Ar raķetēm pret baznīcām: vai Ukraina izglābs savas kultūras vērtības?
Krievijas noziedzīgais iebrukums Ukrainā ir kara pieteikums ne tikai Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai, tās tautai un infrastruktūrai, bet arī nenovērtējamam mākslas un kultūras mantojumam, kas ēku, pieminekļu, gleznu un neskaitāmu citu priekšmetu veidā atrodas Ukrainas teritorijā. Jau kopš kara pirmajām dienām par to paniku ceļ UNESCO un citas kultūras vērtības pārraugošās organizācijas un aktīvisti. Krievijai pārejot uz visaptverošas bombardēšanas taktiku, arvien vairāk pienāk ziņas ne tikai par bojāgājušajiem un cietušajiem, bet arī iznīcinātajām vēsturiski nozīmīgajām ēkām un citām vērtībām. Tikmēr Ukrainas muzeju speciālisti ar pārcilvēciskām pūlēm cenšas mazināt iespējamos zaudējumus.
Vai 'TikTok karš'? Kā sociālie tīkli ietekmē mūsu uztveri par konfliktu Ukrainā
Jau pirmajās dienās pēc Krievijas noziedzīgā iebrukuma Ukrainā Rietumu intelektuālās domas pārstāvjiem kļuva skaidrs, ka šis militārais konflikts varētu kļūt par kārtējo lielo pagrieziena punktu tajā, kā mēs kā sabiedrība(s) vērojam un reaģējam uz šāda mēroga globāliem satricinājumiem. Vai un kā Ukrainas karš, kuru vairāki ietekmīgi Rietumu mediji jau nodēvējuši par "pasaulē pirmo "TikTok" karu", varētu mainīt mūsu izpratni par karu? Vai arī tas vienkārši padarīs mūs par nesātīgiem "kara pornogrāfijas" patērētājiem, kā 21. gadsimta sākumā brīdināja franču filozofs Žans Bodrijārs?
'Viņš nespēja pāriet līķu nosētajai ielai.' Ukrainas kara dokumentālists Makss Rudenko
Maksims Rudenko ir dokumentālo filmu režisors un producents no Ukrainas. Ar viņu sarunājos pāris dienu pēc tam, kad noslēdzies dokumentālista dienests Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēku Kijivas vienībā un Rudenko atgriezies pie sava jaunākā projekta – dokumentālās filmas "Pacēlums" ("Elevation") uzņemšanas, kuru bija iecerējis pabeigt jau šovasar.
'Palieciet kopā ar mums!' Saruna ar ukraiņu rakstnieci Katerinu Babkinu
Katerina Babkina ir ukraiņu rakstniece – daudzu stāstu, romānu, dzejas, lugu un scenāriju autore. Ukrainā īpaši populāri ir autores stāsti bērniem, savukārt viņas romāns "Sonja" 2013. gadā iekļuva BBC prēmijas "Gada grāmata" kandidātu sarakstā, bet 2021. gadā Babkina saņēma ANGELUS Centrāleiropas literatūras balvu un Natālijas Gorbaņevskas balvu par grāmatu "Mans vectēvs dejoja vislabāk".
Sergejs Lozņica: 'Man nav līdzjūtības pret tiem, kas dodas nogalināt'
Šogad Kannu kinofestivālā tika demonstrēta režisora Sergeja Lozņicas jaunākā filma "Dabiskā iznīcības vēsture" (The Natural History of Destruction). Tā ir pilnībā no arhīva materiāliem veidota dokumentālā filma, iedvesmojoties no vācu rakstnieka V.G. Zēbalda tāda paša nosaukuma grāmatas. Vienā no tās esejām stāstīts par sabiedroto valstu ieplānoto Vācijas pilsētu masveida bombardēšanu Otrā pasaules kara laikā. Filma iecerēta jau sen, taču tika pabeigta līdz ar jauno, šausminošo Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Ukraiņu dziedātāja Luna: 'Karš ir milzīgs empātijas skolotājs'
Viņa, skaista un trausla, dzied uz skatuves kādā Rīgas centra nama pagalmā. Tā ir populārā ukraiņu dziedātāja un modele Luna, īstajā vārdā Kristīna Gerasimova. Pirms sešiem gadiem modes medijs "Vogue" rakstīja par viņas 90. gadu inspirēto stilu un nosauca viņu par Ukrainas muzikālās revolūcijas seju. Šodien viņa ir sirēna, kas koncertos nepagurusi sauc pēc miera un brīvības savai dzimtenei.
