'Nākamos bērnus nepotēšu!' Soctīklos satrauc ar kārtējo vakcīnas radīto seku stāstu, bet nav pierādījumu
Foto: EPA/Scanpix/LETA

"Latvijas māmiņu liecības par vakcīnu radītajām sekām: "Pēc kombinētās potes mans bērns mainījās."" Ar šādu pieteikumu "Facebook" 21. maijā publicēts ieraksts ar kādas sievietes anonīmu stāstu par viņas bērna smago saslimšanu, kas sekojusi pēc vakcinācijas. Ar ierakstu pirmajās dienās dalījās aptuveni tūkstotis cilvēku, komentāros pārsvarā valda satraukums, kādam arī atziņa: nākamo bērnu nepotēšu. Komentāru pie ieraksta uzrakstījusi arī Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS), lūdzot atsaukties vecākus, lai varētu izvērtēt šo gadījumu. Šobrīd apgalvojumam par vakcīnu radītajām sekām nav pierādījumu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai arī ierakstā minēta tieši "bērnu slimnīca" kā bērna stacionēšanas vieta, kur aizdomas par bērna veselības problēmu saikni ar vakcināciju mātei esot paustas, portālam "Delfi" BKUS atbildēja: "saistībā ar vakcināciju neesam identificējuši gadījumu, kas aprakstīts FB ("Facebook" - red.)."

Arī Zāļu valsts aģentūra (ZVA), kur nonāk informācija no mediķiem un iedzīvotājiem par zāļu un vakcīnu blaknēm, pēc portāla "Delfi" lūguma iepazinās ar "Facebook" ierakstu, pārbaudīja datus par pēdējiem desmit gadiem un atbildēja: nav ziņojuma par tādām vakcinācijas sekām, kādas aprakstītas ierakstā. Lai šādas aizdomas – ka atbildīga ir vakcīna – apstiprinātu, gadījums ir jāizvērtē, kas pēc BKUS un ZVA sniegtās informācijas neesot noticis, līdz ar to šobrīd trūkst pierādījumu, lai apgalvotu to, kas teikts "Facebook" ieraksta pieteikuma attēlā arī par "vakcīnu radītajām sekām."

Vai var apgalvot, ka tāds gadījums, kurā bija aizdomas par vakcinācijas sekām, nav noticis? Nē, nevar. Piemēram, ja gadījums ir "pazudis" slimnīcā – ja bērnu ārstējošais ārsts, kurš (kā ierakstā teikts) vecākiem esot paudis šīs aizdomas, par tām nav ziņojis ne kolēģiem, ne iestādēm, un tās nav pārbaudītas. Medicīniskai manipulācijai var būt sekas, nobīde no paredzētā. Vai tas var būt ārkārtīgi retais gadījums, kad izprovocēta slimība? – tas nav noskaidrots. Pētījumi liecina, ka nopietnas neiroloģiskas saslimšanas atklāj gan vakcinētiem, gan nevakcinētiem bērniem. Ierakstā minēto nav iespējams tālāk pārbaudīt, tajā ir pausts mātes viedoklis. Taču ieraksta pieteikums sniedz slēdzienu, ka tās ir vakcīnu radītas sekas, kam trūkst pierādījumu.

Ārsti aicina noteikti nevispārināt: stāsts ir sabiedrību satraucošs, tāpēc ir jāizvērtē notikušais gadījums, cēloņseku sakarība, lai varētu izdarīt secinājumus.

Ārstiem ir noteikts pienākums par vakcīnu komplikācijām ziņot Slimību profilakses un kontroles centram, kas nodod informāciju ZVA (iedzīvotāji arī var ziņot). "Par šo būtu pēc pienākuma, likuma un profesionālās atbildības jāziņo gan neirologam, gan jebkuram mediķim, ja kaut tikai hipotēzes līmenī ir domas par saistību ar jebkuru vakcīnu. Jo tikai tā varam nonākt pie cēloņa, lai kas tas arī būtu, un tikt tālāk, lai bērnam palīdzētu. Jo, ja uzveļam vainu vakcīnai un samierināmies ar it kā sekām, liedzam nonākt pie patiesā cēloņa, un, iespējams, izārstēšanas vai būtiskiem uzlabojumiem," saka BKUS bērnu infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes slimnīcas asociētā profesore Dace Zavadska.

