'Latvijā esmu atguvis māju sajūtu.' Šamils Hamatovs par māsu, miermīlīgo islāmu un darbu Čehova teātrī

Šamils Hamatovs Latvijā ieradās negaidīti. Februārī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī izrādes "Centrālparka rietumi" iepriekš izziņotā aktiera vietā negaidīti parādījās noslēpumains svešinieks. Drīz viņš jau atveidoja Poloniju "Hamletā", bet teātra 140 gadu jubilejā Šamils Hamatovs uzstājās titullomā izrādē "Kaligula". Tikai pēc šīs pirmizrādes viņš tika pieteikts kā jaunais teātra trupas dalībnieks, tikmēr skatītāju zālē sēdēja viņa māsa Čulpana Hamatova, Jaunā Rīgas teātra aktrise. Pēc pirmizrādes "Delfi" aicināja aktieri uz sarunu.

Šamils Hamatovs neslēpj, ka teātra pasaulē viņu ievilkusi māsa Čulpana. Pēc ierašanās Maskavā no dzimtās Kazaņas viņš grasījās studēt pavisam citu specialitāti, taču vecākiem un sev pašam negaidīti attapās teātra mākslas studijās. Tam sekoja 17 gadi Maskavas teātrī "Sovremeņņik", bet tagad – Rīgā. Režisors Sergejs Golomazovs teicis, ka Šamila personā Čehova teātris beidzot atradis ilgi trūkstošo varoni-neirastēniķi.

"Kaligulas" pirmizrāde, kas sakrita ar Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra 140 gadu jubilejas atzīmēšanu, pulcēja plašu latviešu inteliģences pārstāvju pulku. "Skatījos un izjutu VALSTISKU lepnumu par to, ka mums ir šāds teātris!" savā "Facebook" profilā pēc pirmizrādes rakstīja izdevniecības "Zvaigzne ABC" vadītāja Vija Kilbloka.

Absurda luga par asinskāro tirānu ideāli pieskaņojas mūsdienu realitātei. Apburtās publikas acu priekšā Šamils Hamatovs no izlutināta puišeļa pārtop īstenā vampīrā, kas ar grūtībām velk kājas uz priekšu, kārojot svaigu asiņu un ciešanu devu...

Teātra 140 gadu jubilejai par godu jūs izpildījāt Josifa Brodska dzejoli "Debatēs ar sevi nakti aizvadot..." Cik daudz laika jums vajadzēja debatēt ar sevi, lai "pārvārītu" notikušo un pieņemtu lēmumu pārcelties uz Latviju?

"Pārvārīt" šo murgu neizdodas joprojām – debatēs ar sevi aizrit gandrīz katrs vakars... Lēmumu par aizbraukšanu mēs pieņēmām faktiski uzreiz – vispirms 27. februārī devāmies iepriekš plānotajās brīvdienās uz ārzemēm. Tur bija visi – ukraiņi, krievi, vācieši, amerikāņi, neviens vairs neatpūtās, jo tika atcelti reisi, bloķētas bankas kartes... Mums paveicās, jo bija nedaudz skaidras naudas un aviobiļetes, kuras nekavējoties samainījām un aizbraucām uz Erevānu. Pēc mēneša bijām spiesti atgriezties, jo neatradām iespēju nopelnīt iztiku. Tad arī izlēmām braukt uz Rīgu.

Kāpēc uz šejieni?

Es arī iepriekš bieži vien braucu šurp atpūsties – šeit jūtos ļoti ērti. Mīlu vietējo dabu: Latvijā, kur esmu ciemojies (pie māsas), tā ir neticama. Ne reizi savu iepriekšējo apciemojumu laikā saskarsmē ar vietējiem iedzīvotājiem neesmu izjutis pret sevi sliktu attieksmi. Lai gan varu atzīties, ka joprojām pārvietojos ar Krievijas numurzīmēm. Tagad, kad izrāde beidzot ir gatava, došos tos samainīt.