Фото: Zuma Press/Scanpix/LETA

Maijā uzbrukumā tika sašauts Slovākijas premjerministrs Roberts Fico, bet pēc dažām dienām helikoptera avārijā gāja bojā Irānas prezidents Ibrahims Raisi – šie traģiskie notikumi, nenoliedzami, ierindojas starp maija svarīgākajām ziņām, tāpēc nav brīnums, ka piesaistījuši arī dažādu teoriju sacerētāju uzmanību.

Uzbrukums Fico notika Slovākijas pilsētā Handlovā 15. maijā – ar pistoli bruņots vīrietis pret valdības vadītāju raidīja vairākas lodes. Pret militāro palīdzību Ukrainai noskaņotais politiķis tika smagi ievainots, taču ārstiem izdevās glābt viņa dzīvību. 59 gadus vecais Fico pārcieta divas operācijas, bet 27. maijā valdība paziņoja, ka viņa stāvoklis pamazām uzlabojas.

Uzbrucējs – kāds 71 gadu vecs vīrietis – tika aizturēts un ir apsūdzēts par slepkavības mēģinājumu. Atentāta mēģinājums bijis politiski motivēts, uzbrucējs darbojies viens.

Dažas dienas vēlāk, 19. maijā, Irānas Austrumazerbaidžānas provincē avarēja helikopters, kurā lidoja Irānas prezidents Ibrahims Raisi, ārlietu ministrs Hoseins Amirs-Abdollahians un vēl vairākas amatpersonas. Negadījumā gāja bojā visi astoņi helikopterā esošie cilvēki. Teherāna norādīja, ka helikopters avarējis sliktas redzamības apstākļos un aizdedzies pēc ietriekšanās kalnā, nekas katastrofas apstākļos neliecinot par ārēju iejaukšanos. Oficiālie izmeklēšanas rezultāti vēl nav zināmi, bet Irānas mediji runā par sliktiem laikapstākļiem un tehniskām problēmām.

Pēc uzbrukuma Fico prokremliskie informācijas kanāli izmantoja situāciju, lai izplatītu konspirācijas teorijas. "EU vs Disinfo" datubāzē fiksēti mēģinājumi uzbrukumā Fico vainot, piemēram, Eiropas Savienību (ES), Ukrainas un NATO finansētus teroristus, saistot notikušo ar 22. marta islāmistu teroristu uzbrukumu "Crocus City Hall" Maskavā.

Dezinformācijas apkarošanas projekta autori šajā kampaņā saskata plašākus Maskavas centienus vainot Ukrainu un NATO notikušajā Maskavā un Handlovā. Piemēram, Slovākijā izplatījās viltus ziņa, ka Fico uzbrukušā šāvēja sieva ir Ukrainas bēgle, – policija preses konferencē šādu saistību gan noliedza.

Kad avarēja helikopters ar Irānas prezidentu, propagandistiem radās iespēja šos notikumus saistīt kopā.

"Un Raisi helikopters nejauši nokrita miglas dēļ, un uz Fico šāva traks vectēvs, un uz Ūlofu Palmi un Kenediju. Sūdi notiek. Bet visdrošāk tie notiek pēc rūpīgas profesionālas sagatavošanas, ko veic sūdu pavēlnieki," savā "Telegram" kanālā rakstīja propagandiste Margarita Simonjana. Kā izpētīja "Agenstvo", viņa un politiķis Leonīds Sluckis bija starp pirmajiem, kas sāka izplatīt konspirācijas teoriju par Rietumu vainu.

Arī cits labi zināms propagandists Vladimirs Solovjovs sprieda, ka šie notikumi "nevar būt nejaušība", bet gan ir "anglosakšu terorisms" pret "saprātīgiem" politiķiem, kas nav noskaņoti pret Krieviju.

Lai gan šādām teorijām nav pilnīgi nekādu pierādījumu, vēl vairāk – pati Irāna nerunā neko par sabotāžu, Krievijas mediji aktīvi izplatīja versiju par to, ka Raisi nāve patiesībā varētu būt plānota slepkavība. Tikmēr Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka atzīst, ka nav pamata runāt par sabotāžu, ņemot vērā, ka pati Teherāna šādus signālus neraida, kā arī tāpēc, ka Rietumos uz valsts vadītājiem skatās kā uz diplomātiski neaizskaramām personām, atšķirībā, piemēram, no militāriem līderiem.

Kontekstam ir vērts pieminēt, ka Krievija ne bez pamata uzskata Raisi par savu draugu. Teherāna ir viens no galvenajiem Maskavas sabiedrotajiem, kopš tā sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Irānas piegādātie droni regulāri uzbrūk mērķiem Ukrainā, graujot arī civilo infrastruktūru.

