Kariņa uzrunā paustā neapmierinātība ar valdības līdzšinējo darbu un pēc viņa ierosmes krīzes risināšanā iesaistīties aicinātā Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētājas klātbūtne paziņojumā par stingrākiem ierobežojumiem un zināmu kursa maiņu tikusi izrunāta arī koalīcijā. Turklāt, atrisinot ilgu laiku kā karstu kartupeli viļāto ekonomiskā atbalsta jautājumu, partneriem atlicis vien piedomāt pie labākas saziņas ar sabiedrību, izriet no pašu politiķu teiktā.
Pēc sadarbības sanāksmes, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par valdības darbu un komunikāciju, Kariņš sacīja, ka "var no koalīcijas partneriem labi sadzirdēt, ka esam visi vienoti savā mērķī". "Par komunikāciju esmu aicinājis un atkārtoti aicinu ministriem atcerēties un padomāt par to, ka tas, ko saka publiskajā telpā, tiek rūpīgi pierakstīts un atkārtots. Šoreiz mums ir jāveido mērķtiecīgāka, vienota kampaņa ar informāciju par dažādiem pasākumiem. Tomēr ir arī ļoti svarīgi, ka ministri nesāk pēc lēmuma pieņemšanas stāstīt dažādus personīgus viedokļus, jo tas diemžēl ir mulsinoši daļai sabiedrības un rada iespaidu, ka nav visi tik vienoti. Reizēm, iespējams, viens otrs neaizdomājas, ka pārstāv visu valdību un ka personīgais viedoklis nebūtu tas svarīgais, vai, ka to varētu pārprast, ka tas nav personīgs viedoklis, bet ir kaut kāda dziļāka plaisa. Tās dziļās plaisas faktiski nav, bet mums visiem jāpiedomā, ka mēs runājot pārstāvam ne tikai sevi, bet arī savu amatu un individuāli un kolektīvi valdību kopumā," teica Kariņš.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka domstarpības partneriem ir tieši ekonomiskā atbalsta jautājumos, bet mazāk par ierobežojumiem. "Te ir divas labas ziņas mūsu sabiedrībai, jo visi ekonomiskie atbalsti šajā valdībā nekad nav bijuši bāzēti uz kādu specifisku atbalstu vai pietuvinātiem uzņēmējiem, kas būtu tīra politika. Domstarpības drīzāk ir par ideoloģisku redzējumu. "Vienotība" vienmēr ir bijusi fiskālās disciplīnas piekritēja, kas labi jūtas, ja ir labs budžeta pārpalikums un netiek iztērēts daudz naudas dažādiem sociāliem atbalstiem. Es nekritizēju, es saku, ka tā ir bijusi politika, kas ilgstoši ir arī strādājusi. JKP gan pavasarī, gan tagad un budžeta sastādīšanā atbalsta uzņēmēju un iedzīvotāju ar mazākiem ieņēmumiem dāsnāku atbalstīšanu gan ar nodokļiem, gan citādi. Arī tagad mēs izvirzījām jautājumu, ka jānoņem NACE kategoriju kritērijs atbalstam, jāsamazina apgrozījuma krituma % kritērijs. Mēs diskutējām ideoloģiskā līmenī, un tā bija godīga diskusija, tāpēc tā aizņēma vairāk laika," par pēdējā laika nesaskaņām sacīja Bordāns.
Viņš atzina, ka komunikācijas jautājumā sabiedrībā izskan dažādas pieejas, bet aicina sabiedrību tajā nesaskatīt kaut ko negatīvu. "Otrs aspekts par vienoto komunikāciju ir tas, ka es saredzu Krīzes vadības padomes lomu nedaudz citādāku, bet to mēs varam turpināt apspriest. Jautājumi, kā pasargāt cilvēkus no pandēmijas un kā ekonomiski atbalstīt, ir lielā mērā medicīnas un stratēģiskās plānošanas ekspertu jautājums, bet mazāk politisks jautājums. Taču tajā brīdī, kad visus jautājumus pieņem premjers kopā ar ministriem, tie savā ziņā kļūst politiski jautājumi, un te es saredzu to vājo vietu, kāpēc mums sanāk dažāda komunikācija. Mums būtu jādomā par tehniskas un stratēģiskas krīzes vadības komitejas veidošanu vai krīzes vadības padomes pārveidošanu par tehniskāku jautājumu risinātāju, kur eksperti atrisina jautājumus un piedāvā valdībai, kāds varētu būt risinājums. Šīs padomes sastāvā būtu jābūt komunikatoram, kas pauž vienotu redzējumu uz ārpusi. Tad samazinātos politiskā ietekme, kur mēs savus dažādos ekonomiskos un arī epidemioloģiskos risinājumus paužam, nebūdami profesionāli eksperti šajās jomās. Tas ir risināms jautājums, un es nesaredzu, ka mūsu valdība tāpēc būtu nespējīga tos atrisināt. Vienīgi tas varbūt palēnina reaģēšanas ātrumu un dod sabiedrībai dažādas ziņas," lēsa Bordāns.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) atzina, ka viņam kā ekonomikas ministram ir svarīgi, lai uzņēmēji laikus var uzzināt par atbalsta iespējām un sagatavoties papildu prasībām un ierobežojumiem. Komunikācija ir svarīga, un ministrs esot aicinājis arī agrāk iet ārā ar paziņojumiem tikai tad, kad valdības sēdē ir panākta vienošanās, un lai nebūtu paziņojumu pirms sēdes, kad par jautājumiem vēl nav diskutēts. Tas tikai palīdzētu mums sabiedrības acīs izskatīties vienotākiem, uzsvēra Vitenbergs.
Premjera padomnieks Imants Parādnieks (NA) piekrīt, ka, uzklausot ekspertus, ir jāatrod labākais veids, kā šīs epidemioloģiskās prasības ievērot un skaidrot. "Līdz ar to, kādi būs ierobežojumi, ir Krīzes vadības padomes diskusiju rezultāts, un tur nav ministrijām savu uzstādījumu. Taču viens ir jautājums par konsekvenci komunikācijā, bet cits ir par to, vai esam uz viena viļņa attiecībā uz ierobežojumiem. Esam uz viena viļņa, ka jebkura veida ierobežojumu pastiprinājumam ir jāiet roku rokā ar atbalsta mehānismiem. Tāpēc par to arī daudz runājām," skaidroja Parādnieks.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) vērtēja, ka atšķirības komunikācijā ir bijušas ne tik daudz par ekspertu epidemioloģiskajiem ieteikumiem, kur "patiešām jāuzteic kolēģi, kas ar lielāku vai mazāku patikšanu ir dzirdējuši un ievērojuši ekspertu sacīto".
"Dažādie viedokļi publiski ir radušies tādēļ, ka mums ilgāku laiku ir bijusi neskaidrība, kā to kompensēt un kā kontrolēt. Ja mēs tiekam pāri un paliekam uz tā vienošanās viļņa, ka dāsnāka un uz cilvēka vajadzībām vairāk vērsta finansiālā atbalsta sistēma ir iespējama, tas ir labākais šo dažādo viedokļu izskaušanas mehānisms. Līdz ar to mums vēl paliek jautājums, par ko būtu jātiek nepārprotamā skaidrībā, par kontroli. Neskaidrība, kā visi pieņemtie lēmumi tiek kontrolēti un ierobežojumi uzraudzīti, arī ir dažādu viedokļu pamats. Ja tas tiek atrisināts, neredzu pamatu, kādēļ valdība nevarētu turpmāk paust konsekventu, skaidru un vienotu vēstījumu," sacīja veselības ministre.
Atsaucoties uz Kariņa teikto preses konferencē pirmdien, kur viņš atsaucās tikai uz Pasaules veselības organizācijas (PVO) ekspertu ieteikumiem, portāls "Delfi" jautāja premjeram, vai viņš neuzticas vairs vietējiem ekspertiem.
"Tā nav. Es allaž, ja kaut kas neiet tā, kā tam jāiet, meklēju, ko varētu darīt citādāk un labāk. Šobrīd mūsu labā ziņa ir, ka mums nav saslimstības ģeometrisks pieaugums, bet lineārais – nevis eksponenciāls, bet tomēr negatīvs ar visām negatīvajām sekām. Mums katram un katram valdības loceklim ir jāsāk meklēt vēl citi risinājumi un, iespējams, cita pieeja, lai mēs varētu šo mainīt. Arī mūsu Veselības ministrijas eksperti konsultējas ar PVO, tas jau nav nekas unikāls. Konkrēti es ar viņiem runāju par vairākām lietām, kur bija jautājums par testēšanas stratēģiju, par to, kā darbojas skolas citās valstīs, un par sejas masku izmantošanu. Tas ir kā papildinājums. Tas, kā es domāju, ka mums ir jāskatās, mums jāmeklē visi padomi. Tajā skaitā Latvijā bieži ir ļoti labas idejas, kuras nāk no negaidītām pusēm, un, ja mēs pārāk ieejam vienās sliedēs, tad ir reizēm grūti paskatīties citur. Kā valdības vadītājs es jūtu pienākumu skatīties pēc iespējas plašāk un atrast veidus, kā mēs tomēr varētu kaut ko mainīt un uz kuru pusi mainīt, ar vienu mērķi – uzvarēt Covid-19 izplatību. Tā nav nekādā veidā ne kritika, ne kaut kas tāds. Mums ir jāmēģina skatīties arvien plašāk un tālāk, jāmēģina uzklausīt arvien plašāku ekspertu viedokli, tajā skaitā mūsu pašu Latvijā, jo mums tādu cilvēku netrūkst," atzina Kariņš.
Savukārt Viņķele uz jautājumu, vai nejūt neuzticēšanos vietējiem ekspertiem, piebilda, ka PVO Eiropas reģionālā biroja direktors Hanss Klūge pēc sarunas ar premjeru sazinājies ar ministri un izstāstījis, par ko runāts, apliecinot to, ko mūsu eksperti saziņā ar PVO Eiropas reģionālo biroju ik dienu uzzina. Klūge bija informējis par antigēnu testēšanas kombinācijas iespējām ar polimerāzes ķēdes testiem un siekalu testiem, aprakstot PVO redzējumu par šo un stāstot, ka šī testēšanas metode ir papildinoša valstu testēšanas stratēģijām.
"Tāpat eksperts izklāstīja, cik tālu ir jaunākās vadlīnijas par skolu atvēršanu un skolu darba organizāciju, uzsverot, ka dažādās dalībvalstīs ir dažāda pieredze, paturot kā kodolu noteiktu pasākumu kopumu, un minēja, ka skolu turēšana vaļā iespējami drošā veidā, ir svarīgs mērķis visā Eiropas reģionā. Protams, katrā valstī tas atkarīgs no kultūras konteksta. Tāpat informēja, ka ir dalībvalstis, kur sejas maskas lieto jaunāka vecuma bērni un mācību stundās. Līdz ar to vēlētos izteikt pieņēmumu, ka šīs nav savstarpēji pretrunīgas rekomendācijas un pieejamo pētījumu atzinumi, un viņi kā lielāka reģiona pārstāvji ieskicē kultūras un prakses variācijas, un tas tāpat beigās uz vietas ir jālemj pašiem, paturot šo informāciju prātā," atzina veselības ministre.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
