Topošās koalīcijas partijas ZRP, "Vienotība" un Nacionālā apvienība VL/TB/LNNK piektdien varētu atrisināt Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzības jautājumu, par kuru iepriekš lielas skaidrības nebija, un vienošanos varētu panākt arī par neitrālu zemkopības ministru. ZRP valdē esot "spiediens" neuzņemties šīs jomas vadību, savu kandidātu oficiāli nav izvirzījusi arī "Vienotība", bet variants nodot SM Nacionālās apvienības pārziņā, kura no šīs ministrijas varētu arī neatteikties, netiek pat apspriests "ģeopolitisku iemeslu dēļ", liecina neoficiālā informācija.
Publiskajā telpā jau izskanējis, ka "Vienotība" šim amatam ir uzrunājusi bijušo diplomātu un premjera Valda Dombrovska (V) pirmajā valdībā pusgadu nostrādājušo bezpartejisko ārlietu ministru Aivi Roni. Noskaņojums gan Zatlera Reformu partijā, gan Nacionālajā apvienībā VL-TB/LNNK liecina, ka iebildumu pret viņu neesot un vienošanās par viņa kandidatūru ir ļoti iespējama.
Sarežģītāka situācija ir ar trīs saimniecisko ministriju bloku - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Zemkopības ministriju (ZM) un Ekonomikas ministriju (EM). Uz šo nozaru vadību pretendē ZRP, motivējot to ar partijas plašo programmu reformām šajās jomās. Taču "Vienotībā" šo ministriju koncentrēšana viena koalīcijas partnera rokās raisa bažas.
Piektdienas pusdienlaikā, dažas stundas pirms oficiālā "reformu un tiesiskuma koalīcijas" veidošanas sarunu sākuma noticis mēģinājums atrisināt strīdu par trīs "naudīgo" un saimniecisko ministriju sadalījumu. Sarunā panākts zināms progress, jo ZM vadībā varētu nonākt bijusī šīs ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma, tomēr skaidrības vēl neesot ar VARAM un EM, ko ZRP joprojām redz kā vienotu bloku, ko vēlas ņemt pārziņā.
ZRP piektdienas priekšpusdienā joprojām nebija atkāpusies no vēlmes pārvaldīt visas trīs šīs ministrijas: VARAM vadītāja kandidāts ir partijas valdes loceklis Edmunds Sprūdžs, kurš pirms vēlēšanām bija ZRP premjera amata kandidāts, bet zemkopības ministra amatā ZRP vēlas redzēt tās programmas lauksaimniecības sadaļas autoru, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītāju Mārtiņu Cimermani, kurš nav nevienas partijas biedrs.
Savukārt, ZRP pārziņā nonākot EM, to tomēr nevadīs pirms vēlēšanām par šī amata kandidātu nosauktais ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš portālam "Delfi" apstiprināja, ka sevi drīzāk redz Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadībā. Ekonomikas ministra amatam ZRP varētu uzrunāt bijušo Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras stratēģijas direktoru Danielu Pavļutu, kurš tagad ir "Swedbank" Korporatīvo attiecību pārvaldes vadītājs.
Piektdienas pusdienu sarunā "Vienotība" "izmeta zelta āķi" Sprūdžam, piedāvājot izveidot valsts ministra amatu e-pārvaldes lietās, nodalot šo jomu no VARAM. Bet pašu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju varētu atvēlēt VL-TB/LNNK pārstāvim un ilggadējām šīs ministrijas vadošam darbiniekam Eināram Cilinskim, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija.
Tomēr ZRP raidītie signāli liecinājaa, ka tā joprojām pastāv uz savas programmas īstenošanu VARAM, turklāt e-pārvaldes jomas uzraudzībai būtu jābūt saistošai visām ministrijām, jo iepriekšējais e-lietu sekretariāta modelis netiek uzskatīts par veiksmīgu. ZRP vadošie pārstāvji arī apzinās risku, ka publiskajā telpā šāds risinājums visdrīzāk tiktu uztverts tā, ka partija varot atteikties no savām pozīcijām, "ka tik Sprūdžam amats". "Vienotībai" pēc sarunas nācās atzīt, ka tās plānotais manevrs neesot nostrādājis.
Problēmas šajā scenārijā var radīt arī tas, ka, pretēji "Vienotības" pārliecībai, VL-TB/LNNK nemaz nevēlas kontroli pār VARAM, bet gan pār EM. Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars portālam "Delfi" sacīja, ka šobrīd VL-TB/LNNK nopietni pretendējot uz Tieslietu ministriju (TM), Kultūras ministriju (KM) un EM, ja tai no VARAM tiek nodota pārraudzība pār klimata pārmaiņu finanšu instrumentu.