Kremļa diktators Vladimirs Putins pēc Raisi nāves izteica līdzjūtību Irānai un bojāgājušo dēvēja par "izcilu politiķi, kurš visu dzīvi veltīja dzimtenei". Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Raisi nosauca par "uzticamu Krievijas draugu".

Jāizceļ, ka "izcilā politiķa" Raisi vārds, kalpojot Islāma republikas režīmam, tiek saistīts ar represijām un nāvessodiem, kā dēļ viņš pat guvis iesauku "Teherānas miesnieks".

Kā norāda portāls "Currenttime", galvenie Krievijas TV kanāli "Pervij" un "Rossija-24" Raisi nāves apstākļus vērtēja visumā atturīgi, ko nevarētu teikt par citiem informācijas avotiem.

Tā telekanāls "360" Raisi nāvē vainoja Rietumus. Savukārt Aizsardzības ministrijai pietuvinātais "Telegram" kanāls "Ribar" līdzās "kolektīvajiem Rietumiem" notikušajā vainoja arī Izraēlu. Rietumu vaina saskatīta arī dažādos Krievijas patriotiskajos "Z" kanālos.

Kāpēc Krievijas propagandisti izplata teorijas, ka pie Raisi nāves vainojami "kolektīvie Rietumi"?

Viens skaidrojums, kā to savā ziņojumā secina "EU vs Disinfo", ir fakts, ka visā notiekošajā vainot kādu citu, it īpaši Rietumus, ir viens no mīļākajiem Krievijas propagandas motīviem. Vienlaikus tādā veidā tiek novērsta krievu uzmanība no pašu problēmām un smagus zaudējumus radošā iebrukuma Ukrainā.

Līdzīgu versiju min arī politologs Ivans Preobraženskis, intervijā "Currenttime" televīzijā skaidrojot, ka apsūdzības pret Rietumiem var būt automātiskas, "jo tā darbojas sistēma".

Centrāleiropas un Austrumeiropas politikas speciālists Preobraženskis tomēr kā pirmo izceļ citu propagandistu motivāciju, kas saistīta ar diktatora Putina realitātes uztveri.

"Zināms, ka viņš jebkuras problēmas ar citiem diktatoriem uztver kā slepkavības mēģinājumu, viņš gandrīz pats savulaik publiski izteica versiju, ka amerikāņi kaut kādā veidā viņa draugu Ugo Čavesu inficējuši ar vēzi vai kopumā iedarbojušies uz viņu. Kā zināms, viņš ļoti smagi pārdzīvoja Lībijas diktatora bojāeju," skaidro Centrāleiropas un Austrumeiropas politikas speciālists.

Zinot Putina uzskatus, propagandisti cenšas viņam izpatikt un runāt par šādām teorijām, pieļauj eksperts.

Krievijas propagandistu skaidrojumi par Raisi bojāeju kalpo dažādiem motīviem, portālam "Delfi" norāda Austrumeiropas politikas pētījumi centra (APPC) pētnieks Mārcis Balodis.

"Pirmkārt, tas palīdz uzturēt priekšstatu, ka rietumvalstis mēģina apdraudēt sev neizdevīgos režīmus, caur to izdarot mājienu arī attiecībā uz pašu Krieviju un tā pamatojot Krievijas nepieciešamību turpināt iesākto politiku. Neviļus šajā kontekstā tiek norādīts arī uz Ukrainas potenciālo līdzatbildību, lai liktu Ukrainai izskatīties kā teroristiskai valstij, kuru turklāt vēl it kā faktiski vadot rietumvalstis," klāsta Balodis.

Balodis atzīst, ka, ņemot vērā Putina darba pieredzi PSRS Valsts drošības komitejā (VDK) un Krievijas Federālajā drošības dienestā (FSB), kur sabotāžas un diversijas ir plaši izplatītas, nevar izslēgt, ka tā ir daļa no Putina pasaules redzējuma.

"Attiecīgi iespējams, ka viņam pašam ir zināma interese vai pat paranoja, ka notikušais varētu būt sabotāža un kaut kādā mērā attiecināms arī uz viņu, taču kopumā es domāju, ka to nevar uzskatīt par vadošo iemeslu Krievijas informatīvajās aktivitātēs," tā Balodis.

Pētnieks min arī trešo Krievijas propagandai raksturīgo iemeslu: "Šis ir Krievijas stratēģiskais mērķis – piesārņot ēteru ar domu, ka nekas nav tik vienkārši un acīmredzami. Šādā kontekstā plašākais mērķis ir sabiedrību samulsināt un vienlaikus radīt pārliecību, ka aiz katra notikuma ir kāda sazvērestība."

Фото: DELFI


Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !