LŽA par LNT ziņu dienesta slēgšanu: sliktākais notikums elektronisko mediju pēdējā desmitgadē
Foto: LETA

LNT ziņu dienesta slēgšana ir sliktākais notikums Latvijas elektronisko mediju nozarē pēdējā desmitgadē, publiskā paziņojumā norāda Latvijas Žurnālistu asociācijas valde.

2019. gada 8. novembrī mediju koncerns "All Media Baltics" paziņoja, ka turpmāk Baltijā strādās ar TV3 zīmolu. Kā norāda LŽA, Latvijas informatīvā telpa tādējādi zaudē nozīmīgu daļu, kas bijusi svarīga viedokļu dažādības un vārda brīvības nodrošināšanā.

"Tāda situācija kļuvusi iespējama, jo Latvijā mediju nozare nekad nav uztverta kā latviskās kultūrtelpas sastāvdaļa. Mediju vides problēmām nav pievērsts pietiekami daudz uzmanības, tās risinātas sporādiski, necenšoties saskatīt kopainu," minēts paziņojumā.

LŽA ir pārliecināta, ka medijiem nav savas balss pie valdības galda, bet Kultūras ministrija, kurā izveidota Mediju nodaļa, to neuzskata par prioritāti.

"Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nav uzskatījusi par vajadzīgu risināt mediju vides problēmas, tā vietā koncentrējoties uz savām attiecībām ar konkrētiem medijiem un to vadītājiem. Reaģējot uz ziņām par LNT ziņu dienesta slēgšanu, dzirdamas plakanas frāzes par informatīvās telpas drošību, ļauno spēku ieinteresētību, sabiedrisko mediju stiprināšanu. Tas pats, kas tiek atskaņots jau ilgu laiku," minēts LŽA paziņojumā.

"Ir pilnīgi skaidrs, ka tas nav nostrādājis, ja LNT ziņu dienestu nevar glābt," pārliecināta ir LŽA valde.

"Aicinām pāriet no runāšanas pie darbiem un izdarīt konkrētas lietas: Pirmkārt, "All Media Baltics" aicinām ziedot daļu savas pērnā gada peļņas, izmaksājot pienācīgas kompensācijas darbiniekiem, ar kuriem darba attiecības neturpināsies. Otrkārt, apvienotajā ziņu dienestā darbiniekus jāpieņem darbā ar darba līgumiem. Treškārt, valdībai un Saeimai jāveic izmaiņas likumos, kas neļauj darbiniekus medijos ilgstoši nodarbināt tikai ar autorlīgumiem," uzsver LŽA valdes pārstāvji.

Tāpat LŽA norāda, ka Kultūras ministrijai jāpieaicina personāla atlases firma, lai atrastu profesionālu Mediju politikas nodaļas vadītāju, un jāsāk uzskatīt mediji par to, kas tie ir, - nozīmīgu kultūrtelpas sastāvdaļu.

"Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai jāatrisina problēmas ar pašreizējo NEPLP sastāvu. Ja NEPLP, kas tieši atbildīgs par elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomu, tikai šodien uzzina un pievēršas LNT slēgšanas jautājumam, ir skaidrs, ka šiem cilvēkiem jāmeklē cits darbs. Sabiedrības integrācijas fondam jāatbrīvo Mediju atbalsta fonds no pārliecīgās birokrātijas un nepamatotā tēmu ierobežojuma," norāda valdes pārstāvji.

Organizācijas valdē darbojas ziņu aģentūras LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis, Latvijas Radio žurnāliste Zane Mače, "DELFI plus" redaktors Filips Lastovskis, Latvijas Televīzijas redaktore Anna Platpīre, Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju centra projektu vadītāja Lāsma Antoneviča un TV3 ziņu žurnālists Arnis Krauze, kā arī tās vadītāja Arta Ģiga.

"Delfi" jau ziņoja, ka pēc vairāk nekā 20 gadiem ēterā savu darbību esošajā formātā izbeigs televīzijas kanāls LNT. To ekskluzīvā intervijā portālam "Delfi" apstiprinājis mediju grupas "All Media Baltics" vadītājs Kristians Antings. Vienlaikus būtiski stiprināts un attīstīts tikšot kanāls TV3.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Kultūras ministrija LNT NEPLP Saeima TV3
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form