Foto: DELFI
Ko nozīmē plaša Krievijas karaspēka koncentrēšanās pie robežas ar Ukrainu? Ko liecina līdz šim zināmais par jauno omikrona paveida un vai cilvēkiem, kuri apsver balstvakcinācijas iespēju, vajadzētu nogaidīt līdz pielāgotām vakcīnām, vai labāk doties pēc "trešās potes" laikus? Tie ir pāris no jautājumiem, kurus aizvadītajā nedēļā šķetināja "Delfi Plus".

Pagājušā nedēļā arī sākām rakstu sēriju projektā "Publiskie iepirkumi: Uzvarēt nevar zaudēt", kur stāstām un skaidrojam, kādas izmaiņas pašlaik piedzīvo iepirkumu process, kādi ir tā trūkumi, kā piedalīties publiskajos iepirkumos un kā apstrīdēt lēmumu, kas nešķiet pareizs. Projektā savā pieredzē, piedaloties iepirkumos, dalīsies arī Latvijas uzņēmēji. Aizvadītajā nedēļā piedāvājām interviju ar Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāju direktoru Arti Lapiņu un stāstījām, kur atrast informāciju un kā pieteikties iepirkumiem.

"Delfi Plus" žurnāliste Vita Dreijere savukārt intervēja apvienības "Attīstībai/Par" Saeimas frakcijas vadītāju Juri Pūci. Viņu izjautāja gan par tematiem pandēmijas sakarā, tostarp partijas biedra, veselības ministra Daniela Pavļuta atbildību, gan arī atgriezās pie jautājumiem, kas Pūcem lika atkāpties no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata. Šis bija otrais raksts "Delfi Plus" sērijā "Politiskā temperatūra", kurā nepilnu gadu pirms nākamajām vēlēšanām tiek intervēti Saeimā ievēlēto politisko spēku līderi.

Žurnālists Viesturs Radovics atgriezās vēsturē un pievērsās kādam plānam, kurš gan palika tikai uz papīra kā iecere. Viņa raksts par 3. pasaules karu, kas nesākās, jeb kā briti plānoja no komunistiem atbrīvot Austrumeiropu.

Rakstu sērijā "Dārgā psihe" žurnāliste Justīne Jurcika skaidroja, kādas ir psihiatriskās palīdzības izmaksas privātajā sektorā, un lūkoja, kāds un cik pieejams ir valsts atbalsts. "Delfi Campus" redaktors Edžus Miķelsons rakstīja par pētniekiem, kas paši iejutās "jūrascūciņas ādā", proti, riskēja ar savu veselību zinātnes vārdā. Žurnāliste Līga Stirna savukārt devās pa pēdām rakstnieka Ēriha Kestnera grāmatas varoņiem šodienas Berlīnē.

Jaunnedēļ "Delfi plus" rakstīsim par atbildīgo dienestu neizdarību, kas var novest pie bīstamām Covid-19 mutācijām. Arī skaidrosim, kā Francija attiecībās ar Lielbritāniju nonākusi uz nažiem zvejas, elektroenerģijas, bruņošanās un tagad arī migrācijas jautājumos. Turpināsim iesākto rakstu sēriju projektā "Publiskie iepirkumi: Uzvarēt nevar zaudēt" un piedāvāsim kārtējo interviju ar kādas parlamentā pārstāvētas partijas līderi sērijā "Politiskā temperatūra". Arī atskatīsimies vēsturē, cenšoties izzināt tematu "kas ir dzelzāmurs un ko ar to darīja" jeb kur šobrīd Eiropā var redzēt smēdi, kas darbojas tāpat kā hercoga Jēkaba laikos.

"Delfi Plus" dzīvesstils savukārt skaidros, kā top pētījumi par dažādu produktu ietekmi uz mūsu veselību ilgtermiņā, kā vienu no piemēriem izmantojot elektroniskās cigaretes. Tāpat stāstīsim par to, kas jāņem vērā, ja plāno pārgājienu pa kādu no Latvijas purviem, bet daudzdzīvokļu māju iemītniekiem piedāvāsim skaidrojumus par skaņas izolācijas smalkumiem, kas var ievērojami uzlabot attiecības ar kaimiņiem un padarīt dzīvi klusāku.

Lūk, daži no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi Plus" rakstiem.

Vai Krievija veiks plaša mēroga invāziju Ukrainā?

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Izcilais starptautisko attiecību eksperts Zbigņevs Bžeziņskis reiz izteicies, ka “bez Ukrainas Krievija pārstāj būt impērija, bet, pakļaujot Ukrainu, Krievija automātiski kļūst par impēriju”. Par Ukrainu, kas uzticīgi soļo Krievijai pie rokas, Maskavā sapņo ne mazums ietekmīgu vīru. Par Ukrainu, kas ir suverēna un no Maskavas diktātiem brīva, Kijevā sapņo aizvien biežāk un aizvien pārliecinošāk. Kad aci pret aci nonāk šādi diametrāli atšķirīgi pretspēki, uzvarēt lemts tikai vienam. Iespējams, esam sasnieguši punktu, kurā drīz gaidāma šo pretspēku sadursme...

