Kariņš: neprecīzās prognozes mudina domāt par ātrāku Covid-19 ierobežojumu atcelšanu
Foto: Valsts kanceleja

Epidemiologu iepriekš izteiktās prognozes par lielo hospitalizēto Covid-19 pacientu skaitu izrādījušās neprecīzas, tādējādi valdībai, iespējams, būtu ātrāk jālemj par esošajai epidemioloģiskajai situācijai neatbilstošu ierobežojumu atcelšanu, otrdien, 8. februārī, valdības sēde atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ministru kabineta sēdes laikā Kariņš izvērsa diskusiju par epidemiologu pirms pāris mēnešiem izteiktajām prognozēm, kas liecināja, ka hospitalizēto Covid-19 pacientu skaits februāra vidū varētu sasniegt 5000-6000. Premjers piebilda, ka, pēc Veselības ministrijas aktuālajiem datiem, šīs prognozes nav piepildījušās.

Premjers norādīja, ka Covid-19 delta variantā hospitalizēto cilvēku skaits sasniedza 1600, turpretī Covid-19 omikrona variants nav radījis tik lielu slodzi slimnīcām. Ņemot to vērā, iespējams, būtu radikāli jāpārskata valdība pieeja ierobežoju piemērošanā, piebilda Ministru prezidents.

"Pirms diviem mēnešiem valdībā prezentētās prognozes ir absolūti neprecīzas. Tā nav kritika par analīzi, bet mums ir jāpieņem lēmumi, kas balstīti analīzē un datos," uzsvēra Kariņš, piebilstot, ka būtu nepieciešami jauni dati par prognozēto slimnīcu noslodzi.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) gan piebilda, ka zinātnieku Aigara Langina un Ņikitas Trojanska prognozes par inficēto skaitu bija ļoti precīzas. Tāpat ministrs norādīja, ka šo abu ekspertu pakalpojumus izmanto Valsts kanceleja, tāpēc tai arī būtu jāaktualizē jautājums par jaunu prognožu nepieciešamību.

Tāpat Pavļuts atzina, ka Trojanskis un Langins jau atzinuši, ka viņu pirms pāris mēnešiem izstrādātās prognozes par 5000-6000 stacionētajiem Covid-19 pacientiem izrādījušās kļūdainas, tāpēc zinātnieki ir samazinājuši prognozi par hospitalizēto skaitu. Tomēr Kariņš uzsvēra, ka par Covid-19 pandēmijas analīzi un prognozēm atbild Veselības ministrija nevis Valsts kanceleja.

Ņemot vērā faktu, ka valdība līdz šim lēmusi balstoties uz neprecīzām zinātnieku prognozēm, Kariņš pieļāva, ka nebūtu pareizi sagaidīt ārkārtējās situācijas beigas un tad mīkstināt ierobežojumus.

"Jāatzīst, ka šie dati bija kļūdaini. Un, ja dati bija kļūdaini, iespējams, kāds ierobežojums nav šodien vajadzīgs un tie būtu pārskatāmi ātrāk. Ja mēs katrs turēsimies pie agrākās pārliecības, nebūdami elastīgi domāšanā, mēs nerīkojamies pareizi. Es cenšos būt elastīgs domāšanā un pielāgot viedokli atbilstoši jauniem faktiem. Šī brīža izjūta ir, ka labāk ātrāk nekā vēlāk pārskatīt vienu otru ierobežojumu," secināja Kariņš.

Premjera vērtējumā, nav saprotams tas, ka joprojām ir nozares, kurām ir liegta darbība un kuru dīkstāvi finansē no valsts budžeta.

Pēc Kariņa paustā, vislielāko valsts atbalstu Covid-19 krīzē no valsts saņem azartspēļu nozare. "Tie, kam nepatīk azartspēles, tagad savā ziņā atbalsta šo nozari ar pabalstiem. Es neatbalstu šo nozari, bet kļūst neattaisnojami, ka maksājam šādām nozarēm, lai tās būtu slēgtas," sacīja premjers.

Ministru prezidenta vērtējumā, domājot par gaidāmajiem risinājumiem izejai no ārkārtējās situācijas, Latvijai šī pieeja būtu jāsalāgo ar tām prasībām, kādas ir Igaunijā un Lietuvā.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) pievienojās Kariņa paustajam, vienlaikus norādot uz "disonansi" premjera sacītajā, jo vēl vakar koalīcijas partiju sanāksmē Eglītis no Ministru prezidenta nedzirdēja šādas pārdomas. Labklājības ministrs mudināja pēc iespējas ātrāk atteikties no "nevajadzīgiem ierobežojumiem".

Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pievienojās paustajam, ka ir jāmaina ierobežojumu politika. Vienlaikus viņš pauda cerību, ka šo diskusiju klausās Operatīvās vadības grupas (OVG) pārstāvji un "beidzot to ņem vērā". Linkaits komentēja pagājušajā nedēļā notikušās OVG sēdes, kuras nav bijušas rezultatīvas un kvalitatīvas.

OVG vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis satiksmes ministram paskaidroja, ka OVG ietvaros notiek diskusijas, kā rezultātā ir jāpanāk dažādu pušu vienošanās. Ja OVG kādā jautājumā nepanāk vienprātību, par to lemj Ministru kabinets. "Pagājušajā nedēļā notikušajā OVG par dažiem jautājumiem nebija vienošanās, bet par dažiem bija un tie tika prezentēti koalīcijas sēdē. Bet par atsevišķiem aspektiem vienošanās nav un es nevaru piespiest vienoties," skaidroja Citskovskis.

Premjers atzina, ka gadījumā, ja OVG nevar vienoties par atsevišķiem jautājumiem, šai darba grupai būtu jāsagatavo divi alternatīvi rīcības scenāriju, no kuriem valdība izvēlētos vienu.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) atgādināja, ka patlaban spēkā esošie ierobežojumi ekonomikai ir visstingrākie. Tāpat viņš mudināja diskutēt par atteikšanos no prasības uzrādīt Covid-19 sertifikātu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) rosināja kolēģus domāt par ierobežojumu ietekmi uz valsts budžetu. Viņš informēja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) pagājušajā nedēļa prezentēja priekšlikumu par procentu likmju palielināšanu, kas varētu stāties spēkā šī gada otrajā pusē vai nākamgad, uz ko momentā reaģējis finanšu tirgus. Pēc Reira teiktā, šajās dienās valsts aizņēmumi starptautiskajos tirgos maksās par 0,4% vairāk, kas nozīmē, ka valsts parāda pārfinansēšanai papildus vajadzētu būt nepieciešami 60 miljoni eiro.

Finanšu ministrs arī informēja, ka valsts šogad plāno aizņemties vairāk nekā divus miljardus eiro, lai tostarp palīdzētu tām nozarēm, kuru darbība ir liegta Covid-19 pandēmijas dēļ. "Ballīte ir beigusies un katri izdevumi, ko mēģināsim nelietderīgi tērēt, ir jāreizina ar attiecīgi koeficientu, kas ir procentlikmes pieaugums," pauda Reirs.

Viņš norādīja, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kas laikā, kad dominē Covid-19 omikrona paveids, nav lēmusi par ierobežojumu mīkstināšanu, aizbildinoties ar plānu pagaidīt, kad pāries saslimstības augstākais punkts.

Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sniedza vērtējumu par Ministru prezidenta pieeju krīzes risināšanā. Viņš sacīja, ka premjers valdības sēdes vada cienījami, uzklausot viedokļus, bet šāda pieeja der "miera apstākļos".

Tāpat Bordāns pievienojās citu ministru paustajai kritikai par OVG darbu, norādot, ka šī darba grupa gandrīz nekad nav valdībā iesniegusi skaidri izstrādātus rīcības variantus. "Manā ieskatā, krīzes vadība notiek tā – atnāk ar risku analīzi, ieguvumiem un zaudējumiem, un ministri no 2-3 variantiem izvēlas vienu. Es esmu gatavs šis nedēļas laikā piedāvāt, kā reorganizēt mūsu darbu. Es nesaku, ka kāds strādā labi vai slikti, bet gribu, lai būtu arī pienesums no manis," sacīja Bordāns.

Pēc diskusijām premjers rezumēja, ka Latvijas valdība nav vienīgā, kurā ministru vidū valda viedokļu dažādība, vienlaikus Kariņš pauda pārliecību, ka valdība nākamnedēļ vienosies par izejas stratēģiju no Covid-19 krīzes.

Preses konferencē pēc valdības sēdes Kariņš atzina, ka nepieciešamības gadījumā viņš ir gatavs šonedēļ sasaukt valdības ārkārtas sēdi, lai lemtu atsevišķu ierobežojumu mīkstināšanu ātrāk.

Jau vēstīts, ka koalīcijas partijas pirmdien, 7. februārī, vienojušās būtiski mazināt patlaban spēkā esošos ierobežojumus ar šā gada 1. martu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Koronavīruss Covid-19 Gatis Eglītis Jānis Vitenbergs Daniels Pavļuts Eiropas Centrālā banka Eiropas Savienība Jānis Bordāns Jānis Reirs Krišjānis Kariņš Ministru kabinets Ministru prezidents Tālis Linkaits Valsts kanceleja Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form