'Karā nav vīriešu un sieviešu lomu.' Ukraiņu aktrise un rezerves sanitāre Rita Burkovska
Šogad Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā īpaša uzmanība pievērsta tieši Ukrainas kino. Viena no programmā iekļautajām filmām – jaunā režisora Maksima Nakonečnija debija "Tauriņa redze" – ir skarbs atgādinājums par to, ka karš Ukrainā nesākās 24. februārī, bet ir klātesošs jau astoņus gadus. Filmas galvenā varone Ļiļa ir Ukrainas armijas kareive, kas pēc atbrīvošanas no prokrievisko separātistu gūsta cenšas dzīvot tālāk, neraugoties uz pārciestajām šausmām. Filmas seansu Rīgā apmeklēja arī Ļiļas lomas atveidotāja, ukraiņu aktrise Rita Burkovska, ar kuru "Delfi" bija iespēja tikties uz nelielu sarunu.
Par Holodomoru pasauli pirmais brīdināja velsietis. Kā vēstījums joprojām nesasniedz Rietumus
Šī gada 26. novembrī apritēja 90 gadi kopš baisākās traģēdijas Ukrainas vēsturē – Holodomora jeb Lielā bada, ko 1932.-1933. gadā izraisīja Josifa Staļina režīms un kurā pēc aptuvenām aplēsēm gāja bojā 4-5 miljoni ukraiņu. Šobrīd Holodomoru par genocīdu pret ukraiņu tautu oficiāli atzinušas tikai 16 valstis, un arī Rietumu vēsturnieku vidū joprojām nav stingras vienprātības šajā jautājumā – vai Staļins apzināti centās iznīcināt ukraiņus. Taču droši zināms, ka jau tolaik partija bija gatava uz visu, lai noslēptu baiso traģēdiju no pārējās pasaules, un šajā sazvērestībā palīdzīgu roku sniedza arī Rietumu prese. Tikai viens Rietumu žurnālists - velsietis ar ukraiņu asinīm Garets Džonss - bija gatavs riskēt ar dzīvību, lai atklātu pasaulei patiesību.
'Mūsu gaisma ir Putina gals.' Režisors Manskis par filmu 'Austrumu fronte'
Tieši 24. februārī, kad aprit gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, Berlīnes kinofestivāla programmā rādīs režisoru Vitālija Manska un Jevhena Titorenko (Ukraina) dokumentālo filmu "Austrumu fronte". Tā iekļauta konkursa programmā "Encounters" ("Tikšanās"). Savukārt Latvijas skatītāji filmu varēs redzēt starptautiskā dokumentālā kino festivāla "Artdocfest/Riga" noslēgumā.
Iepazīsti Ukrainas kultūru: no Svētās Sofijas katedrāles līdz Verkai Serdjučkai
Līdz ar Krievijas nežēlīgo iebrukumu Ukrainā šī Eiropas valsts ir nonākusi pasaules uzmanības centrā. Ukraiņi sevi apliecinājuši kā sīksti un drosmīgi cilvēki, kā nesalaužama un garā spēcīga nācija, taču kā ikvienai spēcīgai nācijai, arī ukraiņu spēks, pirmkārt, ir viņu gara spēks. Un nekas cits neapliecina tautas gara spēku tik labi kā tās nacionālās bagātības. Piedāvājam iepazīties ar 10 Ukrainas plašās un daudzveidīgās kultūras vērtībām: no viduslaiku celtnēm līdz mūsdienu komiķiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
