Pirmdien Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atteica pielaidi valsts noslēpumam galvenajai valsts ierēdnei – Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei. Tāpat pielaide valsts noslēpumam atteikta Saeimas deputātiem Veiko Spolītim un Zentai Tretjakai. Pēdējā gada laikā drošības dienesti pieņēmuši virkni lēmumu attiecībā uz pielaižu piešķiršanu valsts noslēpumam. Pēc lēmumiem, kas raisījuši plašu rezonansi publiskajā telpā, amatpersonām nācies gan demisionēt, gan draudēt ar tiesāšanos Eiropā, kā arī šie verdikti tikuši pārsūdzēti.
Likumā teikts, ja personai netiek izsniegta speciālā atļauja, tas ir pietiekams pamats, lai atteiktu tai pieņemšanu darbā, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai aizsardzību. Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem, un tās iedala trijās kategorijās. Personas pieeja sevišķi slepenai informācijai atļauta ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai - ar otrās kategorijas speciālo atļauju, konfidenciālai informācijai - ar trešās kategorijas speciālo atļauju. Pirmās kategorijas atļaujas izsniedz SAB, bet otrās un trešās kategorijas atļaujas izsniedz Drošības policija un Militārās izlūkošanas un drošības dienests.
Portāls "Delfi" piedāvā uzzināt, kuri 10 politiķi pēdējā gada laikā nonākuši dienestu intereses lokā un attiecībā uz viņiem pieņemtos lēmumus.
Konfliktos savā darbavietā - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kā arī tiesvedībās iesaistītā Juta Strīķe pielaidi gada laikā gan zaudējusi, gan saņēmusi. Pagājušajā nedēļā KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks paziņoja, ka KNAB lūdzis anulēt Strīķei piešķirto pielaidi, vai arī samazināt tās pakāpi, jo viņa, iespējams, pārkāpusi valsts noslēpuma glabāšanas režīmu.
Pērn Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atkārtoti izsniedza Strīķei pielaidi valsts noslēpumam pēc tam, kad iepriekšējo SAB lēmumu bija atcēlis ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Ģenerālprokurors atzina, ka attiecībā uz pārbaudi par pielaides izsniegšanas apstākļiem Strīķei prokuratūra secinājusi, ka pielaides izsniegšanas procedūra nav ievērota, jo pielaidi vajadzējis lūgt atjaunot iestādes vadītājam - KNAB priekšniekam.
Lai arī ģenerālprokurors atcēla SAB lēmumu un viņa lēmums nebija pārsūdzams, SAB bija tiesības atkārtoti lemt jautājumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam izsniegšanu Strīķei.
KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks saistībā ar pielaidi valsts noslēpumam Strīķei iepriekš piemēroja disciplinārsodu - rājienu. Minētā disciplinārlieta bija saistīta ar to, ka Strīķei nebija izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam un, pēc tiesas sprieduma atjaunojot viņu amatā, Strīķei ar iestādes vadītāja rezolūciju tika noteikti pārvietošanās ierobežojumi, lai nodrošinātu likumā "Par valsts noslēpumu" noteikto valsts noslēpuma objektu aizsardzību.
Streļčenoks šā gada 8.aprīlī paziņoja, ka KNAB vadība ir nosūtījusi vēstuli SAB, lūdzot anulēt Strīķes pielaidi valsts noslēpumam vai arī samazināt pielaides pakāpi.
Streļčenoks šādu lūgumu SAB izteica, jo, "pēc mūsu rīcībā esošās informācijas", Strīķe varētu būt pārkāpusi valsts noslēpumu glabāšanas režīmu. "Mums ir apgrūtinoši nosargāt valsts noslēpumu," piebilda KNAB vadītājs.
Strīķe, komentējot Streļčenoka pausto, norādīja, ka vienīgais veids, kā Streļčenokam attaisnot "savu bezjēdzīgo atrašanos amatā, ir nākt klajā ar vēl lielākiem meliem un murgojumiem, cerot, ka kāds to sadzirdēs". Strīķe apliecināja, ka viņai ir šobrīd visaugstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam un tā joprojām ir spēkā.
Streļčenoks un viņa bijusī vietniece Strīķe ilgstoši konfliktē par darba attiecībām. Streļčenoks ir centies viņu gan atbrīvot no amata, gan pazemināt, taču pagaidām Strīķei tiesās izdevies nosargāt savas pozīcijas.
Marta beigās Satversmes aizsardzības birojs (SAB) veselības ministram Guntim Belēvičam (ZZS) piešķīra pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.
Ministrs norādīja, ka pielaide viņam piešķirta uz septiņiem mēnešiem. Belēvičs uzskata, ka viņa atbilstību pielaidei SAB tik ilgi vērtēja tādēļ, ka viņam "nav 25, bet tuvojas 57. Tas ir normāli, ka cilvēkam, kuram ir notikumiem bagāta biogrāfija, tas tiek izvērtēts," ministra teikto citēja aģentūra LETA.
