'Pret Kariņa un Levita režīmu' - Šlesera partijai pievienojas Petraviča un Nemiro

Atklājot kongresu, Šlesers informēja, ka LPV kopumā ir 1400 biedru, bet uz kongresu ieradušies 157 partijas delegāti no 200. Kongresā politiskais spēks izraudzījās jaunu valdi, kā arī ar uzrunām uzstājās LPV ministru amatiem virzītie biedri.

Pērn par partijas valdes priekšsēdētāju tika iecelta deputāte Jūlija Stepaņenko, kura bija arī LPV Valsts prezidenta amata kandidāte. Tomēr šā gada martā Stepaņenko un deputāte Ļubova Švecova tika izslēgtas no partijas, jo nepievienojās partijas nosodījumam par Krievijas sākto karu Ukrainā.

Sestdien LPV valdes priekšsēdētāja amatā tika ievēlēts Šlesers, bet valdes locekļu amatos – Līga Krapāne, Edmunds Zivtiņš, Vilis Krištopans un Viktors Ščerbatihs.

Šlesers ir arī LPV premjera amata kandidāts.

LPV finanšu ministra amata kandidāts ir bijušais premjers Krištopans, Saeimas priekšsēdētājas amata kandidāte - Linda Liepiņa, kultūras ministres amata kandidāte - Krapāne, jaunatnes un sporta lietu ministra amata kandidāts ir Ščerbatihs.

Partijas iekšlietu ministra amata kandidāts ir Zivtiņš, tieslietu ministra amata kandidāts – Ringolds Balodis, aizsardzības ministra amata kandidāts ir Raimonds Rublovskis, izglītības ministres amata kandidāte – Ilze Stobova, bet ārlietu ministra amata kandidāte – Šarlote Šulca.

Savukārt labklājības ministra amata kandidāte ir Petraviča, kura šo amatu jau ieņēma Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītajā valdībā, bet LPV virzītais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidāt ir Nemiro, kurš iepriekš Kariņa valdībā ieņēma ekonomikas ministra amatu.

Saeimas nacionālās drošības komisijas vadītāja amatam LPV izraudzījusi Juri Leitieti, bet Saeimas Finanšu un budžeta komisijas vadītāja amatam nominēta Karina Plaude.

Vairāk nekā pusstundu garajā kongresa atklāšanas uzrunā Šlesers skāra virkni jautājumu – sākot ar valdības darbu Covid-19 pandēmijā un beidzot ar esošās koalīcijas lēmumu nojaukt pieminekli Uzvaras parkā.

Šlesera vērtējumā, pandēmijas laikā Latvijas valdībā rīkojās "izcili nemākulīgi, neprofesionāli un bieži vien noziedzīgi", pieņemto lēmumus, kas "represēja cilvēkus". Viņš pauda kritiskus vārdus par pienākumu vakcinēties pret Covid-19, kā rezultātā darbu zaudēja 62 000 cilvēku, lai gan ar Covid-19 "slimoja tieši vakcinētie".

Tāpat Šlesers norādīja, ka vēl šogad ziemā koalīcija bija izmisumā par sarežģīto epidemioloģisko situāciju, tomēr to pārtrauca Krievijas sāktais karš Ukrainā. Viņš piebilda, ka kļūdījās, apgalvojot, ka kara nebūs, jo nespēja noticēt kara iespējamībai Eiropas sirdī. "Es kļūdījos tāpat kā daudzi citi. Bet kara darbība ir izdevīga esošajai varai, tā ir kļuvusi aktīva, Kariņa un Levita režīms pēkšņi ir ar tautu visos pasākumos. Viņi izmanto karu, lai spodrinātu savas spalvas," pauda LPV pārstāvis.

Šlesers arī sniedza vērtējumu par notikumiem 9. un 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā, kad kļūda tikusi pieļauta, atļaujot ar traktoru nošķūrēt tur iepriekš noliktos ziedus. Pēc šī notikuma koalīcija lēma nojaukt Uzvaras parkā esošo pieminekli, tomēr Šlesers uzskata, ka šis nav piemērots laiks, lai šķeltu sabiedrību. Viņš gan nesniedza skaidru pozīciju attiecībā uz pieminekļa nākotni. "Šodien ir skaidri jāpasaka, ka Latvijā ir bijusi okupācija, bet kara apstākļos provokācijas var novest pie sliktām sekām," uzsvēra Šlesers.

Informējot par LPV piedāvājumu vēlētājiem, Šlesers stāstīja, ka vispirms ir jāapvieno tauta, lai patrioti nepamestu valsti, turpretī "kreisie un labējie radikāļi ir jādzen stūros, esošā koalīcija ir jādzen prom un vietā jānāk pilnīgi jaunai valdībai".

"Ekonomiskā izaugsme un attīstība ir pamatu pamats, par ko ir jārunā. Mums ir jāapvieno labākie no labākajiem, lai ministru amatos ir spējīgi cilvēki. Jāpanāk, lai reizi nedēļā būtu paildus vadlības sēde, kas būt veltīta tikai ekonomikas jautājumiem un pie galda sēdētu Latvijas uzņēmēju organizācijas – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), zemnieku organizācijas," stāstīja Šlesers.

LPV piedāvā veidot jaunu formulu privātā biznesa un valsts sadarbībā, proti, profesionālajām organizācijām - LTRK, LDDK u.c. - ir jāļauj izvirzīt savus – ekonomikas, zemkopības un satiksmes ministrus. Šlesers ir pārliecināts, ka tādējādi ministri cieši sadarbosies ar nozarēm un, netiekot galā ar pienākumiem, uzņēmēju organizācijas ministru varēs atsaukt.

Uzrunā viņš atgādināja, ka LPV iestājas par ģimenes vērtībām un "dabiskām ģimenēm", aicinot sabiedrību parakstīties par referenduma ierosināšanu Satversmes teksta maiņai. Šlesers atgādināja, kā pirms vairākiem gadiem viņa sieva Inese Šlesere un Ainārs Baštiks, būdami deputāti, panāca grozījumus Satversmē, kas nosaka, ka laulība ir starp vīrieti un sievieti. Šlesers aicināja cīnīties pret liberālo skaidrojumu, kas ir ģimene.

Runas laikā Šlesers vērsās pie kongresā klātesošās Latvijas Televīzijas, kura "nepopularizē dabisko ģimeni, bet stāsta par varavīkšņainajiem".

Jau vēstīts, ka pētījumu centra "SKDS" pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktā aptauja šā gada aprīļa beigās un maija sākumā liecina, ka LPV ir viena no septiņām partijām, kura iekļūtu 14. Saeimā, ja vēlēšanas notiktu brīdi, kad tika veikta aptauja.

Vienlaikus LPV ir viena no vairākām partijām, kuras likumā noteiktajā termiņā un kārtībā līdz maija sākumam KNAB neiesniedza 2021. gada pārskatus. Likumā noteikts, ka, ja partija neiesniedz gada pārskatu, tad KNAB var lemt par tālāko rīcību, tostarp partijas darbības apturēšanu.

KNAB informācija liecina, ka kopš 2021. gada oktobra LPV dāvinājumos, ziedojumos, biedru naudā un iestāšanās naudā kopumā saņēmusi nepilnus 50 000 eiro.