Par ko ir stāsts

Ierakstu publicējis konts "Vakcīnrealitāte Latvijā," kas regulāri veic ierakstus par vakcināciju, "izgaismojot" to kā draudu veselībai. Kā citā ierakstā izteikusies konta veidotāja Kristīna Duņeca: "Ja tikai viens vecāks, pateicoties "Vakcīnrealitāte Latvijā" publicētajai informācijai, nesaindēs sava bērna organismu, tā būs uzvara un ikviena darba stunda, ikviena ķenga manā virzienā BŪS atmaksājusies!"

Īsumā: publicētajā ierakstā ir kādas mātes stāsts par viņas ģimenes pieredzi – bērna smagajām veselības problēmām, ko viņa tieši saista ar vakcināciju. Ierakstā arī vispārina: "liekaties reiz mierā ar to pārliecināšanu, ka vakcīnām NAV nekādas sekas." Meita piedzimusi vesela, pirmos dzīves mēnešus labi attīstījusies. Saņēmusi gan poti pret tuberkulozi, gan arī nepilnu četru mēnešu vecumā kombinēto vakcīnu (nav minēta, bet atbilstoši vecumam varētu būt domāta vakcīna pret difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu, poliomielītu, b tipa Haemophilus influenzae infekciju, B hepatītu) un vakcīnu pret rotavīrusa infekciju. Pēc vakcinācijas bijusi "klasiskā temperatūra" vakarā, taču vēl pēc trim nedēļām – krampju lēkme. Ātrā palīdzība bērnu nogādājusi bērnu slimnīcā, kur viņu stacionēja, un ārsts izteicis aizdomas par epilepsiju.

Pēc ierakstā teiktā, bērnam veiktas analīzes un magnētiskās rezonanses izmeklējums, turklāt "neirologs tā arī pateica – es jūsu vietā bērnu tālāk nevakcinētu! Tas, kas ir noticis, izskatās pēc vakcīnas nodarīta kaitējuma." Pēcāk, lietojot zāles kļuvis vēl sliktāk, "meita palika par pilnīgu dārzeni, nereaģēja ne uz neko, nesmaidīja". Pārtraucot zāļu lietošanu un pielietojot homeopātiju, ergoterapiju un fizioterapiju, bērna attīstība esot strauji uzlabojusies, tiesa, bērnam joprojām ir veselības problēmas un ir noteikta invaliditāte.

Ko saka Bērnu slimnīca

Pēc portāla "Delfi" jautājumiem ar "Facebook" ierakstu iepazinās arī BKUS un pie tā uzrakstīja komentāru: "Labdien. Lai mēs varētu izvērtēt Jūsu aprakstīto gadījumu, lūdzam, rakstīt e-pastu ar situācijas aprakstu, norādot laiku, kad bijāt Bērnu slimnīcā, kā arī bērniņa vārdu, uzvārdu un personas kodu uz info@bkus.lv. Paldies."

"Kopumā pēc šobrīd pieejamās informācijas pēdējo 10 gadu laikā ir bijuši pāris gadījumi, kad vakcīnu dēļ bērniem bijusi nepieciešama stacionēšana, lai arī identificētas citas būtiskas saslimšanas. Bērni īsā laika posmā pilnībā atveseļojušies." Una Grenevica, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca

Kā uz kādas lasītājas komentāru atbild konta pārstāve, ģimene dzīvo Latvijā. "Facebook" ierakstā pieminēta bērnu slimnīca, bet nav minēts vakcinācijas un stacionēšanas gads (taču pēc atsevišķiem faktiem ierakstā, piemēram, par Latvijai salīdzinoši jauno vakcīnu pret rotavīrusu, var spriest, ka notikums ir ne vairāk kā 5-10 gadus sens). Lai varētu vairāk iestādēs uzzināt par to, kas noticis, "Delfi" lūdza to precizēt "Vakcīnrealitātei Latvijā," un konta pārstāve Duņeca atbildēja: "Man kā žurnālistei nav pienākuma atklāt jums savu avotu. Mans pienākums ir pasargāt informācijas avotu no viņam nevēlamas publicitātes." Uz jautājumu, vai ir pietiekami daudz informācijas par saistību starp bērna vakcinēšanu un smago saslimšanu, lai notikušo sauktu par vakcīnas sekām, viņa neatbildēja.

Tāpat arī bez atbildes palika jautājums, vai kāds vērsies atbildīgajās iestādēs, lai ziņotu par vakcīnas sekām. Ierakstā citētā māte saka, ka par meitai nodarīto kaitējumu neesot nekur vērsusies, taču cerības noskaidrot notikušo vieš viņas teiktais: "Iespējams, tagad būtu gatava to darīt."