Dzintars arī noliedza "Vienotības" pārstāvju pausto, ka VL-TB/LNNK apņēmusies vadīt Veselības ministriju (VM). Dzintars portālam "Delfi" piektdienas pēcpusdienā apgalvoja, ka vēl pirms dažām minūtēm sazinājies ar otru līdzpriekšsēdētāju Gaidi Bērziņu, kurš neko tādu viņam neesot teicis. Dzintars atkārtoti uzsvēra savu piektdienas rītā publiski pausto tēzi, ka tagadējā situācijā VM vadība būtu jāuzņemas finanšu ministra portfeli turošajam spēkam – "Vienotībai". Avoti "Vienotībā" gan pauda uzskatu, ka "katram būtu jāuzņemas kāda smagā ministrija", tāpēc ar VL-TB/LNNK vēl runās par VM vadību.
"Vienotībā" valdīja cerība, ka piektdien izdosies panākt ZRP piekrišanu par bezpartejisku kompromisa kandidātu ZM vadībā, tomēr ZRP attieksme par to joprojām ir ļoti piesardzīga, piedāvājumu par bezpartejisku kandidātu saucot par ne pārāk nopietnu. Šobrīd "Vienotībai" "piedurknē" ir trīs potenciālie "neitrālā ministra" kandidāti, un viena no tiem ir VARAM valsts sekretāra vietniece Laimdota Straujuma, kura līdz pagājušā gada sākumam bija Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, bet vēl iepriekš – ilggadēja ZM valsts sekretāre.
Tas, ka partiju sarunās iezīmējies atbalsts Straujumai, gan esot jāskata "komplektā" ar abām pārējām saimnieciskajām ministrijām, skaidro ar sarunām saistīti avoti. "Vienotība" kā risinājumu redz šo ministriju pārziņā esošo funkciju – ekonomikas, enerģētikas, reģionālās attīstības, vides, e-lietu un lauku attīstības – "pārdali", un kā iespējamais variants netiek izslēgta valsts ministru amatu izveidošana, uzsverot, ka jaunas iestādes netiks veidotas, bet varētu notikt "iekšēja pārstrukturēšana".
Pirms oficiālajām sarunām Saeimā topošās koalīcijas partneri apspriež iespējamos risinājumus partiju iekšējās diskusijās.
Strīdu topošās koalīcijas partneriem nav par to, ka Ārlietu un Iekšlietu ministrijas būs ZRP pārziņā, bet atbildību par Aizsardzības ministriju saglabās "Vienotība", kas iegūs arī finanšu ministra portfeli.
Jau ziņots, ka pirmdienas vakarā, vairāk nekā trīs nedēļas pēc ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanām, ZRP, "Vienotība" un Nacionālā apvienība "VL-TB/LNNK" parakstīja reformu un tiesiskuma koalīcijas vienošanos, apņemoties veidot nākamo valdību. Nacionālās apvienības pārstāvji vienošanās tekstam pievienoja "izpratnes skaidrojuma dokumentu", kurā skaidrota apvienības atšķirīgā izpratne par atsevišķiem vienošanās punktiem.
Divi no Saeimā ievēlētājiem spēkiem - "Saskaņas centrs" un Zaļo un Zemnieku savienība" - netiek aicināti koalīcijā. Ja Valsts prezidents akceptēs partiju vienošanos un nominēs premjera amatam "Vienotības" pārstāvi Valdi Dombrovski (V), šie spēki paliks opozīcijā.
Iepriekš ZRP aicināja veidot koalīciju kopā ar SC, taču pret to iebilda "Vienotība". Lai atrisinātu situāciju, "Vienotība" aicināja veidot plašu"varavīksnes koalīciju" no visiem pieciem parlamentā ievēlētajiem spēkiem, taču ZRP iebilda pret sadarbību ar ZZS, jo tā ir Zatlera partijas "sarkanā līnija" - nepieļaut sadarbību ar "oligarhu partijām".
Vēlāk "Vienotība" aicināja veidot nacionālā izlīguma koalīciju no četriem ievēlētajiem spēkiem, opozīcijā atstājot tikai ZZS. Taču SC un VL-TB/LNNK savstarpējo pretrunu dēļ arī šī iecere izgāzās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
