Saeima ķeras pie punkta pielikšanas novadu reformai
Foto: Saeimas administrācija

Otrdien sasaukta Saeimas attālināta ārkārtas sēde, lai trešajā un galīgajā lasījumā izskatītu novadu reformas likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums". Atbildīgajā komisijā sagatavotais likumprojekts nākamgad paredz 42 pašvaldību izveidošanu esošo 119 vietā. Dažas ar iecerētajām pārmaiņām neapmierinātās pašvaldības vēl pēdējā brīdī vērsušās ar aicinājumiem pie likumdevējiem mainīt savu viedokli. Ar reformas norises gaitu neapmierinātie pieteikuši arī divus piketus pie Saeimas nama otrdien.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka darbs pie likumprojekta trešā lasījuma Saeimā tiks sākts otrdien, un, visticamāk, turpināsies arī piektdien. "Koalīcijas partneri visus jautājumus ir izrunājuši, pozīcijas par balsojumiem ir skaidras. Varu diezgan droši prognozēt, ka šī valdošā koalīcija ir gatava pieņemt administratīvi teritoriālo reformu un nobalsot par to, lai tā stātos spēkā no nākamā gada 1. jūlija," piebilda Pūce.

Latvijas Zaļā partija (LZP) portālu "Delfi" informēja, ka otrdien, 26. maijā, pie Saeimas no pulksten14 līdz 15 pieteikti divi piketi, kuros tiks pausta neapmierinātība par administratīvi teritoriālās reformas izskatīšanu Saeimā trešajā lasījumā. Piketa pieteicēji kategoriski iebilst arī par šāda vitāli svarīga jautājuma skatīšanu Saeimā attālinātā un nepārbaudītā e-sistēmas režīmā. Pēc piketa pieteicēju domām ir rupji pārkāpta demokrātija, jo ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu dēļ sabiedrības un pašvaldību iesaiste bijusi ļoti ierobežota, jo šajā krīzes periodā pašvaldības pārstāvji paaugstinātas slodzes režīmā iesaistīti palīdzības sniegšanai saviem iedzīvotājiem.

"Priekšlikumu skatīšanas principi Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā, bija nedemokrātiski, pašvaldību iesaiste viedokļa paušanā ierobežota un formāla, bet saņemtie priekšlikumi lielākoties netika ņemti vērā. Uzskatu, ka pieņemt Latvijas nākotnei vitāli svarīgus lēmumus nepārbaudītas e-sistēmas vidē laikā, kad pasaulē tik smags pārbaudījums kā globālā Covid-19 pandēmija, ir cilvēktiesību un demokrātijas normu rupjš pārkāpums, un ciniska rīcība no valdošās koalīcijas puses pret Latvijas valsti un Latvijas tautu", norāda Pēteris Dimants, viens no piketa pieteicējiem un iepriekšējo protesta akciju pret novadu reformu koordinators.

"Ārkārtas situācijas aizsegā rīkot trešo lasījumu ir amorāli, jo administratīvi teritoriālās reformas oponentiem liegta iespēja demokrātiskā ceļā paust savu neapmierinātību pie Saeimas. Mēs nedrīkstam pulcēties vairāk nekā 25, kaut klātienē ierastos ne mazāk kā 2,5 tūkstoši. Šī krīze parādīja ka tieši nelielie novadi visefektīvāk ārkārtas stāvokļa laikā spēj palīdzēt saviem ļaudīm, turpretim – Rīgā, kuru tagad vada valdības partijas, saviem iedzīvotājiem nesniedz nekādu palīdzību. Gluži pretēji – pašā vīrusa epicentra laikā samazina Rīgā pat sabiedriskā transporta reisu skaitus utml. Šīs koalīcijas moto ir – likvidēt, nevis radīt, tādēļ nedrīkst palikt mājās", uzskata Edgars Tavars, LZP valdes priekšsēdētājs.

Plānots, ka piketos piedalīsies Latvijas iedzīvotāji no Ikšķiles, Kandavas un citiem novadiem, kuri nav mierā ar savas lokālās identitātes atņemšanu un valdības iecerēto dzīves līmeņa pasliktināšanu reģiona ļaudīm. Šajās pašvaldībās ir darbos pierādīta pašpietiekamība, sava identitāte un kultūras saknes, tādēļ saprotama un atbalstāma vēlme iestāties par stipru novadu saglabāšanu, nevis to pievienošanu citiem, kļūstot par lielas administratīvās teritorijas piedēkli un nomali, vēsta LZP. Protesta akcijas dalībnieki ievēros 2 m distancēšanās ierobežojumus un epidemiologu norādījumus.

Pie pēdējā salmiņa

Dienu pirms trešā lasījuma Saeimā Ikšķiles novada dome, kura neatbalsta plānoto iekļaušanu Ogres novadā, informēja portālu "Delfi", ka ir vērsusies pie Saeimas deputātiem ar aicinājumu ņemt vērā Ikšķiles novada iedzīvotāju nepārprotami pausto viedokli un administratīvi teritoriālās reformas ietvaros atbalstīt Ikšķiles novada saglabāšanu.

Vēstulē Saeimas deputāti tiek aicināti nepieļaut reformas tālāko nedemokrātisko virzību šajā ekonomiski nestabilajā situācijā Latvijā un pasaulē un aizstāvēt demokrātiskas valsts pastāvēšanu un Satversmes ievērošanu. Dome deputātiem atgādina, ka, stājoties amatā, viņi ir devuši svinīgo solījumu, pildīt amata pienākumus, ievērojot Satversmi un likumus, un ka Ikšķiles novada domes iepriekš pieņemto lēmumu par iedzīvotāju aptaujas organizēšanu atzinusi par likumīgu arī Satversmes tiesa. Uzrunājot deputātus, ikšķilieši aicina pievienoties Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita jau iepriekš izteiktajam mudinājumam katram Saeimas deputātam apzināties sev uzticētos, atbildīgos tautas priekšstāvja pienākumus un pildīt tos atbilstoši Satversmes un Saeimas deputāta svinīgā solījuma prasībām, lai tādējādi stiprinātu Latvijas parlamentāro demokrātiju un sekmētu iedzīvotāju uzticēšanos likumdevējam un tā pieņemtajiem likumiem.

Arī Jēkabpils un tuvējo novadu vadītāji, lai aizstāvētu savu viedokli administratīvi teritoriālās reformas gaitā, pagājušā nedēļā nolēma vērsties pie Valsts prezidenta un valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes. Jēkabpils pilsētas, Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils, Salas un Viesītes novada domju priekšsēdētāji sagatavoja vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), aicinot uzklausīt pašvaldību vadītājus partiju sadarbības sanāksmē pirms likumprojekta "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanas Saeimā. Pašvaldību vadītāji vēlas izteikt savu viedokli par jaunveidojamā Jēkabpils novada izveidi, kas paredz apvienot Jēkabpils pilsētu ar Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils, Salas un Viesītes novadiem.

Piecu ap Jēkabpili izvietoto novadu vadītāji nosūtījuši atklātu vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, lūdzot viņam skaidrot administratīvi teritoriālās reformas ieguvumus. Domju priekšsēdētāji joprojām uzskata, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) konsultācijas par ATR ar pašvaldībām veica formāli un nespēja atbildēt uz būtiskiem jautājumiem. Tāpēc ir nepieņemami, ka valstī faktiski nedarbojas demokrātijas pamatprincipi, jo vietējo pašvaldību un iedzīvotāju viedokļi netiekot ņemti vērā. Turklāt Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas balsojumi esot bijuši pretrunā ar labas pārvaldības principiem, un gadījumos ar vienādiem argumentiem lēmumi tiek pieņemti dažādi, kā, piemēram, attiecībā uz Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils, Salas, Viesītes novadiem un Jēkabpils pilsētu.

Samazinās trīskārt

"Delfi" jau ziņoja, ka 12. maijā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija pabeidza darbu pie novadu reformas likumprojekta pirms trešā lasījuma. Vienlaikus Saeimas opozīcijas pārstāvji brīdināja par riskiem demokrātijai, ja valstij tik būtiska reforma Saeimā galīgajā lasījumā tiks izskatīta ārkārtējās situācijas laikā, kad darbs norit attālināti, deputātu frakcijām atrodoties atsevišķās telpās, un sabiedrības pārstāvju iespējas paust savu viedokli ir ierobežotas.

Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta atbalstīšanu un nodošanu izskatīšanai trešajā lasījumā Saeimā balsoja pieci valdošās koalīcijas deputāti, bet no opozīcijas Viktors Valainis (ZZS) balsoja pret un Regīna Ločmele-Luņova (S) nebalsoja.

Komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs (AP) uzskata, ka arī krīzes laikā, strādājot attālināti, Saeima labi tiek galā ar saviem pienākumiem, tādēļ neredz vajadzību atbalstīt opozīcijas ierosinājumu par novadu reformas pieņemšanu galīgajā lasījumā lemt tikai pēc 9. jūnija, kad varētu beigties ārkārtējā situācija. Valdošās koalīcijas partiju pārstāvji iepriekš pauduši cerību, ka vēsturiskais lēmums par reformu tiks pieņemts līdz maija beigām.

Likumprojekts paredz pēc reformas nākamā gada vasarā Latvijā izveidot 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Desmit pilsētas būs valstspilsētu statusā – Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.

Līdz galam neatrisināts gan vēl palicis jaunveidojamā Ropažu novada nosaukuma jautājums, jo otrajā lasījumā Saeimā tas tika apstiprināts ar nosaukumu Ulbrokas novads, bet uz trešo lasījumu komisija lēma nosaukumu nomainīt uz Ropažu novadu. To atbalsta Ropažu un Garkalnes novads. Inčukalna novada domes deputātu domas dalās, un dome konkrētu lēmumu tieši šajā jautājumā nav pieņēmusi. Noteikti pret to iebilst Stopiņu novada dome. Komisijas deputāti vienojās šo jautājumu pirms galīgā balsojuma Saeimā vēl izrunāt savās frakcijās.

Saskaņā ar likumprojektu pēc reformas Latvijā iecerēti šādi novadi un to centri – Aizkraukles novads (Aizkraukle), Alūksnes novads (Alūksne), Ādažu novads (Ādaži), Balvu novads (Balvi), Bauskas novads (Bauska), Cēsu novads (Cēsis), Augšdaugavas novads (Daugavpils), Dobeles novads (Dobele), Gulbenes novads (Gulbene), Jelgavas novads (Jelgava), Jēkabpils novads (Jēkabpils), Krāslavas novads (Krāslava), Kuldīgas novads (Kuldīga), Ķekavas novads (Ķekava), Dienvidkurzemes novads (Liepāja), Limbažu novads (Limbaži), Līvānu novads (Līvāni), Ludzas novads (Ludza), Madonas novads (Madona), Mārupes novads (Mārupe), Ogres novads (Ogre), Olaines novads (Olaine), Preiļu novads (Preiļi), Rēzeknes novads (Rēzekne), Ropažu novads (Ulbroka), Salaspils novads (Salaspils), Saldus novads (Saldus), Saulkrastu novads (Saulkrasti), Siguldas novads (Sigulda), Smiltenes novads (Smiltene), Talsu novads (Talsi), Tukuma novads (Tukums), Valkas novads (Valka), Valmieras novads (Valmiera), Ventspils novads (Ventspils), kā arī septiņas atsevišķas pilsētas – Rīga, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Jelgava un Ventspils.

"Delfi" jau ziņoja, ka, administratīvi teritoriālās reformas apspriešanai tuvojoties noslēguma taisnei, bija iespējami pēdējā brīža pārsteigumi jaunveidojamā novadu kartē. Tāpēc notika iekšēja diskusija ar mērķi panākt vienošanos par dažiem strīdīgajiem jautājumiem.

Koalīcijas mērķis bija vienoties par kompromisiem pirms trešā lasījuma Saeimas sēdē, lai plenārsēdē pēdējā brīdī, koalīcijas frakciju viedokļiem daloties, ar opozīcijas atbalstu netiek iebalsoti pēdējā brīža "pārsteigumi" novadu kartē. Kuluāru sarunās politiķi atzīst, ka trešajā lasījumā iespējama neparedzama notikumu gaita, jo šīs piecu partiju valdošās koalīcijas nepilna pusotra gada vēsturē ir virkne balsojumu, kad koalīcijas domas dalījušās un talkā ar savām balsīm nākusi opozīcija.

Jau ziņots, ka pērn pavasarī, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nāca klajā ar administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu, tika piedāvātas 35 pašvaldības. Laika gaitā plānoto pašvaldību saraksts tika pagarināts, galvenokārt, ņemot vērā pašu valdošās koalīcijas partiju īpašās vēlmes.

Par zināmu politisku un īpaši neafišētu piekāpšanos opozīcijas prasībām Ventspils un Jelgavas jautājumā valdošā koalīcija tagad, pirms trešā lasījuma, izšķīrās, saprotot, ka pretējā gadījumā tā nespēs īstenot savu plānu pieņemt reformas likumu gadu pirms pašvaldību vēlēšanām, kas paredzētas 2021. gada jūnijā. Tas nozīmētu, ka reformu varētu nākties atlikt uz vēl četriem gadiem.

"Delfi" jau ziņoja, ka novadu reformas apspriešana Saeimā otrajā lasījumā iegāja valsts vēsturē kā ilgākā viena likumprojekta apspriešana plenārsēdē, kā arī tika sasteigti pabeigta Covid-19 epidēmijas dēļ, partijām vienojoties un atsaucot daļu priekšlikumu. Pēc vairāku nedēļu pārtraukuma deputātiem pēc pašizolācijas atgriežoties darbā, atbildīgā komisija darbu pie likumprojekta atsāka jau videokonferences režīmā, un sākotnēji tas ļoti apgrūtināja darbu, jo interese no pašvaldībām un citām ieinteresētajām organizācijām ir ļoti liela.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Novadu reforma Artūrs Toms Plešs Latvijas Zaļā partija Regīna Ločmele-Luņova Saeima Satversmes tiesa VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form