ANO noraida Krievijas aicinājumu nosodīt rietumvalstu uzbrukumu Sīrijai
Foto: AP/Scanpix/LETA

ANO Drošības padome sestdien neatbalstīja Krievijas sagatavoto rezolūcijas projektu, kurā tika nosodīts rietumvalstu militārais trieciens Sīrijai.

Par Krievijas rezolūcijas projektu nobalsoja tikai trīs Drošības padomes locekļi, astoņas valstis balsoja pret, bet četras atturējās.

Rezolūcijas projektā bija nosodīta ASV, Francijas un Lielbritānijas "agresija" pret Sīriju un pieprasīta to atturēšanās no turpmākiem triecieniem.

Krieviju atbalstīja vienīgi Ķīna un Bolīvija, kamēr līdz ar ASV, Franciju un Lielbritāniju pret Maskavas rezolūcijas projektu balsoja Zviedrija, Nīderlande, Polija, Kuveita un Kotdivuāra, bet Peru, Kazahstāna, Etiopija un Ekvatoriālā Gvineja balsojumā atturējās.

Kā ziņots, ASV, Francijas un Lielbritānijas bruņotie spēki sestdienas rītā deva raķešu triecienus Sīrijas armijas bāzēm un ķīmisko pētījumu centriem, tādējādi sodot prezidenta Bašara al Asada režīmu par iespējamo ķīmisko ieroču pielietošanu pret nemierniekiem.

Pirmais gaisa triecienu mērķis bija zinātnisko pētījumu centrs pie Damaskas, bet otrais bija ķīmisko ieroču glabātuve pie Homsas pilsētas. Savukārt trešais mērķis, kas atradās netālu no otrā, bija ķīmisko ieroču glabātava un svarīgs komandpostenis.

ASV, Lielbritānijas un Francijas trieciens pa Sīrijas valdības spēku objektiem ir atbilde uz iespējamo ķīmisko uzbrukumu pēdējai nemiernieku kontrolētajai Damaskas piepilsētai Dumai, kas noticis 7. aprīlī. Opozīcijas aktīvisti, glābēji un mediķi ziņoja, ka valdības spēki nometuši ar ķīmiskām gāzēm pildītas bumbas, kā rezultātā gājuši bojā vairāk nekā 40 cilvēki.

Krievijas atbalstītā prezidenta Bašara al Asada valdība ķīmiskā uzbrukuma faktu noliedz, liecības no Dumas saucot par safabricējumu. Arī Maskava noliedza, ka būtu noticis ķīmiskais uzbrukums, kā arī paziņoja, ka uzbrukums bijis iestudēts, vai arī norādīja, ka uzbrukumu sarīkojušas "Baltās ķiveres".

Pēc 7. aprīļa uzbrukumiem ar saindēšanās simptomiem uz slimnīcām nogādāti vairāk nekā 500 cilvēki, pārsvarā sievietes un bērni. Pacientiem bijušas elpošanas problēmas, apzilējusi āda un lūpas, no mutēm nākušas putas, acu apdegumi, kā arī bijusi jūtama hloram līdzīga smaka.

Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (OPCW) paziņoja, ka ievāc informāciju no visiem iespējamiem avotiem, lai noteiktu, vai ķīmiskās gāzes patiešām pielietotas.

Starptautiskā reakcija uz notikušo bija asa. ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien brīdināja, ka ASV izvērtē, kas ir noticis un kas par to ir atbildīgs, un ka sekos atbilde, neprecizējot tās laiku.

Lielbritānija un Francija paziņoja, ka 7. aprīļa uzbrukumā ir saskatāmas līdzības ar iepriekš Sīrijā notikušiem ķīmiskajiem uzbrukumiem, kuros tiek vainoti Asada spēki. Francijas prezidents Emanuels Makronsšonedēļ paziņoja, ka viņam ir pierādījumi par Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma ķīmisko ieroču pielietošanu.

