Traģiskākie ugunsgrēki Latvijas jaunāko laiku vēsturē

Viens no iespaidīgākajiem ugunsgrēkiem norisinājās 2013. gada 20. un 21. jūnijā, kad ar atklātu liesmu dega Rīgas pils. Kopumā ugunsgrēka rezultātā tika nopostīta aptuveni 3200 kvadrātmetru liela platība, bet ugunsgrēka rezultātā tika hospitalizēts viens ugunsdzēsējs. Gandrīz pilnībā izdega Sarkanā zāle, bojātas tika arī citas zāles, bet visvairāk cieta tā Rīgas pils daļa, kurā atradās Valsts prezidenta kanceleja. Rīgas pils bija apdrošināta kopsummā par 27,3 miljoniem latu, un šādu summu maksāt nevēlas neviens.

2011. gada 7. septembra rītā ugunsgrēks izcēlās Rīgas Zooloģiskā dārza zebru mājā - aptuveni 200 kvadrātmetrus lielajā mītnē sadega trīs zebras, trīs strausi un dižantilope. Zebru māju vēlāk nācās atjaunot.

2010. gada 8. februārī pēc gāzes balona sprādziena izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks divstāvu koka dzīvojamā ēkā Rīgā, Virsaišu ielā 8. Sprāgstot gāzes balonam, sagruva mājas siena, kas uzkrita virsū diviem garāmgājējiem. Savukārt vēl viena persona ar sprādziena vilni tika izmesta no mājas. Bojā gāja divi cilvēki, vairāki tika ievietoti slimnīcā.

Daudziem labā atmiņā vēl ir daži 2008. gada ugunsgrēki: gan novembrī, gan decembrī izcēlās ugunsgrēki tirdzniecības centrā ‘Domina’, bet pašās gada beigās dzelzceļa stacijā ‘Ventspils 2’ aizdegās vismaz desmit degvielas cisternas. (Līdzīgs negadījums notika 1998. gada 1. novembrī Vecumniekos, kur notika vilciena sastāva avārija, kurā no 55 vagoniem, kas bija pildīti ar dīzeļdegvielu, 14 nogāja no sliedēm, apgāzās un aizdegās.)

Pēc bojāgājušo skaita lielākais līdz šim Latvijā notikušais ugunsgrēks fiksēts 2007. gada 22. februārī, un tā bija traģēdija Alsungā sociālās aprūpes centrā ‘Reģi’, kas atradās vecā trīsstāvu muižas tipa ēkā, kurai bija piebūvēts mansarda stāvs. No 88 cilvēkiem, kas atradās aprūpes centrā, bojā gāja 23 (lielākoties pirmās un otrās grupas invalīdi). Iespējamais ugunsgrēka iemesls - elektroierīču, visticamāk, sildītāju, vai apkures sistēmu bojājumi.

2005. gada 7. aprīlī sprādzienā cieta ēka Rīgā, Avotu ielā 60. Valsts policijai neizdevās atrast sprāgstvielu paliekas, līdz ar to tika secināts, ka negadījums noticis gāzes eksplozijas rezultātā. Sprādzienā cieta četri cilvēki, no tiem divi policisti. Eksplozijas laikā dzīvoklī esošais vīrietis (kurš acīmredzot bija sprādziena izraisītājs) vēlāk no gūtajiem apdegumiem slimnīcā nomira. Sprādzienā un tam sekojošajā ugunsgrēkā ēkai, kurā lielākā daļa dzīvokļu bija privatizēti, nodarīti ļoti nopietni postījumi.

2004. gada 31. martā gāzes eksplozijas rezultātā daļēji sagruva trīsstāvu dzīvojamajā māja Saldus rajona Brocēnos. Traģēdiju izraisīja nepievienots, bet atvērtā stāvoklī atstāts gāzes balons, kas atradies kāda dzīvokļa dzīvojamajā istabā. Negadījumā vairāki cilvēki cieta, bet trīs gāja bojā, tostarp divgadīgs puisītis.

2004. gads Latvijas vēsturē vispār iegājis kā ēku sagrūšanas gads: martā bija negadījums Brocēnos, bet 11. jūnijā daļēji sagruva ēka Rīgā, Vaļņu ielā 3. Tās pagrabā negadījuma rezultātā tika iesprostoti četri cilvēki. Cietušie tika atbrīvoti no gruvešiem. Divi cilvēki ar smagām traumām tika ievietoti slimnīcā. Savukārt decembrī nepārdomātu pagraba tīrīšanas darbu dēļ gandrīz sagruva piecstāvu ēka Rīgā, Bruņinieku ielā 42. Tomēr iedzīvotājus paspēja evakuēt un ēku nostiprināt.

Neatkarīgās Latvijas un padomju Latvijas vēsturē, protams, arī ir ne mazums iespaidīgu un postošu ugunsgrēku, kas palikuši tautas atmiņā, piemēram, milzīgais ugunsgrēks rūpnīcā VEF 1989. gada 18. jūnijā vai negadījums 1995. gada oktobrī, kad zem Rīgas-Jūrmalas viadukta aizdegās ‘Statoil’ benzīnvedējs, kas apgāzās, bet rezultātā uzliesmoja 36 000 litru benzīna.