Saeima pagarina studiju virzienu akreditācijas laiku
Foto: Saeimas administrācija

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā un steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Augstskolu likumā, lai nebūtu apdraudēta valsts atzītu diplomu izsniegšana studentiem, un tiktu pagarināts studiju virzienu akreditācijas laiks.

Likuma grozījumus izstrādājusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Tās vadītāja Ina Druviete (V) ceturtdien uzsvēra, ka pašlaik ir apdraudētas iespējas augstskolām, koledžām un ārvalsts augstskolu filiālēm izdot valsts atzītus diplomus par sekmīgu studiju programmas apguvi, jo studiju programmām beidzas akreditācijas termiņš, bet lēmums par studiju virziena akreditāciju Augstskolu likuma pārejas noteikumos noteiktajā termiņā vēl nav pieņemts.

Pieņemtie grozījumi par trim mēnešiem pagarina termiņu, kurā Ministru kabineta noteiktajai institūcijai jālemj par augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditāciju vai par atteikumu akreditēt izglītības, humanitāro zinātņu un mākslas, kā arī sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību augstskolas vai koledžas studiju virzienus.

Tādējādi Ministru kabineta noteiktajai institūcijai lēmums par augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt būs jāpieņem līdz 1.jūnijam, paredz atbalstītie likuma grozījumi.

Iepriekš bija paredzēts, ka, izmantojot jauno akreditācijas kārtību, līdz 1.martam būs akreditēti izglītības, humanitāro zinātņu un mākslas, sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību studiju virzieni. Savukārt līdz 15.maijam bija paredzēts akreditēt dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības, kā arī lauksaimniecības studiju virzienus.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Inga Vanaga (RP) skaidroja, ka šī aizkavēšanās ir ne tikai ministrijas, bet arī Augstākās izglītības padomes (AIP) vaina saistībā ar apšaubāmo studiju programmu izvērtējumu, uz kā pamata būtu jābalstās akreditācijas procesam.

Saeimas deputāti noraidīja deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas (RP) priekšlikumu ļaut Saeimai lemt par kāda konkrēta AIP locekļa atsaukšanu, ņemot vērā izglītības un zinātnes ministra argumentāciju. Līdz ar to, paliks spēkā pašreizējā kārtība, ka kādu no AIP locekļiem var atsaukt tikai viņu izvirzījusī institūcija.

Druviete sacīja, ka šādu normu nav nepieciešamības atbalstīt, jo ir pietiekama jau esošā kārtība, ka ministrs var vērsties pie konkrēto padomes locekli izvirzījušās organizācijas ar prasību lemt par komisijas locekļa atsaukšanu.

Savukārt Reformu partijas frakcijas deputāti par šo noraidīto priekšlikumu ir nikni. Kalniņa - Lukaševica norādījusi - ņemot vērā, ka Saeima apstiprina Augstākās izglītības padomes locekļus, tai ir jābūt arī tiesībām tos atsaukt. Fakts, ka šis priekšlikums neguva Saeimas koalīcijas atbalstu, norāda uz "partneru nevēlēšanos novērst nu jau ilgstošus pārkāpumus AIP un realizēt reformas šajā jomā, panākot kvalitatīvas pārmaiņas visā augstākās izglītības sistēmā".

Deputāti balsojumā atkārtoti demonstrējuši, ka "drīzāk aizstāv dažu plaši apšaubītu Augstākās izglītības padomes locekļu darbību, nevis Latvijas augstākās izglītības intereses kopumā," pausts RP paziņojumā.

Jau vēstīts, lai arī auditā atklāti, iespējams, krimināli sodāmi Augstākās izglītības padomes (AIP) vadībā notikušā studiju programmu izvērtējuma procesa pārkāpumi, tā rezultātus tomēr daļēji varētu izmantot ar nolūku ietaupīt gan naudu, gan laiku, kas būtu vajadzīgi jauna novērtējuma organizēšanai.

Šis būs viens no iespējamiem scenārijiem, ko Izglītības un zinātnes ministrija(IZM) piedāvās uz nākamās nedēļas valdības sēdi.

IZM sliecoties atbalstīt iespēju daļēji izmantot AIP vadīto studiju programmu novērtējumu, kura izstrāde ilgusi vairākus gadus un izmaksājusi ap miljonu latu, jo šī pētījuma rezultāti ir "sasieti" ar studiju programmu akreditācijas procesu, kas, organizējot jaunu novērtējumu, draudētu apstāties pat uz vairākiem mēnešiem, iepriekš klāstīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Ministrs atkārtoti atzina, ka jebkurā gadījumā par AIP vadītāja pieļautajiem pārkāpumiem, kā arī saistībā ar vairāku novērtējumā iesaistīto ekspertu veikumu vērsīsies Ģenerālprokuratūrā.

Tags

Augstākās izglītības padome Ina Druviete Izglītības un zinātnes ministrija Roberts Ķīlis Saeima

Comment Form