Saeima aicina vērsties pret vēstures sagrozīšanu Otrā pasaules kara notikumu traktējumā
Foto: Saeimas administrācija

Ceturtdien ārkārtas sēdē Saeima pieņēmusi Ārlietu komisijas rosinātu paziņojumu par Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienu un visaptverošas izpratnes veidošanas nepieciešamību Eiropā un pasaulē. Par Saeimas paziņojumu nobalsoja 65 deputāti, pret balsoja 11.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Paziņojumā Saeima uzsver, ka Eiropa nevar būt vienota, kamēr tās vēsturiskā atmiņa ir sašķelta, un pauž uzskatu, ka jāveicina visaptverošs skatījums uz Eiropas vēsturi nolūkā nepieļaut totalitāru režīmu atdzimšanu, jāsargā visu Eiropas valstu suverenitāte un neatkarība, jāstiprina Eiropas un tās iedzīvotāju vienotība, kā arī jāsekmē kopīga izpratne par totalitāro nacisma un komunisma režīmu izdarītajiem noziegumiem.

Saeima aicina cienīt katra Eiropas iedzīvotāja un katras ģimenes kara gadu pieredzi, konsekventi un līdzsvaroti nosodot nacistisko un komunistisko režīmu, kā arī visus to pastrādātos noziegumus. Vienīgi paturot atmiņā totalitārisma netaisnības un pieminot Otrā pasaules kara upurus, iespējama atbrīvošanās no pagātnes mantojuma, tādējādi stiprinātu demokrātiju, mieru un stabilitāti gan Eiropā, gan visā pasaulē, teikts paziņojumā.

Vienlaikus Saeima rekomendē Saeimas Prezidijam, visām frakcijām un individuāliem deputātiem konsekventi turēties pie Latvijas Republikas tiesiskās nepārtrauktības doktrīnas, nosodīt totalitāros režīmus un to noziegumus, cienīt Latvijas tautas vēsturisko pieredzi un mantojumu, kā arī vērsties pret vēstures sagrozīšanas tendencēm Otrā pasaules kara notikumu traktējumā.

Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (NA) debatēs teica, ka ir pēdējais laiks atklāti un godīgi runāt par pagātni, ja vēlamies dzīvot vienotā Eiropā. Deputāts pauda viedokli, ka nepiedodami ir tas, ka joprojām nav bijis nekāda "Nirnbergas procesa" padomju režīma noziegumiem pret cilvēci. Kols noraidīja opozīcijas pārmetumus, ka šādas lietas patlaban apspriež tikai Latvijā, jo ar līdzīgu paziņojumu nule nākuši klajā visu trīs Baltijas valstu prezidenti, kā arī līdzīgi rīkojas tā saucamā Bukarestes devītnieka formāta valstis.

Deputāte Linda Ozola (JKP) uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Eiropa apzinās, kas abi totalitārie režīmi ir vienādi nosodāmi.

Evija Papule (S) norādīja koalīcijas partijām, ka tām neizdosies pateikt cilvēkiem Latvijā, kā un ko domāt, jo cilvēki novērtē vārda brīvību. "Neceriet, tā nebūs," sacīja Papule par ideju, ka visi cilvēki Latvijā domās vienādi.

Deputāts Didzis Šmits pauda neizpratni, kādēļ Saeimai krīzes laikā jānodarbojas ar tik neaktuālām lietām. Savukārt Aldis Gobzems sacīja, ka grūtos brīžos jau 30 gadus tiek izmantoti šādi paņēmieni, lai novērstu cilvēku uzmanību.

"Saskaņas" deputāts Vjačeslavs Dombrovskis sacīja, ka daudziem Latvijas krievvalodīgajiem cilvēkiem ģimenes locekļi karojuši pret nacismu, tādēļ viņus aizvaino pielīdzināšana nacistiem. "Ir lietas, par kurām mēs nevarēsim vienoties nekad," sacīja Dombrovskis. Viņš arī norādīja, ka tie, kas uzskata, ka Otrais pasaules karš sākās tikai Molotova-Ribentropa pakta dēļ, demonstrē savu intelekta līmeni un atsakās redzēt Hitlera patiesās ambīcijas visā Eiropā.

Igors Pimenovs (S) sacīja, ka Saeimas deputāti nevarētu šodien šādi debatēt, ja padomju karavīri nebūtu sagrāvuši nacismu Eiropā. Arī viņa kolēģis Nikolajs Kabanovs (S) aicināja Saeimu nepieņemt nepārdomātus paziņojumus.

Deputāte Linda Liepiņa teica, ka, ja cilvēkiem uz ielas parādītu šo paziņojumu, tad viņi to uztvertu kā no citas planētas nākušu, jo cilvēkus nodarbina krīzes laikā pavisam citas problēmas.

Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) sacīja, ka Covid-19 krīze būtu ļāvusi pāriet uz jaunu sadarbības līmeni attiecībās ar opozīciju un jaunu domāšanas līmeni sabiedrībā, tomēr šāda paziņojuma pieņemšana sagrauj cerības uz kaut ko tādu.

Saeimas paziņojums pieņemts, atzīmējot 75. gadadienu, kopš Eiropā 1945. gada 8. maijā nacistiskās Vācijas kapitulācijas rezultātā beidzās Otrais pasaules karš, un pieminot kara upurus, ko zaudēja visas puses šajā kopīgajā Eiropas traģēdijā, kas radīja vēl nepieredzētas cilvēku ciešanas. Tajā pausts nosodījums visiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, it īpaši nacistu izraisītajam holokaustam.

Saeima pauž cieņu un godina visus, kas cīnījās pret tirāniju un tos, kuri kļuva par tās upuriem, kā arī atgādina par Saeimas 1996. gada 22. augusta deklarāciju par Latvijas okupāciju, Saeimas 2005. gada 12. maija deklarāciju par Latvijā īstenotā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu un Saeimas 2020. gada 16. janvāra paziņojumu par Latvijas Republikas okupācijas 80. gadskārtu un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību un Eiropas Parlamenta 2019. gada 19. septembra rezolūcijā par Eiropas atceres nozīmi Eiropas nākotnei ietverto atziņu, ka "nav iespējams panākt samierināšanos bez pagātnes notikumu atceres".

Saeima uzsver, ka Otrais pasaules karš bija postošākais konflikts Eiropas vēsturē, ko izraisīja nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības 1939. gada 23. augusta Neuzbrukšanas līgums, dēvēts arī par Molotova-Ribentropa paktu, un tā slepenie protokoli, ar kuriem divi totalitārie režīmi sadalīja Eiropu savās ietekmes sfērās, un atgādina, ka Molotova-Ribentropa pakts iezīmēja nacistiskās Vācijas un PSRS sadarbības periodu, kas ilga 22 mēnešus, un šajā laikā minētās agresorvalstis iznīcināja 12 Eiropas valstu nacionālo neatkarību, bet divām Eiropas valstīm atņēma ievērojamas teritorijas.

Latvijas parlaments arī norāda, ka pēc nacistiskā režīma sakāves un Otrā pasaules kara beigām Eiropa tika sašķelta divās daļās ar atšķirīgiem likteņiem – kontinenta rietumu daļai miers atnesa galīgu atbrīvošanu no totalitārisma, bet Eiropas austrumu daļa ilgstoši palika komunistu režīma kontrolē, kas sevišķi smagi skāra Padomju Savienības okupētās un anektētās Baltijas valstis.

Tautas priekšstāvji paziņojumā atgādina, ka Otrā pasaules kara laikā Latvija zaudēju trešo daļu savu pilsoņu, Latvijas iedzīvotāji tika nelikumīgi mobilizēti Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas bruņotajos spēkos, bet daudzi Latvijas brīvības cīnītāji – nacionālās pretošanās kustības dalībnieki – zaudēja dzīvību vai nonāca ieslodzījumā.

Saeima uzsver, ka nacistiskā režīma noziegumi tika izmeklēti Nirnbergas tribunālā un citos tiesas procesos, bet līdz pat šai dienai nav pienācīgi izmeklēti un starptautiskā mērogā izvērtēti tādi totalitārā komunistiskā režīma nodarījumi kā genocīds, masu slepkavības, aresti, ieslodzījums cietumos un soda nometnēs, masveida deportācijas, konfiskācijas, vārda, pārvietošanās, pārliecības un citu brīvību liegšana, kā arī daudzi citi noziegumi.

Parlaments pauž nožēlu, ka Krievijas Federācija kā bijušās Padomju Savienības tiesību un saistību pārņēmēja joprojām atsakās atzīt Padomju Savienības agresiju pret Baltijas valstīm, attaisno to okupāciju un prettiesisko aneksiju, kā arī pauž bažas par Krievijas Federācijas centieniem revidēt Otrā pasaules kara vēsturi savās interesēs, noraidot kritisku Padomju Savienības lomas izvērtējumu un izvēršot agresīvu dezinformācijas kampaņu, kas ievērojami apgrūtina vienotu starptautiskās sabiedrības skatījumu uz Otrā pasaules kara norisēm un rezultātiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Linda Liepiņa Aldis Gobzems Igors Pimenovs Baltija Eiropa Krievija Nikolajs Kabanovs Otrais pasaules karš Padomju Savienība Regīna Ločmele-Luņova Saeima Saskaņa Vācija Vjačeslavs Dombrovskis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form