Kariņš ir bažīgs par vakcinācijas pret Covid-19 tempu  (511)

Kopš Jāņu svētku brīvdienām vakcinācijas pret Covid-19 temps krītas. Kariņš aicina visus iedzīvotājus, kas vēl nav sliekušies par labu vakcinācijai, to darīt.

Jau ziņots, ka šonedēļ vakcinēšanās pret Covid-19 Latvijā turpinās gausākā tempā nekā pirms nedēļas, un ir aptuveni aprīļa vidus līmenī, kad Covid-19 vakcīnas Latvijā vēl bija salīdzinoši ierobežotā skaitā un tika vakcinētas tikai atsevišķas prioritārās grupas.

Premjers nevakcinēšanos pret Covid-19 salīdzināja ar lēcienu no lidmašīnas bez izpletņa. "Divi izlec no lidmašīnas, viens ar izpletni, otrs bez izpletņa. Otrs jautā pirmajam: "Kāpēc tev nav izpletnis?" Pirmais saka: "Tu zini, var būt dažādas blaknes, var sarīvēt muguru, varētu arī neatvērties." Mēs jau saprotam, kā tas viss var beigties. Apmēram tāpat mums ir ar vakcīnām. Vai tās ir simtprocentīgas? Nekas jau nav simtprocentīgs, bet nekas labāks nav izdomāts. Bet, ja reiz jālec no lidmašīnas, tad labāk to izpletni paņemt. Arī tad, ja tas mazliet parīvēs muguru un plecus," teica Kariņš.

Trešdien, 14. jūlijā, valdība spriedīs par iespēju atlaist profesiju pārstāvjus, kuriem nav Covid-19 sertifikāta, un lems arī par to, kuru profesiju pārstāvjiem vakcināciju pret Covid-19 varētu noteikt par obligātu.

"Es uzskatu, ka, veicot zināmus darbus, tam [vakcinēties pret Covid-19] vajadzētu būt pienākumam. Cilvēkam ir tiesības nesaslimt, saņemot zināmus pakalpojumus. Ja skatās Eiropu, ir dažādas pieejas, jo ir dažādas situācijas. Mums ir vakcīnas, mums rindas nekur neveidojas. Nav tāda pieprasījuma, kāds varētu būt. Visi līdzekļi ir labi, ja var pārliecināt cilvēkus vakcinēties un sevi pasargāt. Uzlikt par obligātu vakcinēties [atsevišķos gadījumos] ir absolūti attaisnojami. Es aicinu domāt ne tikai par sevi, bet domāt arī par, piemēram, maziem bērniem, kurus mēs nevaram pasargāt [ar vakcīnu]," LTV sacīja premjers.

"Delfi" jau vēstīja, ka pret šo paredzēto kārtību iebilst Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Kā iepriekš portālam "Delfi" teica arobdiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, paredzēt iespēju atlaist nepotētus pedagogus, ir "ļoti neizvērtēts augstas pakāpes risks".

Runājot par vakcinācijas kampaņu, Kariņš norādīja, ka šobrīd galvenais ir cilvēkiem skaidrot, kāpēc potēšanās ir svarīga. Viņš vakcīnu skeptiķiem ieteica vērsties pie kāda kaimiņa, kas piedzīvojis tuvinieka zaudējumu Covid-19 dēļ, lai viņš izstāsta, cik bezcerīgi cilvēks jūtas, kad zaudē otru šīs infekcijas dēļ.

Jautāts, vai ar vakcinācijas kampaņu izdosies novērst sabiedrības šķelšanu, premjers atbildēja, ka aptauju dati rāda, ka radikāli pret vakcīnām noskaņoto skaits samazinās. "Ja atstātu [vakcinācijas tempu] savā gaitā, līdz jaunajam gadam varētu sasniegt plānotos vakcinācijas rezultātus," teica Kariņš, uzsverot, ka šobrīd tik daudz laika nav.

Proti, lai arī vasaras sezonā, kad cilvēki galvenokārt uzturas ārā, saslimstības līmenis krītas, Kariņš nevēlas radīt priekšstatu, ka "viss ir beidzies". "Šī slimība ir bīstama. Kur ir šī bīstamība? Liela daļa kas saslimst, nespēj elpot. No šīs smakšanas mirst," teica premjers.

No 1. jūlija spēkā stājās nodokļu izmaiņas, par ko sabiedrībā lauza šķēpus. Valsts prezidents Egils Levits otrdien, 13. jūlijā, pēc pārrunām ar labklājības ministru Gati Eglīti (JKP) paziņoja, ka attiecībā uz pašnodarbināto un nepilna laika darbinieku problemātiku, kas radusies pēc nodokļu reformas, nepieciešamas šīs reformas korekcijas.

Premjers, komentējot prezidenta pausto, sacīja, ka cilvēki par šo reformu satraucas, jo to nesaprot. Pēc premjera domām, nepieciešams, lai Valsts ieņēmuma dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra labāk skaidro, kas ir sagaidāms.

"Mums ir paredzēts, ka nevienam nav jāmaksā nodoklis par neesošiem ienākumiem. Vienalga sanāk šie proporcionālie ienākumi, un pat tiem cilvēkiem, kas ir daļēji nodarbināti vairākās vietās, summējas šīs sociālās iemaksas. Tātad tas ir vairāk nezināšanas un nesaprašanas jautājums vairāk nekā jebkas cits," paskaidroja Kariņš.