Komisijās sāk vērtēt Satversmes grozījumu – Budžeta komisija prasīs ministrijām ietekmes aprēķinus
Foto: Saeimas administrācija

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā pirmajai no Saeimas komisijām sākot vērtēt Nacionālās apvienības iesniegto Satversmes grozījuma projektu par ģimenes definīcijas precizēšanu 110. pantā, otrdien, 2. februārī, komisija līdz balsojumam nenonāca. Tā vietā pēc diskusijām un deputātu jautājumiem komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP) paziņoja, ka rakstīs vēstules Finanšu ministrijai un Labklājības ministrijai, lai tās veic aprēķinus par grozījuma ietekmi uz budžetu un pabalstu sistēmu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Satversmes grozījuma projekts ir nodots izskatīšanai visās Saeimas komisijās, par atbildīgo nosakot Juridisko komisiju. Vēl pagājušā nedēļā Satversmes grozījuma projekta izskatīšana bija iekļauta arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas šīs nedēļas sēdes darba kārtībā, taču vēlāk nomainīta ar citu dienaskārtības jautājumu.

Pēc nepilnu stundu ilgušas diskusijas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kuras laikā deputāti gan pauda savus politiskos uzskatus par viendzimuma partnerattiecību regulējumu, gan arī uzdeva jautājumus par grozījuma ietekmi uz valsts budžetu, norādot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ir pienākums likumprojektu skatīt tieši no šāda viedokļa, Bondars debates slēdza un paziņoja, ka šodien komisija nevar lēmumu pieņemt.

Atsaucoties uz divu deputātu jautājumiem par ietekmi uz budžetu, jo likumprojekta anotācijā ir teikts, ka tas skars budžetu, bet likumprojekta iesniedzēji nav vērsušies Finanšu ministrijā un Labklājības ministrijā, Bondars atbilstoši Satversmei un Saeimas kārtības rullim rakstīs komisijas vārdā vēstuli Finanšu ministrijai ar lūgumu izrēķināt, kāda būs fiskālā ietekme uz valsts budžetu. Bondars nosūtīs arī vēstuli Labklājības ministrijai ar jautājumu par pabalstiem un ietekmi uz pabalstiem.

Likumprojekta anotācijā, atbildot uz jautājumu, kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, teikts, ka likumprojekta pieņemšana ietaupīs valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, salīdzinot ar situāciju, ja tas netiktu pieņemts, jo tādā gadījumā valstij un pašvaldībām, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, rastos izdevumi saistībā ar nepieciešamību maksāt noteiktus pabalstus "viendzimuma partneru ģimenēm".

Deputāte un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekle Ilze Indriksone (NA), kas komisijas sēdē runāja likumprojekta iesniedzēju vārdā, paskaidroja, ka likumprojektam uz šī brīža budžetu nav ietekmes, bet tas būtu vērtējams nākotnē kā ietaupījums, ja, šos precizējumus nepieņemot, nāktos mainīt atbalsta sistēmu un dažādas citas normas, kam būs ietekme uz budžetu. "Ietekme uz budžetu ir šī brīža Satversmes tiesas spriedumam nevis šim Satversmes grozījumam," sacīja Indriksone.

Komisijas sēdē izskanēja arī vairāku deputātu bažas par to, ka, pieņemot šo Satversmes grozījumu, no Latvijas varētu aizbraukt cilvēki, kas dzīvo viendzimuma partnerattiecībās, un tādējādi jāvērtē arī emigrācijas ietekme uz valsts budžetu nākotnē.

Deputāte arī piebilda, ka iesniegtais grozījums nemaina šī brīža Satversmes būtību un nozīmi un jēgu, kā 110. pants tika jau Satversmē iekļauts likumdevēja izpratnē. "Tas nozīmē, ka mēs nemainām nekādus nosacījumus ne emigrācijai, ne budžetam. Likumprojekta pieņemšana preventīvi var nostabilizēt situāciju, kāda tā šobrīd ir jau spēkā esošajos likumdošanas aktos. Tas tikai precizē jau pieņemto panta jēdzienu un skaidrojumu," sacīja Indriksone.

"Delfi" jau ziņoja, ka Saeima 14. janvārī attālinātā ārkārtas sēdē nolēma Nacionālās apvienības (NA) frakcijas iesniegto Satversmes grozījuma likumprojektu, kas precizē ģimenes jēdzienu 110. pantā, nodot Saeimas komisijām. Tas nozīmē, ka Saeima turpinās darbu pie šī plašas diskusijas sabiedrībā raisījušā likumprojekta.

Par nobalsoja 47 deputāti, pret bija 25 Saeimas deputāti, neviens deputāts neatturējās. Likumprojekts nodots izskatīšanai visām Saeimas komisijām, par atbildīgo nosakot Juridisko komisiju.

