Koalīcijā ietilpstošās partijas atbalsta izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa aktīvi virzītās reformas augstākajā izglītībā, taču vispirms uztic ministram saskaņot viedokļus ar pretestību izrādījušajām nozares organizācijām, pirmdien pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes žurnālistiem teica premjera pienākumu izpildītāja labklājības ministre Ilze Viņķele (V).
Viņa uzsvēra, ka koalīcijā ir izpratne, ka reformas augstākās izglītības sistēmā ir nepieciešamas, jāmaina arī studiju programmu akreditācijas kārtība, akreditēšanu uzticot neatkarīgai institūcijai, nevis Augstākās izglītības padomei, kurā darbojas vairāki pašu augstskolu pārstāvji.
"Visā koalīcijā ir izpratne, ka augstākās izglītības sistēma ir jāreformē, tas ir sarežģīts process. Izpratne ir arī par to, ka vērtējams ir gan augstskolu skaits, gan akreditētie studiju virzieni," teica Viņķele.
Pretēji sākotnējiem plāniem valdība otrdien neizskatīs Ķīla iecerēto studiju akreditācijas kārtības projektu. Vispirms Ķīlim būs sarežģīts uzdevums izskaidroties ar augstākās izglītības pārstāvjiem un panākt kādu kompromisu par nepieciešamajām reformām, un tikai tad virzīt izmaiņas augstskolu akreditācijas noteikumos skatīšanai valdībā, sacīja Viņķele.
Savukārt Ķīlis vairākkārt uzsvēra, ka augstskolu akreditācijas noteikumu izmaiņas, kas izsaukušas daļas Rektoru padomes un arī Latvijas Studentu apvienības asu reakciju, neesot nekas jauns un bija paredzētas valdības jau 2009. gadā akceptētajā reformu plānā, kurā uzskaitīti gan konkrēti pasākumi, gan to termiņi.
"Ar šiem uzdevumiem es pildu valdības atbalstīto skatījumu, ko pieņēma jau pirms trīs gadiem. Visu šo laiku esam muļļājušies uz vietas. [..] Žēl, ka mums tagad tik daudz jādiskutē par lietām, kuras tikušas formulētas jau tad," teica Ķīlis.
Viņš atgādināja, ka augstskolu un studiju programmu izvērtēšanu un akreditāciju iecerēts uzticēt Izglītības un zinātnes ministrijas izvirzītai neatkarīgai institūcijai, taču pagaidām vēl nav zināms, kura tā varētu būt – iespējams, Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs vai Izglītības kvalitātes valsts dienests, vai arī kāda jauna institūcija. Jebkurā gadījumā ir jāpārtrauc pašreizējā prakse, ka augstākās izglītības sektors "pats sevi vērtē, sit sev uz pleca un piešķir sev naudu", klāstīja Ķīlis.
Ministrs pauda cerību, ka šonedēļ paredzētās tikšanās laikā ar augstskolu rektoriem izdošoties rast kopsaucēju un augstākās izglītības jomu regulējošus noteikumus jau nākamnedēļ virzīt skatīšanai valdībā.
Gan koalīcijas partneriem, gan augstskolu un studējošo pārstāvjiem viņš uzsvēris, ka studiju akreditācijas uzticēšana neatkarīgiem ekspertiem, augstkolu skaita un studiju programmu mazināšana ir nepieciešama, lai "šī sistēma vispār izdzīvotu, jautājums ir, kādā veidā to izdarīt".
"Ministru uzdevums ir ne vien īstenot savas partijas programmu un valdības deklarācijā paustās apņemšanās, bet to darīt, veidojot līdzvērtīgu dialogu ar nozares partneriem un sabiedrību", "Vienotības" viedokli portālam "Delfi" pauda partijas pārstāve Laila Timrota.
Jau vēstīts, ka Rektoru padome ir nolēmusi izteikt neuzticību Ķīlim . Rektoru padomei un ministram pēdējā laikā bijušas domstarpības par iecerētajiem jaunajiem augstskolu akreditācijas noteikumiem. Rektoru padomes vairākums pagājušajā nedēļā nolēma izteikt neuzticību Ķīlim, jo uzskata, ka ministrs savu nozari vada neprofesionāli un haotiski, kā arī ir neapmierināti ar Studiju virzienu akreditācijas noteikumu saskaņošanas gaitu.
Rektori norāda, ka jaunais studiju gads augstskolām un akadēmiskajai saimei sākās ar īpatnēju ministra apsveikumu, presē paziņojot, ka 2/3 Latvijas augstskolu ir jāslēdz vai jāapvieno. Šāds paziņojums gada pirmajā studiju dienā esot klaja necieņas izrādīšana augstskolām, studentiem, mācībspēkiem.
Turpretī valsts lielākās augstākās izglītības iestādes – Latvijas Universitātes – rektors Mārcis Auziņš ir norādījis, ka šāds Rektoru padomes paziņojums ir pārsteidzīgs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
