Latvijas izcilie dižkoki un kur tos meklēt

Meži – tā ir bagātība, kas mūs priecē no paaudzes paaudzē. Latvijā ir sastopamas 20 vietējās un 45 svešzemju koku sugas, bet, lai kokus varētu kvalificēt par dižkokiem, katrai no sugām ir izvirzīti īpaši apkārtmēra kritēriji, ko nosaka, koku mērot cilvēka krūšu augstumā – 1,3 metrus virs zemes. Šajā rakstā piedāvājām iepazīties ar dažādu koku sugu apkārtmēros iespaidīgākajiem eksemplāriem.

Baltais vītols (Salix alba). Baltais vītols ir koku suga, kura nav dabiski veidojusies Latvijā, taču tas nav liedzis kokam lieliski „iejusties” arī mūsu zemē. Apes pagastā atrodas Baltijā lielākais un kuplākais – Dzenīšu vītols, vietējo iedzīvotāju vidū dēvēts par Vaidavas dižvītolu. Tā stumbra apkārtmērs ir aptuveni deviņi metri.

Megan Hansen / cc

Parastā vīksna (Ulmus laevis). Lai gan vīksna ir viena no vietējām Latvijas koku sugām, tā parasti ir izmērā necila un pamanāma reti. Taču Gārsenes pagastā, Aknīstes novadā, atrodas mūsu dabas „brīnums”: Paškānu vīksna – lielākā parastā vīksna Latvijā, kuras apkārtmērs ir 7,24 metri.

Julita Kluša, daba.dziedava.lv

Parastais osis (Fraxinus excelsior). Brangi oši mūsu zemē nav retums, jo tā ir šeit dabiski veidojusies koku suga. Toties Seces osis ir savas sugas lielākais pārstāvis Latvijā, kura stumbra apkārtmērs ir 5,2 metri. Gadu gaitā tas ir apsūnojis, bet vēl joprojām priecē ar tikpat staltu un kuplu vainagu kā senāk.

soltenviva / cc

Parastā priede (Pinus sylvestris). Kaut arī priedes Latvijā nav retums, dažas no tām padevušās ievērojami brangākas nekā citas. Piemēram, viena no priedēm, kas iekļauta dižkoku sarakstā, ir Ķēniņmeža Četržuburu priede. Šīs četru stumbru dižpriedes apkārtmērs ir 4,66 metri, un to varēsiet atrast Mežaparkā. Tāpat iespaidīga ir arī Ozolnieku novadā atrodamā Mazsilgraužu žuburu priede, kuras apkārtmērs ir 4,64 metri.

Peter O'Connor aka anemoneprojectors / cc