Krievija šonedēļ brīdināja Rietumus atturēties no uzbrukuma Sīrijai, draudot, ka ikviena pa objektiem Sīrijā raidītā raķete tiks notriekta. Uz to ASV prezidents Tramps atbildēja, ka Krievijai nevajadzētu draudzēties ar "dzīvnieku Asadu" un lai tā gaida "jaunas, skaistas un gudras" raķetes.

Savukārt Maskava piektdien brīdināja, ka nevar izslēgt kara iespējamību starp ASV un Krieviju.

7. aprīļa uzbrukums nav pirmā reize, kad Sīrijas pilsoņu kara laikā pielietoti ķīmiskie ieroči. 2013. gada augustā ar zarīnu pildītas raķetes tika izšautas pa nemiernieku kontrolētām teritorijām Austrumgutā un Rietumgutā. Incidentā gāja bojā simtiem cilvēku.

ANO izmeklēšanā tika konstatēts, ka uzbrukumā ir izmantots zarīns. Rietumvalstis norādīja, ka tādu uzbrukumu sarīkot bija pa spēkam tikai Sīrijas valdības spēkiem.

Asada valdība un Krievija šīs apsūdzības noliedza, bet piekrita, ka tiek iznīcināti Sīrijas ķīmisko ieroču krājumi, lai izvairītos no ASV militārā trieciena. Maskava uzņēmās garantēt visa ķīmiskā bruņojuma uzrādīšanu un likvidēšanu.

2017. gada 4. aprīlī notika ķīmiskais uzbrukums nemiernieku kontrolētajai Hān Šeihūnas pilsētiņai. ASV prezidents Donalds Tramps pēc tam deva rīkojumu par raķešu triecienu pa Sīrijas armijas aviobāzi, no kuras uzbrukums noticis.

Damaska un Maskava savu atbildību atkal noliedza. Taču OPCW un ANO kopīgā izmeklēšana jau oktobrī secināja, ka par ķīmisko uzbrukumu Hān Šeihūnai ir atbildīga prezidenta Bašara al Asada valdība.

Izmeklēšanas komanda arī konstatēja, ka valdības spēki vismaz trīs reizes kara laikā kā ieroci izmantojuši hlora gāzi.

Turpinot noliegt Damaskas vainu ķīmiskajos uzbrukumos, Krievija regulāri ANO Drošības padomē bloķē vēršanos pret Damasku un traucē izmeklēšanu. ANO un OPCW izmeklēšana tika pārtraukta, kad ANO Drošības padomē Krievija bloķēja tās turpināšanu.

Arī par 7. aprīļa uzbrukumu Krievija otrdien ANO Drošības padomē uzlika veto rezolūcijai par izmeklēšanas sākšanu ar tiesībām noteikt vainīgo.

Sīrijas pilsoņu karš sākās 2011. gadā, kad tautas protesti pret Bašara al Asada valdību pārauga vardarbība. Krass pilsoņu kara pavērsiens par labu strupceļā nonākušajiem Asada spēkiem notika 2015. gada rudenī, kad Damaskas pusē karā aktīvi iesaistījās Krievija.

Ar Krievijas, Irānas un Libānas grupējums "Hezbollah" palīdzību valdības spēkiem ir izdevies atgūt plašas teritorijas. Šogad februārī Asada spēki sāka ofensīvu pret nemiernieku kontrolēto Austrumgutu Damaskas pievārtē, veicot intensīvu bombardēšanu.

Martā reģionu izdevās sadalīt trīs izolētās daļās. Saskaroties ar neizbēgamu sakāvi aplenkumā, nemiernieku grupas no divām aplenktajām kabatām piekrita evakuēties uz Sīrijas ziemeļiem.

Taču Dumu kontrolējošais grupējums "Jaysh al-Islam" turpināja pretestību. Pārrunām ar valdību nonākot strupceļā, pagājušās nedēļas nogalē atsākās Dumas bombardēšana.

Source

LETA

Tags

ANO Drošības padome
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form