8. aprīlī nozagtais luksofors sniedz pirmos komentārus

Vakars bija kluss un mierīgs, lēnām sāka satumst. Daudz gājēju nebija, taču manu uzmanību pievērsa divi jauni plenči, kuri kādu laiku uz mani skatījās, rādīja ar pirkstiem. Te pēkšņi abi puišeļi straujiem soļiem, skaļā rīklē rēcot, devās uz manu pusi.

Augumā īsākais nedomājot aptvēra manu stabu no visa spēka, viņa sabiedrotais sekoja piemēram. Mani kratīja uz visām pusēm, centās nolauzt, turējos pretim, taču viņi bija stiprāki.

Es nekad nebiju juties tik bezpalīdzīgs. Viņi mani apgrābstīja ar savām taukainajām roķelēm, silta spirta dvaka aizmigloja zaļo, viņi bāza pirkstus pie pārējām gaismām un arī tumšākajām zonām. Viņi teica, ko viņi ar mani mājās izdarīs. Tas bija šausmīgi. Viņi gribēja mani piestiprināt pie sienas, pakārt kā lampu, pozēt ar mani savām vājprātīgajām bildēm, kuras tie mežoņi vēl ievietotu internetā. Teica, ka mājās būšot vēl džeki, kas gribēs ar mani 'iepazīties'.

Paldies Dievam, ka policisti laicīgi uzzināja par to, kas notiek pašā Rīgas centrā un steidzās mani izglābt. Rehabilitācijas kurss būs garš, tomēr esmu dzīvs un jau pavisam drīz varēšu turpināt diktēt transporta kustību un padarīt pilsētas ielas par puslīdz normālu un koordinētu vidi. Atgādināšu, ka par dažādu cūcību pastrādāšanu pret luksoforiem pie jums var atnākt ļaunā luksoforu feja un piespriest brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.