Herostrātu pieminot: seši pasaulē slavenākie dedzinātāji

Savukārt viens no XX gadsimta bēdīgi slavenākajiem dedzinātājiem ir zviedrs Tore Hedins, kurš sarīkojis vienu no lielākajiem slaktiņiem Zviedrijas kriminālistikas vēsturē. Viņa shēma bija vienkārša: pēc padarītā nozieguma nodedzināt pierādījumus kopā ar visu māju. Tā viņš izdarīja, gan nogalinot savus vecākus (lai viņiem nebūtu kauns par dēla noziegumiem), gan savu atraidīto mīlestību, kura strādāja veco ļaužu pansionātā. Pēc slepkavības Hedins ēku nodedzināja, un kopumā bojā gāja septiņi cilvēki. Neparastākais ir tas, ka Hedins bija policists, un viņam tika uzticēts izmeklēt dažus no saviem noziegumiem. 25 gadu vecumā Hedins izdarīja pašnāvību.

Ne mazāk slavens ir arī norvēģu sātanists un black-metal projekta ‘Burzum’ līderis, kurš piedzima kā Kristians Vikerness, bet vēlāk gluži loģiski nomainīja vārdu uz „Vilks” (Vargs Vikerness). Par sava kolēģa Eironīma slepkavību un vairākām kristiešu baznīcu dedzināšanas epizodēm Vikerness ilgstoši atradās cietumā, bet kopš 2009. gada ir brīvībā un dzīvo Francijā ar vārdu Luijs Kašē. Viņš joprojām tiek dēvēts par visu laiku bēdīgi slavenāko metālistu.

Neparasts stāsts ir saistīts ar Reihstāga dedzināšanu 1933. gada 27. februārī. Kad ugunsgrēks tika nodzēsts, kvēlojošajā ēkā tika atrasts kāds holandiešu komunists Marinuss van der Lībe, kas nesen pie varas nākušajam Ādolfam Hitleram ļāva Vācijā aizliegt komunistu partiju un vēlāk arī leģitimizēt savu diktatūru. Līdz ar to tika izvirzītas versijas, ka Reihstāgu aizdedzinājuši paši nacisti, lai gan sešdesmitajos gados žurnāls ‘Spiegel’ veica savu neatkarīgu izmeklēšanu, kuras laikā noskaidroja, ka pie vainas tiešām bijis piromāns van den Lībe.

Slavenākais cilvēks, kāds jebkad notiesāts par ugunsgrēka izraisīšanu, ir Gajs Fokss. Viņš bija viens no „Pulvera sazvērestības” dalībniekiem, kas vērsās pret Anglijas karali Džeimsu I. Tieši Foksam tika uzticēts aizdedzināt degli, kas veda uz pulvera pārpildītu telpu zem Lordu palātas. Tieši tur Foksu arī arestēja. Tas notika 1605. gadā, bet daudzās angliski runājošajās valstīs vēl līdz šim 5. novembrī tiek atzīmēta Gaja Foksa nakts.

Cilvēks, kurš par dedzināšanu izcietis ilgāko sodu, ir kāds francūzis Žans Batists Murons no Tulonas. Pēc ļaunprātīgu dedzināšanu sērijas 1776. gadā 16 gadus vecais puisis tika notverts un ieslodzīts cietumā uz „simt gadiem un vienu dienu”. Interesantākais, ka viņš visu piespriestu laiku arī atsēdēja, neraugoties uz to, ka viņam ik pa laikam tika piedāvāta apžēlošana. 1876. gada novembrī Murons no cietuma iznāca kā sirms večuks un dažas dienas vēlāk nomira.