Foto: Saeimas administrācija
Ne vien Neatkarīgo deputātu grupas, kas pazīstami arī kā Zatlera Reformu partijas (ZRP) šķeltnieki, vadītājs Klāvs Olšteins izvairīgi komentē iespēju sadarboties ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), tai pat laikā aicinot dzēst "sarkanās līnijas" – arī četri citi bijušie ZRP deputāti kategoriski pret to neiebilst, tomēr apgalvo, ka prioritāte ir tagadējais "reformu un tiesiskuma koalīcijas" modelis "50+6".

Portālam "Delfi" neizdevās sazināties tikai ar Elīnu Siliņu, kuras tālrunis bija ārpus uztveršanas zonas, taču visi pārējie "Olšteina sešinieka" pārstāvji, kaut gan sāk ar apgalvojumu, ka atbalsta tagadējo valdības modeli un jautājums par ZZS neesot dienaskārtība, nesaka kategorisku "nē" sadarbībai ar šo partiju, pret ko kategoriski iebilst viņu bijušie biedri ZRP.

Bijušais apsardzes firmas "TM Security" Personāldaļas vadītājs Gunārs Rusiņš, portālam "Delfi" uzsvērdams, ka tas ir tikai viņa personīgais viedoklis, kas nav izšķirošs, uzskata: "Ja esam "sarkano līniju" noņēmuši no "Saskaņas centra", ja viņi izpilda zināmus nosacījumus, tad to varētu darīt arī ar ZZS." Rusiņa ieskatā, šajā gadījumā "sarkanā līnija" esot "deputāti no "Visu Ventspilij" (domāta Aivara Lemberga vadītā partija "Latvijai un Ventspilij") un sadarbība ar Lembergu".

"Mans uzstādījums paliek – pret oligarhiem, un nav noslēpums, ka Ventspilī tas oligarhs vēl ir," sacīja Rusiņš. Ja šī problēma tiktu atrisināta, Rusiņam ne pret vienu ZZS pārstāvi nebūtu iebildumu, jo "viņi ir normāli cilvēki, strādāja valdībā".

Arī bijušais ZRP Jelgavas nodaļas vadītājs Viktors Valainis klāsta, ka "ir izveidojies normāls koalīcijas modelis", taču, ja būtu jālemj par ZZS, "mēs sēdētu pie galda un smagi diskutētu". Valainis uzsver, ka "tā vienpersoniski negribētu neko komentēt", jo grupa esot izlēmusi, ka darbosies kopā un tās viedokli pauž Olšteins, tomēr atzina, ka "mums galvenais ir pildīt partijas 4000 zīmju programmu, un tur oligarhi nav pieminēti".

Uz norādi, ka viņa bijusī partija ZRP un tās vadītājs, eksprezidents Valdis Zatlers pirms vēlēšanām nāca arī ar saukļiem par naudas varas mazināšanu politikā, Valainis norādīja: "Tas ir arī mūsu pašu uzstādījums." Viņš arī piebilda, ka premjera un šim amatam atkal nominētā Valda Dombrovska (V) kompetence esot, "ko ņemt un ko nē" valdībā.

"Es neesmu Zatlera kungs, es nevelku sarkanās līnijas," portālam "Delfi" sacīja politologa izglītību ieguvušais bijušais modelis Jānis Junkurs. Viņš gan atturējās no jebkādiem komentāriem par valdības modeļa maiņu, norādot, ka ir par topošo koalīciju un neredzot "nekādu pamatojumu ZZS piesaistīšanai". Ja tāda nepieciešamība radīsies, jautājums būšot jāskata, sacīja Junkurs.

11.Saeimas jaunākais deputāts Jānis Upenieks portālam "Delfi" sacīja, ka "mēs atbalstām Valda Dombrovska lēmumus" un, ja premjers izlems piesaistīt ZZS, deputāts būtu gatavs to atbalstīt. "Es vairāk izturos neitrāli," sacīja Upenieks, kurš uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka viņš šo "sarkano līniju" nevelk, atbildēja: "Tā varētu teikt."

Jau vēstīts, ka Olšteins apgalvo: bijušo ZRP deputātu sešinieks noteikti atbalstīs "reformu un tiesiskuma koalīcijas" jeb 50+6 modeļa valdību, jo balsojums pret to būtu trieciens ne tik daudz ZRP, bet gan premjeram Valdim Dombrovskim.

Olšteins portālam "Delfi" apgalvoja, ka šo sešu deputātu interesēs ir, lai topošā valdība nostrādātu visus trīs gadus līdz nākamajām kārtējām Saeimas vēlēšanām. Turklāt šiem deputātiem neesot iebildumu pret jelkādām reformām, tāpēc viņiem arī neesot pamata celt iebildumus ne pret vienu no ministru kandidātiem.

Vaicāts, vai gadījumā, ja tagadējais koalīcijas modelis izgāztos, neatkarīgo deputātu grupa varētu atbalstīt valdību, kurā ZRP aizvietotu Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Olšteins atbildēja: "Visticamāk ja, ka nē". "Sešinieks" kopā šo jautājumu nav pārrunājis un šobrīd šāda iespēja netiekot apsvērta, taču, kā atzīmēja Olšteins, ""sarkanās līnijas" tagad ir bīstami vilkt".

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš trešdien valdības veidošanu uzticēja pašreizējam premjeram Dombrovskim, lai gan pats ilgu mūžu šai valdībai neprognozē. Tas notika pēc vairāku nedēļu ilgām partiju konsultācijām, kuru rezultātā "Vienotība", ZRP un nacionālā apvienība VL-TB/LNNK vienojās par "reformu un tiesiskuma koalīcijas" izveidi, kurai Saeimā būtu 56 balsis.

Tomēr dienu pirms 11.Saeimas pirmās sēdes no ZRP Olšteina vadībā atšķēlās seši deputāti, kas vēlāk izveidoja neatkarīgo deputātu grupu, turklāt pirmajā sēdē Saeimas priekšsēdētāja amatā netika ievēlēts ZRP līderis Valdis Zatlers, lai gan vēl tās pašas dienas rītā viņam tika solīts pilns topošās koalīcijas atbalsts. Zatlera ievēlēšanai pietrūka 11 no 56 koalīcijas balsīm, un skaidri ir zināms vien tas, ka pret viņu balsoja divi "Vienotības" deputāti - Ingūna Rībena un Jānis Reirs. Saeimas spīkera amatu galu galā atkārtoti ieguva "Vienotības" valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Lai gan Olšteina grupa parakstīja dokumentus par atbalstu "reformu un tiesiskuma koalīcijai" un Dombrovska valdībai, tomēr prezidents apšaubīja viņu uzticamību un aicināja meklēt citu koalīcijas modeli, kam būtu stabilāks vairākums, taču tas neizdevās.

Meklējot iespējas stiprināt koalīciju, tika apsvērta gan iespēja pieņemt atpakaļ ZRP frakcijā Olšteina grupu, izņemot pašu tās līderi, gan apmaiņā pret atbalstu valdībai uzticēt zemkopības ministra portfeli pašreizējam ministram, bezpartejiskajam Jānim Dūklavam, kurš gan ministra amatā nokļuva ar ZZS atbalstu un arī jaunajā Saeimā ievēlēts no ZZS saraksta. Pirmajam risinājumam nepiekrita "šķeltnieki", bet otrajam – ZRP, kas aicināja neielaist koalīcijā "tārpu" – oligarhu ietekmi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!