Фото: AFP/Scanpix/LETA

Par nepietiekamu plastmasas atkritumu pārstrādi Latvijas Eiropas Savienībai (ES) jau divus gadus maksā 15 miljonus eiro, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Jau divus gadus Latvija no valsts budžet maksā Eiropas Savienībai ievērojamas summas par nepārstrādāto plastmasu. Šim maksājumam būtu jānāk no ražotājiem un tirgotājiem, kas izvēlas, kādus materiālus izmantot savos produktos un to iepakojumos, taču mēģinājumi uzņēmējiem noteikt šādu pienākum jau divreiz nobremzēti.

Sākot ar 2021. gadu, ES ir jauns avots budžeta papildināšanai. Dalībvalstīm ir jāmaksā nodeva par katru nepārstrādāto plastmasas kilogramu atkritumos. Latvijai pirmajā gadā aprēķināja 20 miljonus eiro. Maksājums gan nedrīkst pārsniegt noteiktu procentu no kopējās valsts ekonomikas, tāpēc tas samazināts līdz 14,8 miljoniem. 2022. gadā prognozētā summa ar visu atlaidi bija 15,3 miljoni eiro.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere raidījumam skaidroja, ka tas neesot sods, bet gan maksājums saistās ar nepārstrādāto plastmasas iepakojumu – par katru nepārstrādātās plastmasas iepakojuma kilogramu jāmaksā 80 centi kopējā ES budžetā.

Par gaidāmo maksājumu valstis zināja, un varēja laikus izveidot savas sistēmas, kā naudu iekasēt no tiem, kas importē vai ražo preces ar nepārstrādājamiem iepakojumiem. Latvijā sistēma nav izveidota un maksājumu par nepārstrādāto plastmasu tiek segti no valsts budžeta. Vesere norādīja, ka ražotājs patlaban nav ļoti motivēts kaut ko mainīt savā pieejā un izvēlē attiecībā uz iepakojumu, jo tam patlaban nav jāmaksā, tā vietā samaksā visi nodokļu maksātāji.

VARAM vēl 2021. gadā izstrādāja grozījumus Dabas resursu nodokļu likumā, taču tie netika virzīti. Grozījumi paredzēja, ka minētos 80 centus par nepārstrādāto kilogramu maksā paši ražotāji - tie, kas izmanto šādu iepakojumu, un ne tikai ražotāji Latvijā, bet arī tirgotāji, kas ieved šādā iepakojumā preces.

2021. gadā sistēma netika neieviesta, jo Ministru kabinetā bija nostāja, ka pandēmijas laikā jaunus nodokļus nevajag ieviest, bet esošie nav jāceļ. Tā laika atbildīgais ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) vaino premjeru Krišjāni Kariņu (JV). Tāda pati diskusija bijusi arī 2019. gadā, kad ražotāji iebilda, uzsverot gaidāmo depozīta ieviešanu kā papildu slogu.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure raidījumam skaidroja, ka ka kārtējais slogs ražotājiem būtu apgrūtinājums, bet, no otras puses, ražotāji ir sociāli un ekoloģiski atbildīgi un saprot, ka ir jāiet prom no nepārstrādātās plastmasas uz pārstrādājamo. Viņasprāt, to vajadzētu darīt no 2025.gada par 2024. gadu, lai ražotāji varētu sagatavoties, jo pāreja uz videi draudzīgāku iepakojumu aizņem investīcijas un laiku.

Tagad pret izmaiņām iebilst arī Finanšu ministrija, kura vēlas sagaidīt nodokļu pamatnostādnes turpmākajiem trim gadiem. Redzot, ka grozījumi iestrēgst jau trešo reizi, atkritumu apsaimniekotāji aicinājuši Saeimas deputātus rīkoties un pašiem virzīt likuma labojumus.

SIA "Latvijas zaļais punkts" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts akcentēja, ka nav pareizi minēto summu maksāt no valsts budžeta, jo jāmaksā būtu atkritumu potenciālajam radītājam.

Latvija savu atkritumu šķirošanas un pārstrādes politiku veido ar dabas resursu nodokļa palīdzību. To maksā gan par vides piesārņošanu, gan auto pirmreizējo reģistrāciju, gan par ūdens izmantošanu hidroelektrostacijās. Arī par preču iepakojumu, taču šajā sadaļā iekasētā summa nesasniedz pat miljonu eiro gadā. Patiesībā aprēķinātā dabas resursu nodokļa summa, kas ražotājiem būtu jāmaksā, gan ir daudzas reizes lielāka - tā tuvojas 300 miljoniem eiro gadā. Par lielāko daļu uzņēmēji saņem atbrīvojumu, jo piedalās ražotāju atbildības sistēmās. Tās nodrošina šķiroto atkritumu savākšanu un pārstrādi. Spriežot pēc ražotāju atbildības sistēmu apgrozījuma, uzņēmumi tajās gadā iemaksā ap 30 miljoniem eiro, tādā veidā atbrīvojoties no pienākuma maksāt dabas resursu nodokli.

Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga pauda, ka dabas resursu nodokļa likmes ir finanšu instruments, tas nav aprēķins, tieši kāds ir kaitējums dabai. Lai veicinātu to, ka uzņēmumi iesaistās ražotāju atbildībā, lai tas būtu izdevīgāk nekā maksāt nodokli.

Aizbalts norādīja, ka 20 miljonu eiro uzrēķins ir pirmais solis, ko Latvija saņem jau divus gadus, taču, ja valsts nesāks kaut ko darīt, tad Latvijai nāksies maksāt vēl lielākus sodus.

2035. gadā poligonos drīkstēs noglabāt vairs tikai 10% no visiem atkritumiem. Pārējais būs jāpārstrādā vai jāpārvērš enerģijā. Lielāko uzrāvienu sola bioloģisko atkritumu šķirošana. Tos var pārvērst biogāzē un kompostā un samazināt sadzīves atkritumus gandrīz uz pusi. ES uzdevusi dalībvalstīm ieviest sistēmu jau līdz šī gada beigām, Latvijā tas, visticamāk, neizdosies. Valsts kontrole brīdina, ka tas draud ar jauniem ikgadējiem 11 miljonu eiro sodiem.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !