Foto: LETA

Patlaban Jūrmalas pašvaldība nav iesniegusi informāciju par turpmākajos gados nepieciešamo finansējumu Ķemeru sanatorijas ēkas kompleksa uzturēšanai un turpmāko redzējumu tā izmantošanai, pamatojot to ar finanšu aprēķiniem un Jūrmalai nav skaidra redzējuma par investīciju piesaisti un turpmāko rīcību, kā attīstīt šo kompleksu, uzskata Finanšu ministrija (FM).

FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis portālu "Delfi" informēja, ka Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes 14. augusta sēdē tika skatīts Jūrmalas pilsētas domes pieteikums aizņēmuma Ķemeru sanatorijas iegādei. Tā bija otrā tikšanās reize ar Jūrmalas pašvaldības pārstāvjiem, kur tika pārrunāts Ķemeru sanatorijas iegādes jautājums.

Lai no valsts budžeta līdzekļiem tiktu piešķirts aizdevums sanatorijas ēkas kompleksa iegādei, Jūrmalas pilsētas domei ir jāsniedz argumentētas un juridiski korektas atbildes, radot pilnīgu pārliecību, ka izvēlētā darījuma forma ir likumīga un atbilst normatīvajām prasībām, taču vienīgais, ko pašvaldība līdz šim izdarījusi atbilstoši FM norādījumiem, ir novērsusi normatīvo aktu prasību pārkāpumus 25. jūlija lēmumā un 8. augustā pieņēmusi  jaunu domes lēmumu par vēlmi iegādāties ēkas kompleksu.

Padome, uzklausot Jūrmalas pārstāvjus, nolēma, ka Jūrmalas pilsētas dome var saņemt Valsts kases aizņēmumu, izpildot vairākus nosacījumus, proti, kad  Ķemeru sanatorijas ēkas tiks atbrīvotas no apgrūtinājumiem, dome iesniegs apliecinājumu, ka pirkuma darījums pilnībā atbildīs normatīvo aktu prasībām komercdarbības atbalsta jomā, iesniegs izvērtējumu par iespējamiem riskiem, kas saistīti ar mantinieku tiesību un interešu aizsardzību Latvijā un kreditoru prasījumu neievērošanu, sniegs informāciju par turpmākajos gados nepieciešamo finansējumu Ķemeru sanatorijas kompleksa uzturēšanai un iesniegs padomē pirkuma līguma projektu.

Par padomes lēmumu sēdē tika informēti Jūrmalas pilsētas domes pārstāvji, detalizēti pārrunājot katru no lēmuma punktiem un panākot vienotu izpratni par iesniedzamo informāciju.

Tāpēc nav saprotama Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja Gata Trukšņa (ZZS) rīcība, paziņojot, ka ir mainīts padomes lēmums un uzdoti neizpildāmi mājas darbi.

FM apliecina, ka padomes sēdes tiek ierakstītas, līdz ar to ir iespējams  pārliecināties par sēdē runāto.

Pats pašvaldības priekšsēdētājs sēdes laikā paudis viedokli, ka pieprasīto informāciju iesniegs tuvākajā laikā, kā arī vairākkārtīgi norādīja, ka nav plānots iegādāties Ķemeru sanatoriju ar visiem apgrūtinājumiem.

Patlaban publiski paustā informācija no Jūrmalas domes priekšsēdētāja puses ir balstīta uz emocijām un  nav vērtējama kā konstruktīva, turklāt pretrunā ar sēdē sniegto viedokli, norāda FM.

FM cer, ka Jūrmalas pilsētas dome apzinās, ka finansējums Ķemeru sanatorijas iegādei tiks nodrošināts no Latvijas nodokļu maksātāju naudas, ka pašvaldībai ir jābūt skaidram redzējumam un mērķim sanatorijas turpmākai attīstībai saskaņā ar pašvaldības funkcijām.

Tāpat Jūrmalas pašvaldībai ir ļoti atbildīgi jārīkojas ar finanšu resursiem, nepieļaujot finanšu līdzekļu izšķērdēšanu, jo pilsēta jau vairākkārtīgi ir nonākusi Valsts kontroles redzes lokā par nesaimniecisku darbību ar nodokļu maksātāju līdzekļiem.  

Jau ziņots, ka Jūrmalas pilsētas dome nolēmusi iegādāties Ķemeru sanatoriju, kuru pirms aptuveni desmit gadiem privatizēja "Ominasis Latvia", taču  nespēja tikt galā ar uzņemtajām saistībām un pilnībā atjaunot sanatoriju un atvērt tajā viesnīcu. 2010.gada septembrī Jūrmalas pilsētas dome noslēdza sadarbības līgumu ar "Ominasis Latvia", bet vēlāk no tā vienpusēji atkāpās, jo uzņēmums nepildīja neskaitāmos solījumus pabeigt sanatorijas rekonstrukciju.

Tagad "Ominasis Latvia" pasludināts par maksātnespējīgu.

Jūrmalas pašvaldība Ķemeru sanatorijas kompleksu vēlas iegūt savā īpašumā, lai tajā saglabātu un atjaunotu sanatorijas un kūrorta funkciju, kas tādējādi palīdzētu arī apkaimes attīstībai.

SIA "Ominasis Latvia" kreditoru sapulce 17.jūlijā vienbalsīgi nolēma  piekrist pārdot Ķemeru sanatorijas kompleksu bez izsoles Jūrmalas pilsētas domei vai pašvaldības dibinātam uzņēmumam atbilstoši piespiedu pārdošanas vērtībai - 4,6 miljoni latu.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!