Ministrs arī sacīja, ka viņam pagaidām nav zināms skaidrojums, kādēļ pielaide piešķirta tikai uz septiņiem mēnešiem. Vienlaikus viņš izteicās, ka SAB zina, ko dara.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma žurnālistiem skaidroja, ka arī viņas rīcībā esošā informācija liecina, ka Belēvičam pielaide piešķirta uz septiņiem mēnešiem, jo vēl nepieciešamas papildu pārbaudes. Viņa piebilda, ka Belēvičam ir diezgan plaša uzņēmējdarbības pieredze, tāpēc nepieciešama padziļināta izpēte.
"Bet es neticu, ka SAB piešķirtu pielaidi, ja nebūtu pārliecības, ka ministrs var piedalīties slēgtajās sēdēs," noteica Straujuma.
Viņa arī norādīja, ka šādas situācijas ir bijušas arī iepriekš - tā neesot pirmā reize, kad pielaide piešķirta uz noteiktu laiku.
Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāram Mārtiņam Lazdovskim februārī tika anulēta pielaide darbam ar valsts noslēpumu, un saistībā ar to viņš nolēma pamesta amatu.
Lazdovskis norādīja, ka viņam nav zināmi iemesli, kāpēc anulēta pielaide darbam ar valsts noslēpumu. Šādā situācijā viņš jūtas "tiesiski bezspēcīgs". Lazdovskis gans sev nelabvēlīgo lēmumu desmit dienu laikā pārsūdzēs Ģenerālprokuratūrā.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) sacīja, ka tad, ja Lazdovskis nebūtu atkāpies no amata, tad arī pret viņu būtu ierosināta disciplinārlieta saistībā ar Latvijas dalības "Expo Milano 2015" projekta izgāšanos.
Ministre uzsvēra, ka projekts veikts ļoti slikti, pārkāpumi bijuši "diezgan būtiski" - amatpersonu darbībā ir konstatēta gan pilnvaru pārkāpšana, gan bezatbildība. Kā piemēru Reizniece-Ozola minēja apstākli, ka paviljona būvniecības konkurss ļoti novēloti izsludināts par spīti tam, ka budžetā tam bijuši nepietiekami līdzekļi, proti, tam bijis paredzēts atvēlēt 1,3 miljonus eiro, bet būveksperta atzinums liecinājis, ka būvniecība izmaksās vismaz četrus miljonus eiro.
Kā norādīja ministre, pārbaudes laikā bijis ļoti grūti iegūt informāciju no amatpersonām. Vairākas amatpersonas vairs nestrādā ministrijā.
Latvijas dalības "Expo Milano 2015" projekta organizēšanā pieļauti būtiski pārkāpumi, secināts EM sāktajā dienesta pārbaudē. Pārbaudes rezultātā ierosināta disciplinārlieta pret sešām EM amatpersonām, trīs no tām - departamentu direktores - atstādinātas no amata.
Dienesta pārbaudes komisijas detalizēts ziņojums tiks nosūtīts izvērtēšanai tiesībsargājošajām iestādēm.
Šā gada sākumā Drošības policija (DP) "pielika punktu" jautājumam par speciālās atļaujas piešķiršanu valsts noslēpumam bijušajai tieslietu ministrei Baibai Brokai (VL-TB/LNNK). DP izlēma neizsniegt pielaidi Rīgas domes deputātei Brokai, kura tobrīd jau strādāja AS "Latvijas Gaisa satiksme" valdē.
Pērnā gada jūnija sākumā pēc ilgstošas pārbaudes Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atteica toreizējai tieslietu ministrei Brokai izsniegt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam, jo pārbaudes gaitā bija konstatējis faktus, kas dod pamatu apšaubīt viņas uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. Kas ir šie fakti, SAB neatklāja ne sabiedrībai, ne pašai Brokai.
Broka par šo lēmumu solīja sūdzēties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Portāls "pietiek.com" vēstīja, ka Broka savulaik saņēmusi 100 000 ASV dolāru (75 177 eiro) no bijušā sanatorijas "Ķemeri" privatizētāja SIA "Ominasis Latvia" konsultanta, kādreizējā Latvijas goda konsula Marokā Tofika Kavara, kurš vēlāk izsludināts Interpola meklēšanā. Tieši šis darījums tika minēts kā iemesls pielaides atteikumam.
SAB atteikumu Broka pārsūdzēja ģenerālprokuroram, bet, saņēmusi negatīvu lēmumu, viņa no tieslietu ministres amata atkāpās.
Rīgas domes deputāte Broka ir atbildīga par VAS "Latvijas Gaisa satiksme" Administratīvo departamentu un starptautisko projektu koordinēšanu, tāpēc tika lūgts piešķirt viņai nu jau zemāka līmeņa pielaides piešķiršanu darbam ar valsts noslēpumu, nekā nepieciešams valdības ministram.
Lūgumu piešķirt pielaidi DP saņēma 2014.gada 24.novembrī, taču, ņemot vērā, ka SAB jau iepriekš vērtēja Brokas kā tieslietu ministres atbilstību pielaides saņemšanai, DP secināja, ka nav pamata pārskatīt SAB lēmumu par atļaujas neizsniegšanu.