Vai BKUS pēdējo desmit gadu laikā saskārusies ar tik smagām vakcinācijas sekām, kādas aprakstītas ierakstā? Slimnīca atbildēja: "kopumā pēc šobrīd pieejamās informācijas pēdējo 10 gadu laikā ir bijuši pāris gadījumi, kad vakcīnu dēļ bērniem bijusi nepieciešama stacionēšana, lai arī identificētas citas būtiskas saslimšanas. Bērni īsā laika posmā pilnībā atveseļojušies."

Vai var izprovocēt smagu slimību? Un kas ar krampjiem?

"Cilvēkam ir pilnīgi dabiska tieksme vienlaicīgi notikušas lietas asociēt savā starpā, mēģināt noskaidrot cēloņsakarības. Mūsdienās ļoti daudz ko vecāki mēģina asociēt ar vakcināciju, jo informatīvajā telpā ir viedokļi, ka vakcinācija varētu būt vainīga. Taču ir zināms, ka vairums šķietamu vakcinācijas izraisītu smagu problēmu patiesībā ir ģenētiskas slimības, kurām tipiski pirmie simptomi parādās vecumā, kad notiek vakcinācija," atzīst BKUS bērnu neirologs un Epilepsijas un miega medicīnas centra vadītājs Jurģis Strautmanis.

Turklāt pētījumi liecinot, ka dažādas nopietnas neiroloģiskas saslimšanas atklāj gan vakcinētiem, gan nevakcinētiem vai maz vakcinētiem bērniem.

Pie "Facebook" ieraksta vairāki konta sekotāji komentāros rakstīja: manam bērnam arī bija tādi krampji. Neirologs aicina nevispārināt un nošķirt krampjus, kas, lai arī reta – mēdz būt vakcīnu blakusparādība, no smagas neiroloģiskas saslimšanas, par kādu vedina domāt ierakstā minētais stāsts (diagnoze ierakstā nav minēta).

"Vakcinācija ir kā mikroslimība, nedaudz paaugstinās temperatūra, un notiek krampju lēkme." Jurģis Strautmanis, bērnu neirologs

"Blakusparādība" krampji" ir ļoti reta, to var izraisīt jebkura vakcīna, biežāk garā klepus un masalu komponentu saturošās vakcīnas," skaidro ZVA pārstāve Dita Okmane. Dažāda veida krampji atbilstoši zāļu aprakstiem kombinētajām vakcīnām ir klasifikācijā "reti" un "ļoti reti" (Reti (≥1/10 000 līdz <1/1000, ļoti reti <1/10 000).

"Bieži vien šī paaugstinātā temperatūra pirmo reizi mēdz gadīties pēc vakcinācijas. Vakcinācija ir kā mikroslimība, nedaudz paaugstinās temperatūra, un notiek krampju lēkme. Dažas nedēļas pēc vakcinācijas krampju risks ir lielāks, taču vairāku gadu griezumā – vakcinētajiem krampji ir retāki nekā tiem, kuri nav vai ir maz vakcinēti, " skaidro Strautmanis.

Vai vakcinācija var izsaukt kādu smagu saslimšanu? Strautmanis norāda, ka tas var notikt, taču tādu gadījumu ir ļoti, ļoti maz: uz vienu miljonu vakcīnas devām apmēram 1-3 papildus gadījumi. "Dažreiz imūnā sistēma noreaģē pavisam neadekvāti un izraisa ļoti, vētrainu strauju atbildes reakciju, un veidojas dažādas autoimūnās neiroloģiskās slimības. Piemēram, izveidojas antivielas, ko pats organisms izstrādā pret, piemēram, perifēriem nerviem, un rodas paralītiski sindromi. Risks ir ļoti, ļoti mazs. Uz vienu miljonu vakcīnas devu 1-3 papildus gadījumu apmēram," stāsta Strautmanis. "Papildus" nozīmē ar vakcīnu saistībā.

Taču viņš uzsver, ka tādas pašas problēmas var izraisīt pati infekcija kā tāda. Turklāt vakcīnas gadījumā risks ir ievērojami mazāks, nekā dabiskas inficēšanās gadījumā. Proti, īsi pēc vakcinācijas šādu autoīmunu slimību risks pieaug divas līdz trīs reizes (salīdzinot ar nevakcinēšanos), taču pēc inficēšanās, proti, saskaroties ar dabisko vīrusa ierosinātāju, nevakcinētajiem risks pieaug līdz pat 15 līdz 16 reizēm un līdz ar to ilgtermiņā vakcinācijai ir aizsargājošs efekts ne tikai pret infekciju slimībām, bet arī pret autoimūnām slimībām.

