Medijos nereti izskan doma, ka Eiropas Savienības (ES) fondi Latvijā tiek izkrāpti. Socioloģiskie pētījumi rāda, ka arī Latvijas iedzīvotāji ES fondu jomā saskata augstu krāpšanas līmeni. Tāpēc Finanšu ministrija (FM), kas Latvijā ir vadošā ministrija ES fondu ieviešanā, kā arī atbild par valsts budžeta sagatavošanu, krāpšanas apkarošanas jautājumiem pievērš pastiprinātu uzmanību jau vairākus gadus.
2013. gadā FM izstrādāja un apstiprināja ministrijas un tās padotības iestāžu iekšējo stratēģiju cīņai ar krāpšanu. Tā ietver ES fondu administrēšanu, nodokļu nemaksāšanas un kontrabandas apkarošanas jautājumus, kā arī pasākumus cīņai ar krāpšanu valsts iepirkumu jomā. Kā vienu no pasākumiem var minēt panākto vienošanos apmainīties ar iestāžu rīcībā esošo informāciju, kas uzkrāta dažādās datu bāzēs un riska reģistros, kā arī iegūta, piedaloties starptautiskās sadarbības projektos.
Tāpat kā FM, arī Iekšlietu ministrija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Prokuratūra, Tieslietu ministrija, Valsts kontrole un daudzas citas iestādes ir izstrādājušas savas iekšējās stratēģijas krāpšanas pazīmju identificēšanai un cīņai ar dažādiem krāpšanas paveidiem un to kombinācijām. Diemžēl krāpšanai ir starpdisciplinārs, starpnozaru, un arī starptautisks raksturs. Krāpšanas gadījumi parasti ietver ne tikai vienas, bet vairāku ministriju pārraudzībā esošās jomas. Viens konkrēts krāpšanas gadījums var ietvert gan kontrabandu, gan nodokļu nelikumīgās shēmas, gan viltotus preču dokumentus, neesošu darījumu apliecinošus līgumus, mākslīgi sadārdzinātas cenas, "karuseļa efekta" shēmas, korupciju, naudas atmazgāšanu un dažādas citas vēl briesmīgākas darbības.
Jānorāda, ka noziedzīgajai pasaulei ir liela pieredze spēku apvienošanā, kopēju shēmu veidošanā un darbības tīklu ar stingrām tradīcijām veidošanā, kamēr valsts iestādes darbojas katra savas kompetences un salīdzinoši šaurā lauciņa ietvaros. Ņemot vērā šo vērtējumu, FM esam nonākuši, ka jāveido vienots stratēģiskais ietvars, kurā būtu apkopoti un koordinēti daudzu iestāžu pūliņi kopīgai cīņai ar krāpšanu. FM iniciatīva tika atbalstīta vairāku valsts iestāžu sanāksmē, kurā piedalījās gan izmeklēšanas, gan ES fondus administrējošās iestādes.
Neviena no iestādēm, kuru pamatpienākums ir cīņa ar krāpšanu un noziedzīgiem nodarījumiem un kurām būtu piemērota valstiska mēroga pretkrāpšanas stratēģijas izstrāde, neuzņēmās koordinējošo lomu. Taču FM speciālisti uzstāja, ka šāda stratēģija, pieaicinot profesionāļus, ir jāizstrādā, un iesaistītās puses šo iniciatīvu atbalstīja bez iebildumiem.
Lai sagatavotu kvalitatīvu starpnozaru stratēģiju, nepietiek ar vienu vai pāris godīgiem valsts pārvaldes ekspertiem, kuriem ir augstākā ekonomista vai finansista izglītība. Krāpšanas izmeklēšana pasaulē tiek uzticēta īpaši apmācītiem un ļoti augsti atalgotiem krāpšanas izmeklēšanas speciālistiem, kādi FM štatā nav paredzēti un kuru uzturēšana pagaidām nav izmaksu efektīva. Ja FM speciālisti kopā ar izmeklēšanas speciālistiem (tā saucamie forensic speciālisti) izstrādās paraugstratēģijas formu cīņai ar krāpšanu, tālākai tās attīstībai varēsim gatavot savus speciālistus kādā no iestādēm, kuru pamatfunkcija ir krāpšanas gadījumu izmeklēšana un kura varētu uzņemties starpnozaru darbību koordināciju. Šo iemeslu dēļ tika nolemts pamatstratēģijas izstrādi uzticēt ārpakalpojuma veicējiem.
Papildus jānorāda, ka aizdomas par krāpšanu ES fondu realizētajos projektos ir raksturīgas ne tikai Latvijai, bet lielākajai daļai ES dalībvalstu. Katra no dalībvalstīm cīnās ar līdzīgām problēmām, tādēļ Eiropas Komisija kā vienu no nosacījumiem ES fondu finansējuma piešķiršanai 2014.- 2020. gadu plānošanas periodā ir izvirzījusi pretkrāpšanas pasākumu definēšanu un ieviešanu. Tā kā iniciatīva ir jauna visā Eiropā, Eiropas Komisija un OLAF (Office de Lutte Antifraude jeb Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai) pirmās valstiska līmeņa pretkrāpšanas stratēģijas izstrādei rekomendēja pieaicināt ārpakalpojuma profesionāļus.
Rosinot kopēju rīcību cīņai ar krāpšanu un tās paveidiem, FM cer uz sabiedrības atbalstu un izpratni. Mēs nedrīkstam vairs būt iecietīgi pret tiem, kas izmanto ES, tostarp Latvijas nodokļu maksātāju naudu privātas iedzīvošanās nolūkos, mākslīgi izkropļo tirgu un neļauj godīgi konkurēt ES finansēto projektu piegādātājiem. Krāpnieki ir tie, kuru dēļ ES fondu administrēšana tiek padarīta tik smagnēja un pieblīvēta ar vairākkārtējām kontrolēm.
Jau tas vien, ka tiks atrasts atbilstošs modelis, lai iestādes savā starpā varētu apmainīties ar uzkrāto informāciju, ievērojami mazinās godīgo ES fondu finansējuma saņēmēju kontroļu slogu. Savukārt tiem, kas grib "shēmot" un pārkāpt "godīgas spēles noteikumus", nāksies nopietni pasvīst.
Šī ir FM– par valsts budžetu atbildīgās ministrijas – iniciatīva. Esam droši, ka tai pievienosies arī citas iestādes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