Pērnā gada oktobrī līdz ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera lēmumu noslēdzās arī Romāna Naudiņa (VL-TB/LNNK) stīvēšanās ar iestādēm par pielaides piešķiršanu valsts noslēpumam. Ģenerālprokurors noraidīja Naudiņa sūdzību par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu nepiešķirt viņam pielaidi valsts noslēpumam. Līdz ar to Naudiņš ir kļuva par otro nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ministru, kuram SAB atteicies piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam.
Pirms viņa pielaide tika atteikta arī partijas biedrei Baibai Brokai.
Ņemot vērā lielo 12.Saeimas vēlēšanās saņemto plusiņu skaitu, Naudiņš uzskatīja par nepieciešamu turpināt darbu parlamentā.
Lai gan ģenerālprokurora vēstulē bija teikts, ka SAB lēmums atteikt pielaidi valsts noslēpumam atbilst likuma nosacījumiem un Kalnmeiers atsaucās uz tā dēvētā valsts noslēpuma likuma pantu, kas noteic, ka pielaide valsts noslēpuma objektiem tiek atteikta, ja pārbaudes laikā tiek konstatēti fakti, kas liek apšaubīt personas spēju saglabāt valsts noslēpumu, Naudiņš uzskatīja, ka šī norma ir plaši interpretējama.
Viņaprāt, tā radot iespēju objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ atteikt pielaidi valsts noslēpuma objektiem jebkuram valsts pilsonim, nemaz neinformējot viņu par atteikuma iemesliem, kas savukārt liedz aizstāvēt savas tiesības.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) kopā ar kādreizējo tieslietu ministri Baibu Broku un nu jau bijušo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Romānu Naudiņu nonāca "rindā" uz pielaides piešķiršanu - tobrīd viņi bija palikuši vienīgie, kuriem pielaide vēl nebija piešķirta.
Pērnā gada maijā Satversmes aizsardzības birojs (SAB) izsniedza Dūklavam pielaidi valsts noslēpumam.
Janvāra beigās pie nepieciešamas pielaides valsts noslēpumam pēc ilgākas gaidīšanas tika arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK). Satversmes aizsardzības birojs (SAB) iepriekš kavējās ar pielaides piešķiršanu viņam un veselības ministram Guntim Belēvičam.
Intrigu ap pielaides piešķiršanu Gerhardam saasināja tas, ka divi viņa partijas biedri - iepriekšējās valdības ministri Baiba Broka (VL-TB/LNNK) un Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) bija spiesti savu politisko karjeru valdības ministra amatā beigt tieši tādēļ, ka nesaņēma pielaidi valsts noslēpumam.
Šā gada sākumā Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) deputātam Mārtiņam Bondaram (LRA) Satversmes aizsardzības birojs (SAB) piešķīra augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam, līdz ar to viņš tika pie tik nepieciešamās atļaujas dalībai komisijas sēdēs.
Bondars uzsvēra, ka SAB viņam piešķīris pirmās kategorijas speciālo atļauju, kas nodrošina pieeju sevišķi slepenai informācijai.
Deputāti Bondars un Ringolds Balodis (NSL) līdz pielaides valsts noslēpumam saņemšanai nepiedalījās NDK sēdēs.
NDK vadītāja Solvita Āboltiņa sacīja, ka Bondaram un Balodim jau iepriekš ir bijusi pielaide valsts noslēpumam, taču, atšķirībā no pārējiem komisijas locekļiem, kuriem pielaide valsts noslēpumam bija derīga līdz pagājušā gada decembrim, viņi nebija ieņēmuši 11.Saeimas deputāta amatu.
Šā gada marta beigās Balodim vēl nebija piešķirta atļauja darbam ar valsts noslēpumu.
Pērnā gada nogalē Drošības policija (DP) nolēma izsniegt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājam Andrim Ozolam speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu. Tā kā Ozola sieva ir ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), lai novērstu iespējamo interešu konfliktu, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) apņēmās pieņemt klēmumu attiecībā uz Ozolu.
LIAA ir ekonomikas ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Aģentūras mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, veicinot ārvalstu investīciju apjoma pieaugumu un palielinot Latvijas konkurētspēju pašmāju un starptautiskajos tirgos.
Septembri parādījās informācija, ka Ozola pielaides termiņš beidzies jau augusta sākumā. Toreiz tika paziņots, ka Ekonomikas ministrija (EM) lūgs Ozolu skaidrot, kāpēc viņš nav veicis nepieciešamās darbības, lai saņemtu pagarinājumu pielaidei darbam ar valsts noslēpumu.
LIAA direktora amata aprakstā noteikta nepieciešamība pieejai valsts noslēpuma objektiem. Viņa pienākums ir sagatavot un iesniegt dokumentus EM jaunas atļaujas saņemšanai vai esošās pagarināšanai noteikts normatīvajos aktos.
"Tikai pēc tam, kad Ozols ir iesniedzis attiecīgu informāciju pielaides saņemšanai EM, ministrija ir tiesīga vērsties DP ar lūgumu izskatīt Ozola pieprasījumu saņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu," skaidroja EM.
Oktobrī DP apliecināja, ka saņēmusi lūgumu piešķirt pielaidi Ozolam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