Vakcinācijas uzraudzību sauc par labi attīstītu

Vakcīna pasargā no saslimšanas vai smagām slimības formām, kas var beigties letāli, un joprojām no vakcīnkontrolējamām slimībām mirst nevakcinēti bērni, liecina arī Latvijas pieredze. Kopš pieejama vakcinācija, piemēram, strutaini meningīti gandrīz pilnībā ir izzuduši, atgādina Strautmanis.Turklāt pēdējā laikā ir parādījušies jauni dati par iepriekš nezināmiem vakcinācijas efektiem, piemēram, vakcinētiem bērniem ir septiņas reizes zemāks risks piedzīvot galvas smadzeņu insultu bērnībā, vakcinētiem cilvēkiem ir nedaudz mazāks multiplās sklerozes attīstības risks.

"Esmu redzējis vairākus bērnus, kas nav saņēmuši nevienu vakcīnu, un viņi cieš no tām pašām (neiroloģiskajām – red.) slimībām, no kurām vakcinētie. Jurģis Strautmanis, bērnu neirologs

"Kur šos datus (par vakcināciju) iegūst? Šobrīd vakcinācijas uzraudzība pasaulē ir ļoti labi attīstīta. Ja kaut kur notiek nobīde no sagaidāmā iespējamā sarežģījumu daudzuma, tad uzreiz arī reaģē un izmeklē iespējamos cēloņus, katra vakcīnas sērija ir marķēta un pilnībā izsekojams tās ceļš no ražošanas līdz pacientam, ir iespējams noteikt, vai problēma ir saistīta ar ražošanu, transportu, glabāšanu vai ievadīšanu. Ir arī dažāda veida pacientu datu bāzes pasaulē (piemēram, saistītas ar veselības apdrošināšanu), kur glabājas apjomīgi ar veselību saistīti dati, tur var redzēt – ir vakcinēts, kad vakcinēts, ko saņēmis un kādas slimības ir attīstījušās. Līdz ar to tie nav dažu simtu vai dažu pacientu pētījumi, tie ir miljoniem pacientu," saka bērnu neirologs Strautmanis.

Piemēram, dažādas ģenētiskas encefalopātijas (galvas smadzeņu darbības traucējumi), kuras mēdz atklāt maziem bērniem, tāpat attīstās arī nevakcinētiem bērniem. "Esmu redzējis vairākus bērnus, kas nav saņēmuši nevienu vakcīnu, un viņi cieš no tām pašām (neiroloģiskajām – red.) slimībām, no kurām vakcinētie. Mūžīgais jautājums, kas ir cēlonis un kas ir sekas, protams, tiešā veidā pierādāms ir ļoti grūti. Taču ko var zināt: tas ir risks, cik procentiem no vienas vai otras grupas (vakcinēto vai nevakcinēto – red.) attīstās saslimšanas. Un vakcinētajiem un nevakcinētajiem šīs dažāda veida encefalopātijas, epilepsijas, autisms – attīstās vienādā proporcijā. Tas pierāda, ka tam nav nekādas saistības ar vakcināciju," skaidro Strautmanis.

"Ieraksta autorei varam piedāvāt, ka mēs būtu ar mieru izmeklēt bērnu, precizēt iemeslus, piedāvāt ārstēšanu," viņš saka un piebilst, ka ārstu zināšanas nemitīgi papildinās un tiek precizēti iepriekš pausti pieļāvumi. Piemēram, 70. gados tapušos zinātniskos rakstos virknei pacientu encefalopātija bija sasaistīta ar vakcināciju. Pirms dažiem gadiem uzmeklējot šos pacientus un vēlreiz izmeklējot, atklājās, ka patiesībā viņiem ir ģenētiskas slimības. "Tobrīd tādas nevarēja atklāt, jo tādas vispār nebija zināmas. Varbūt arī šis gadījums pieder pie tās grupas, kur tobrīd vai nu mūsu zināšanas vai tehniskās iespējas nebija pietiekošas, lai varētu iemeslu precizēt," stāsta Strautmanis.