Lasīt vairāk

Bažas pret cerībām – ko liecina līdz šim zināmais par omikrona paveidu

Ir zināma iespēja, ka starp pirmajiem cilvēkiem, kas uzzinās, ka Latvijā ir "ieradies" jaunais Covid-19 omikrona paveids, būs Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece Monta Brīvība. Viņa strādā vienā no divām laboratorijām, kas Latvijā nodarbojas ar vīrusa sekvenēšanu, un jau kopš pandēmijas sākuma iepazinusies ar virkni jauno paveidu. Pie cienījamiem nosaukumiem, kas atbilst kādam no grieķu alfabēta burtiem, līdz šim tikuši pieci bīstamākie no tiem. Jaunākais – tā dēvētais “omikrona paveids” – līdz Latvijai oficiāli vēl nav atceļojis, taču tuvējās Eiropas valstīs atrasto gadījumu skaits pieaug visai strauji. Brīvība atzīst – nebūtu pārsteigta, ja omikrons jau būtu klāt arī Latvijā.

Lasīt vairāk

Uzvarēt, nevar zaudēt: Kur atrast informāciju un kā pieteikties iepirkumiem?

Foto: DELFI

Uzņēmējiem, kuri līdz šim nav startējuši publisko iepirkumu konkursos, process šķiet ārkārtīgi sarežģīts, un tas nereti liek iecerei atmest ar roku. Jomas eksperti un uzņēmēji piekrīt, ka process nav vienkāršs, turklāt jāseko līdzi regulārajām izmaiņām normatīvajos aktos, taču, izpildot visus "mājasdarbus", galu galā iespējams gūt panākumus.

Lasīt vairāk

Politiskā temperatūra: Pavļuta atbildība, partnerība un melošanas sekas – intervija ar Juri Pūci

Foto: DELFI

Visvairāk saruna iestrēgst pie jautājuma par veselības ministra Daniela Pavļuta (A/P) atbildību. Apvienības “Attīstībai/Par” (A/P) Saeimas frakcijas vadītāju Juri Pūci ir mazliet jāpatirpina, līdz viņš atzīst, ka pandēmijas laika atslēgas ministra darbības lauciņā kādas nepilnības patiesi ir saskatījis, bet atbildību par tām galvenokārt tomēr neattiecina uz pašu Pavļutu.

Lasīt vairāk

Judins par draudiem internetā: es redzēju noziegumu, policija – nē

"Bija gadījumi, kad es redzēju noziedzīga nodarījuma sastāvu, bet policija uzskatīja, ka tur nekā nav," tā otrdien raidījumā "Spried ar Delfi" norādīja Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV), runājot par internetā izteiktu draudu gadījumiem. Viņš secināja: "Mēs nevaram no Saeimas teikt: šeit, lūdzu, kriminālprocesu! Viņiem (likumsargiem) ir jāsaprot pašiem."

Lasīt vairāk

3. pasaules karš, kas nesākās – kā briti plānoja no komunistiem atbrīvot Austrumeiropu

Foto: Vida Press

1945. gada septembrī latviešu nacionālo partizānu vienība Roberta Dāvida Timmermaņa un Kārļa Dankera vadībā veica operāciju Lubānas apkaimē. Viena no partizānu grupām ieņēma Ošupes pienotavu, kur Dankers strādniekus un vietējos zemniekus uzrunāja ar šādiem vārdiem: “Klausieties, kā mūsu latviešu partizāni šauj pa čeku! Kāpēc jūs vedat pienu boļševikiem? Drīz angļu spēki palīdzēs mums atbrīvoties no boļševikiem un mēs dzīvosim labi, tāpēc mums vajadzēs piena produktus mūsu brīvajai Latvijai!” Dankera teiktais atspoguļo 2. pasaules kara beigu posmā un pirmajos pēckara gados Latvijas iedzīvotāju vidū izplatīto cerību, ka Rietumu sabiedrotie neļaus PSRS okupēt Baltiju un nāks mums palīgā. Lai arī pavisam niecīgs, bet tomēr zināms pamats šīm cerībām bija – 1945. gada maijā Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils uzdeva britu armijai izstrādāt uzbrukuma plānu, kas paredzēja padzīt padomju spēkus no okupētās Eiropas. Plāns gan palika tikai uz papīra kā iecere.

Lasīt vairāk

Dārgā psihe: Privātajā sektorā milzu izmaksas, valsts psihiatrijā sedz minimumu

Psihiatriskās palīdzības saņemšanā ir vairāki šķēršļi, kas to padara grūti pieejamu, kādam, ļoti iespējams, pat nepieejamu. Speciālistu trūkuma dēļ rindā jāgaida nedēļām, mēnešiem vai pat gadiem. Tad jāmeklē transports, lai atbrauktu pie psihiatra uz Rīgu, jo reģionos šādu speciālistu vienkārši nav. Bet transporta izmaksas nav vienīgās, ar kurām rēķināties, – tāpat jāatrod līdzekļi psihiatra vizītei, kas var izmaksāt līdz pat 100 eiro. Vai to var atļauties kāds, kurš mēnesī saņem minimālo algu – 500 eiro (bruto)? Visticamāk, ne. Šādā gadījumā iespējams meklēt valsts apmaksāto palīdzību, bet cik ļoti pieejama ir tā?