Par nodošanu komisijām un likumprojekta turpmāku izskatīšanu balsoja NA, Jaunās konservatīvās partijas frakcija, Zaļo un zemnieku savienības frakcija un "KPV LV". Likumprojektu atbalstīja arī vairāki neatkarīgie deputāti – Jūlija Stepaņenko, Aldis Gobzems, Ļubova Švecova, Karīna Sprūde, Andris Kazinovskis, Inguna Rībena.

Pret balsoja frakcijas "Jaunā Vienotība" un "Attīstībai/Par". Pret balsoja arī Anda Čakša, Artuss Kaimiņš, Aldis Blumbergs, Vjačeslavs Dombrovskis un Evija Papule.

Balsojumā nepiedalījās 28 deputāti – frakcija "Saskaņa", Aldis Adamovičs (JV), Uldis Augulis (ZZS), Gundars Daudze (ZZS), Ieva Krapāne (KPV LV), Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP), Linda Medne (JKP), Reinis Znotiņš (JKP), Didzis Šmits un Atis Zakatistovs.

Brīdi pēc tam, kad Saeima izskatīšanai komisijās nodeva Satversmes grozījumu, "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcija nāca klajā ar paziņojumu, ka aicina Ministru prezidentu Kariņu uz frakcijas sēdi, lai apspriestos, kā aizsargāt Satversmi no Latvijas cilvēkus diskriminējošiem grozījumiem tajā.

Ja likumprojekts komisijām netiktu nodots, tad tas būtu noraidīts, un Saeima neturpinātu darbu pie tā.

Likumprojekta nodošanai komisijai pietiek ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu, bet, Saeimai turpinot darbu pie šī likumprojekta izskatīšanas, būs nepieciešams daudz lielāks deputātu atbalsts.

Satversmes 76. pants nosaka, ka Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.

Saeimas sēdē nebija iespējamas plašas debates par šo jautājumu, jo Saeimas kārtības rullis pie likumprojekta nodošanas komisijām dod iespēju debatēs izteikties tikai vienam deputātam par un vienam pret.

Patlaban Satversmes 110. pants izteikts šādi: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības." Tādu veidolu tas ieguvis pēc grozīšanas Saeimā 2005. gada decembrī un ir spēkā no 2006. gada 17. janvāra.

Tagad NA iesniegtajā likumprojektā rosināts Satversmes 110. pantu izteikt šādā redakcijā: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības."

"Tādējādi likumprojekts iezīmē trīs iespējamos ceļus, kā veidojas ģimene. Pirmais – laulības rezultātā. Otrais – asinsradniecības rezultātā, vecākiem, tai skaitā arī nelaulātiem, radot bērnu. Visbeidzot – adopcijas rezultātā, kas no tiesiskā viedokļa Latvijas tiesību sistēmā pielīdzināms asinsradniecībai," uzsver NA.

Jau ziņots, ka, reaģējot uz sabiedrībā plašu rezonansi ieguvušo pērnā gada nogales Satversmes tiesas spriedumu, 7. janvārī NA frakcijas deputāti iesnieguši Saeimā likumprojektu par grozījumu Satversmē, kas paredz labot Satversmes 110. pantu, konstitucionāli nostiprinot ģimenes jēdzienu. Nacionālās apvienības ieskatā valsts pamatlikumā nepieciešams skaidrāk definēt ģimenes jēdzienu.

Kritiku par šo Satversmes tiesas spriedumu pauduši arī citi konservatīvā spārna politiķi, kā arī virkne sabiedrisko organizāciju, tomēr NA ir pirmā, kas iesniegusi konkrētu Satversmes grozījuma likumprojektu.

NA norāda, ka šāda vajadzība radusies pēc Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembrī pasludinātā sprieduma, kas ģimenes jēdzienā ietver arī "viendzimuma partneru ģimenes" un nosaka valstij "pienākumu aizsargāt un atbalstīt" tās. Partija uzskata, ka tas ir patvaļīgs ģimenes jēdziena skaidrojums, kas neatbilst ne likumdevēja gribai, kas izteikta Satversmes 110. panta esošajā redakcijā, ne Latvijas sabiedrības izpratnei par to, kas ir ģimene.

NA iesniegtajā likumprojektā rosināts Satversmes 110. pantu izteikt šādā redakcijā: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības."

Tāpat ziņots, ka pēc šī grozījuma iesniegšanas Saeimā virknē sabiedrisko organizāciju un dažu politisko partiju jaunatnes organizācijas paudušas kategoriskus iebildumus pret šo likumprojektu. Kritiku izteikuši arī vairāki konstitucionālo tiesību eksperti.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ilze Indriksone Finanšu ministrija Labklājības ministrija Mārtiņš Bondars Saeima Satversme Satversmes tiesa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form