Sakņu dārzā

Dārza darbu kalendārs: jūlijs
Foto: Shutterstock

Arī sakņu dārzā ir ražas laiks. Agros pavasara dārzeņus – redīsus, salātus nomaina vasaras dārzeņi – cukurzirņi, sviesta pupiņas, agrie burkāni, kartupeļi. Ienākas gurķi.

Vietās, kas atbrīvojas no agrajiem dārzeņiem sēj zaļmēslojuma augus, kuru saknes izdala fitoncīdus – sinepes, rutkus, facēliju, augus, kas saista augsnē esošo skābekli – zirņus, pupas, vīķus, lupīnas, kā arī citus tradicionālos zaļmēslojuma augus, kas bagātina un uzlabo augsni – griķus, auzas, rudzus, samtenes. Dobes neizmantotas atstāj līdz rudenim, kad augus ierok zemē.

Sakņu dārzu ravē, retina glabāšanai audzētos sakņaugus – burkānus, bietes un citus sakņaugus, dod dārzeņiem papildmēslojumu.

Novāc gurķus. Sākoties aktīvai ražošanai, gurķus vāc katru otro dienu, vislabāk no rīta, kad nožuvusi rasa. Novācot gurķus laukā, vēlams nekāpt uz augu vasu galotnēm un pēc iespējas mazāk tās kustināt, jo uz tām veidojas nākamā raža.

Atkārtoti sēj redīsus, dilles, spinātus, salātus, daikonus, melnos rutkus, skābenes, stāda ziedkāpostus, brokoļus. Augus, kas siltuma un sausuma dēļ priekšlaicīgi izzied, piemēram spinātus, kārtīgi laista, savukārt īsās dienas augus – rutkus labāk sēt mēneša pašās beigās. Vēl jūlija sākumā var sēt ziedkāpostus un brokoļus dēstiem, ko izstāda dārzā augustā un novāc oktobrī.

Jūlijā vāc un kaltē garšaugus. Žāvējot savu aromātu labi saglabā dilles, timiāns, raudene, majorāns. Savukārt baziliku, izopu un lapu pētersīļus labāk sasaldēt.

Sausās dienās vāc ķiplokus. Ziemas ķiplokus novāc, kad stublāja apakšējā daļa kļūst dzeltena. Vasaras ķiplokus vāc, kad ķiploku apakšējās lapas sāk dzeltēt, bet jaunās vēl ir zaļas. Tos žāvē ar visām lapām un stublājus nogriež tikai pēc pilnīgas izžūšanas.

Tags

Dārza darbu kalendārs Sarakstu karuselis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form