Lasīt vairāk

Raķeškamanas un gāzes kameras. Pētnieki, kas riskēja ar savu veselību zinātnes vārdā

Ja nepamēģināsi, tad neuzzināsi – šis vienkāršais princips ir daudzu būtisku atklājumu pamatā. Lai arī cik smalki izstrādāti, aprēķini un teorija bez sistemātiskiem novērojumiem un eksperimentiem, kas tos pārbaudītu, bieži vien paliek tikai zinātne "uz papīra". Bet ko darīt, ja eksperimenti ir tādi, par kuru ētiskajiem aspektiem un iznākumu ir pamatotas bažas, kas atbilstoši mūsdienu standartiem, visticamāk, netiktu atļauti un uz kuriem gluži nebūtu garas rindas ar piedalīties gribētājiem? Tad jūrascūciņas ādā nākas iejusties pašiem pētniekiem, reizēm arī "pa kluso". Šādu drosminieku zinātnes vēsturē ir daudz. Rakstā pavisam īsi uzzināsi par dažiem no viņiem.

Lasīt vairāk

Mirstot vēl svinēt dzīvi un būt kopā. Ko sniedz hospisa atbalsts pēdējā dzīves posmā

Foto: Pexels

Divdesmit cilvēki un viņu tuvinieki Latvijā ir piedzīvojuši citādu pēdējo dzīves posmu. Tādu, kurā nav izmisumā jāmeklē, kur dabūt īpašu gultu savam tuvajam cilvēkam, jālauza galva, saukt vai nesaukt neatliekamo palīdzību, kur meklēt aprūpētāju. Tajā laikā viņu tuvinieki varēja darīt to, kas ir pats vērtīgākais nedziedināmi slimam cilvēkam pēdējā dzīves posmā, gan viņam pašam, gan tuviniekiem, – būt kopā, skatīties albumus, pārrunāt neizrunātās lietas, varbūt piepildīt kādas cilvēka pēdējās vēlēšanās. To viņi varēja, jo par pārējo parūpējās hospisa atbalsta komanda. Turklāt šo pakalpojumu apmaksāt palīdzēja valsts. Tas arī sniedza drošības sajūtu iet visam cauri. Izvērstāk par to, kas ir hospisi un kādu aprūpi tie sniedz, – sarunā ar sabiedriskā labuma organizācijas "Hospiss LV" valdes priekšsēdētāju Ilzi Neimani-Nešporu.

Lasīt vairāk

Dzēst ugunsgrēku un izvilkt no akas kazu. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība Latvijā

Foto: Privātais ahīvs

Ja ugunsnelaime piemeklējusi kādu lauku sētu, katra sekunde ir no svara, lai liesmas apdzēstu un izglābtu pēc iespējas vairāk. Tomēr ir pagasti, kur tuvākā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienība atrodas aptuveni 40 kilometru attālumā. Šādos gadījumos paveicas tiem, kuru apkaimē ir brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas, kas, uzzinot par nelaimi, ātri spēj organizēties un operatīvi reaģēt – ja ne nodzēst, tad vismaz ierobežot uguns liesmas.

Lasīt vairāk

Arī popzvaigznes ir cilvēki: rūgtās mācības no Britnijas Spīrsas traģēdijas

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Mēs visi zinām, ka miljonu pielūgtiem skatuves elkiem dzīve aiz priekškara bieži mēdz būt asarām slacīta un ne mazāk sūra kā "vienkāršajiem ļaudīm". Taču sabiedrības attieksme pret šādām traģēdijām bieži izspēlē dīvainus jokus – trūkumcietējam mēs jūtam līdzi un ziedojam, tikmēr par bagāto un vareno postu nereti atļaujamies pasmīkņāt. Hrestomātisks gadījums ir amerikāņu popzvaigznes Britnijas Spīrsas privātās dzīves traģēdija, kas pirms 13 gadiem nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā un rezultējās ar skarbu tiesas lēmumu viņu pakļaut pilnīgai tēva aizbildniecībai. Šodien Britnija beidzot ir atguvusi brīvību, taču vai pasaule tāpēc ir kļuvusi labāka?

Lasīt vairāk

Parole – Emīls! Pa pēdām Kestnera grāmatas varoņiem šodienas Berlīnē

Foto: DELFI

Teikšu, kā ir, – man Berlīne nekad nav saistījusies ar vietu, kur braukt atpūsties ar bērniem. Tā vairāk ir pieaugušo – kultūras gardēžu, arhitektūras un vēstures entuziastu – pilsēta. Berlīnes opera, muzeju sala, mūris, Reihstāgs, Brandenburgas vārti, "17 pavasara mirkļi", Uzvaras kolonna un modernā Šprē upes promenāde. Nekā pārāk aizraujoša tiem, kas ir vecuma grupā "zem 12". Un tomēr, un tomēr... Kā būtu ar nelielu izmeklēšanu un detektīvu būšanu?

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!