"Facebook" ierakstā ir pieminēts neirologs, kurš bērnu pēc smagās krampju lēkmes uzņēmis slimnīcā un mātei teicis, ka labāk bērnu vairāk nevakcinēt. "Izpratne mainās. Agrāk tiešām bija tā – ja ir hroniska, neiroloģiska slimība, tad neirologi rekomendēja vakcināciju atcelt vismaz uz kādu laiku vai izlaist kādas vakcīnas. Taču šobrīd pieeja ir mainījusies, bērns ar īpašām vajadzībām ir tieši jāpasargā no infekcijām, jo šādi bērni ir lielākā riska grupā. Šobrīd komentārs no neirologa puses būtu pavisam cits: noteikti, ka vakcinācija ir jāturpina," saka Strautmanis.

Kāpēc būtiski ziņot par vakcīnu blaknēm

"Latvijā ir mazs saņemto ziņojumu skaits par zāļu blaknēm (mazs iesniegto ziņojumu skaits salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm). Katru gadu Latvijā ziņo par aptuveni 400 zāļu blakņu gadījumiem," stāsta ZVA pārstāve Dita Okmane. Vislielākā ziņošanas aktivitāte Eiropā ir Francijā, Nīderlandē un Dānijā, kur saņemto zāļu blakņu ziņojumu skaits vairākkārt pārsniedz Latvijā saņemto ziņojumu skaitu.

Ziņojumu par vakcīnu blaknēm salīdzinoši ar citām valstīm ir maz, piemēram, par kombinēto vakcīnu nevēlamajiem notikumiem "febrili krampji" (krampji uz febrilas temperatūras vai hipertermijas fona) un "afebrili krampji" (krampji bez ķermeņa temperatūras paaugstināšanās) laika periodā no 2012. gada, kopā ir ziņots divas reizes.

Tāpēc ZVA aicina gan ārstus, gan arī iedzīvotājus ziņot par visām medicīniski būtiskām reakcijām, kas varētu būt blakne, izmantojot Zāļu valsts aģentūras zāļu blakņu ziņojumu formu, kas atrodama Zāļu valsts aģentūras mājas lapā (izstrādātas divas atsevišķas ziņojumu formas – veselības speciālistiem un ziņojumu forma iedzīvotājiem).

"Jebkurā gadījumā, arī pat šodien, varam šo gadījumu detalizēti izmeklēt (visi dokumenti tiek glabāti), atrast izmeklējumu rezultātus, mediķu pierakstus, vakcīnas veikšanas laiku, vietu, sēriju, partiju. Pat 10 gadus pēc notikuma." Dace Zavadska, bērnu infektoloģe

"Visi saņemtie ziņojumi tiek izvērtēti un, ja ziņojumu vērtēšanas rezultātā tiek konstatēta jauna drošuma problēma, tiek pieprasīts konkrētiem zāļu reģistrācijas īpašniekiem papildināt zāļu aprakstu un lietošanas instrukciju. Visi zāļu blakusparādību ziņojumi tiek ievadīti Eiropas Zāļu aģentūras zāļu blakņu ziņojumu datubāzē EudraVigilan. Minētās datubāzēs apkopotā informācija tiek lietota, lai atklātu jaunus zāļu riskus un atjauninātu zāļu dokumentāciju," skaidro Okmane. Viņa arī uzsver – droši var ziņot par savām aizdomām, kas tiks pārbaudītas, nav jābūt pierādījumiem, ka sekas izraisījusi tieši vakcīna, to izmeklēs.

Arī BKUS bērnu infektoloģe Dace Zavadska norāda, ka būtiski ir šādus gadījumus izmeklēt, lai saprastu, kas tieši ir noticis: "Jebkurā gadījumā, arī pat šodien, varam šo gadījumu detalizēti izmeklēt (visi dokumenti tiek glabāti), atrast izmeklējumu rezultātus, mediķu pierakstus, vakcīnas veikšanas laiku, vietu, sēriju, partiju. Pat 10 gadus pēc notikuma. Un palīdzēt rast atbildi un skaidrojumu, kāpēc un kas notika ar bērnu. Un tieši nosakot iemeslu, kādēļ bērnam sākas, attīstās konkrētas problēmas, varam uz šo cēloni iedarboties vai vismaz izprast mehānismu un tad mērķtiecīgi palīdzēt bērnam. Ja zinām cēloni, tad ir iespēja izārstēt, uzlabot un tml." Turklāt, ja atklājas vakcīnu radīti nevēlami notikumi, iespējams novērst potenciālu kaitējumu arī citiem cilvēkiem.

Pēdējos gados Latvijā dzimst aptuveni 19 000 bērnu gadā, apmēram 95 procenti no tiem saņem vakcīnas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

atmaskots.lv Vakcinācija Epilepsija Facebook Rīgas Stradiņa universitāte Zāļu valsts aģentūra Vakcīna
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form