet no otrdien, 2. februārī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē uzklausīto personu sacītā.
Jau ziņots, ka 2020. gada Latvijas KUI no 100 punktiem sasniedza 57, ierindojot valsti 42. vietā pasaulē.
"Ja valsts sasniedz 50 punktu robežu, tas ir būtisks korupcijas klātesamības risks valstī. No Latvijas datiem redzam, ka mums būtiski uzlabojumi kopš 2014. gada nav bijuši," komisijas sēdē norādīja nevalstiskās organizācijas "Sabiedrība par atklātību – "Delna"" vadītāja Inese Tauriņa. Viņa minēja, ka Latvijai vajadzētu līdzināties Igaunijai, kura sešu gadu laikā palielināja savu KUI.
"Latvijas KUI kāpums ir par uzņēmuma augstāko vadītāju vērtējumu par kukuļņemšanas un korupcijas esamību valstī. Mūsu lietās kukuļdevējs bieži vien ir augstākā uzņēmuma vadība – valdes locekļi, uzņēmēji. Piemēram, "Latvijas dzelzceļa" lietā kukuļdevējs bija Igaunijas uzņēmuma īpašnieks," sēdē sacīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāve Anna Aļošina.
"Mēs redzam to, ka valsts spēj uzsākt un izmeklēt lietas, kur iesaistīti paši uzņēmēji. Tas liecina, ka uzņēmēji un vadītāji ir gatavi "attīrīt" tirgu no šādiem negodprātīgiem uzņēmējiem, lai beigtu kropļot konkurenci. Manuprāt, tas ir svarīgi gan vietējiem uzņēmumiem, gan ārvalstu investoriem," atzina Aļošina.
"Šajā novērtējumā ir minētas vairākas lietas, kuras ir iestrēgušas – Ventspils mēra lieta, kas pirmajā instancē ir teju desmit gadus, kurā ir konstatējams procesuālais huligānisms, kā dēļ lieta ir iestrēgusi. Tā arī ir [bijušā – red.] Latvijas Bankas prezidenta lieta, kurā, manuprāt, izmeklēšana un vajāšana bija iespējami īsākajos termiņos. KNAB šī lieta bija četrus ar pusi mēnešus, un man šķiet, tikpat ilgi tā bija arī prokuratūrā. Šī bija viena no prioritātēm gan KNAB, gan prokuratūrai, kurā iespējami īsos termiņos lieta atradās attiecīgajā instancē," atzina Aļošina.
KNAB pārstāve uzsvēra, ka vājā vieta ir arī politiskais godīgums.
"Vairākas starptautiskās rekomendācijas nav ieviestas parlamenta līmenī, un tas ir slikts signāls. Mēs spējam ieviest pretkorupcijas pasākumus tiesu, prokuratūras darbā un izpildvarā, taču no 14 rekomendācijām neieviestas atzītas vien trīs, un tās visas ir tikai par parlamenta darbu. Tas ir signāls starptautiskajiem investoriem, ka ir zināms kūtrums attiecībā uz parlamenta darbu – lobēšanas jautājumi, ētikas kodeksa pārskatīšana un ētikas apmācības, kas ir sistemātiskas apmācības deputātiem". Kā trešo vājo vietu KNAB pārstāve minēja iekšējo kontroli privātajos uzņēmumos.
Savukārt ģenerālprokurors Juris Stukāns izteicās, ka "visi visu saprot, bet rezultāts ir tāds, kāds tas ir." Ģenerālprokurors atzina, ka arī "Delna" pusgada laikā, kopš viņš ir stājies amatā, nav vērsusies pie viņa un interesējusies, runājusi, par jautājumiem, problēmām un to risināšanu.
Stukāns kā problēmu izcēla to, ka Latvijā ir vismaz trīs dienesti, kas nodarbojas ar koruptīviem nodarījumiem, taču darba rezultāti ir neapmierinoši.
"Ja runājam par Iekšējo drošības biroju, tad kur ir [pret – red.] augstām amatpersonām izmeklētās un atklātās lietas? Policijas un robežsardzes vadība ir ilgstošos kriminālprocesos, bet rezultātu nav," sacīja Stukāns.
"Starp KNAB, prokuratūru un tiesu ir atšķirīga izpratne par noziedzīgiem nodarījumiem. Tiem, kam izpratne ir atšķirīga, vajag iet atpakaļ uz universitāti un mācīties. Noziedzīga nodarījuma sastāva izpratne Latvijā nav mainījusies vismaz 50 gadus. Kā var būt atšķirīga izpratne," izteicās ģenerālprokurors.
"Esmu vairākas reizes ticies ar KNAB vadītāju, esam vienojušies par ciešu sadarbību bez šoviem. Vienojāmies, ka, ja pēc operatīvajām un kriminālprocesuālajām darbībām mēs paziņojam, tad lieta pēc mēneša iet uz tiesu. Nevis šovs, un pēc tam trīs gadus nevar izdomāt kādu apsūdzību uzrādīt Artusam Kaimiņam," apakškomisijas sēdē teica Stukāns.
"Es gribētu lūgt parlamentam pajautāt, kāpēc tiesas nav spējīgas saprātīgā laikā izskatīt amatpersonu noziegumus. Parlaments ir veicis Kriminālprocesa likuma 14. panta grozījumus, nosakot amatpersonu lietas prioritāri. Bet mums ir tieši otrādi – tiesas gadiem nevar izskatīt šīs lietas," sacīja ģenerālprokurors.
Savukārt deputāts Jānis Ādamsons (S) uzsvēra, ka ir jautājumi, par kuriem diskutēts gadu desmitiem – izmeklētāju un operatīvo darbinieku kvalitāte, iestādes, kas viņus apmāca.
"Iekšējais drošības birojs taisa milzīgums skandālus, bet kur ir rezultāti? Ja runājam par neuzticību parlamentam, tad acīmredzot parlamentā jāveido atsevišķa frakcija, kura sastāvētu no aizdomās turamajiem deputātiem. Cilvēku pilnībā pietiktu," sacīja Ādamsons.
Viņš teica, ka tas neveicina uzticību politiķiem. Arī Ādamsons uzsvēra, ka ir pārlieku daudz iestāžu, kas izmeklē lietas, kas saistītas ar korupciju.
Sēdes noslēgumā komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) teica, ka ir vajadzīga augstākās izglītības iestāde – Policijas akadēmija. "Šobrīd mēs redzam Policijas akadēmijas likvidēšanas sekas, kas mums izmaksā dārgāk, nekā ietaupījums, kad šo akadēmiju likvidēja," sacīja Rancāns.
Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka 2020. gada Latvijas KUI no 100 punktiem sasniedza 57, ierindojot valsti 42. vietā pasaulē. Galvenie iemesli šādam rādītājam ir politiskā un biznesa integritāte, kukuļošana uzņēmumos un ilgā kriminālvajāšana, "Sabiedrības par atklātību – "Delna"" rīkotajā preses konferencē ceturtdien sacīja organizācijas direktore Inese Tauriņa.
Valsts rādītājs kopš 2014. gada pieaudzis vien par punktu. Latvijas KUI atpaliek gan no Baltijas valstu gan citu Eiropas Savienības (ES) un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas valstu (OECD) rādītājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
