Akadēmisko gadu nesteidz ņemt – augstskolu pārstāvji par studijām klātienē
Foto: Shutterstock

Sākot ar pirmdienu, 11. oktobri, augstskolās mācību procesā klātienē drīkst piedalīties tikai personas ar sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu. Kā sarunās ar "Delfi" norādīja Latvijas vadošo augstskolu pārstāvji, skolās liela pretestība pret šo kārtību neesot. Turklāt arī vakcinācijas aptvere augstskolās ir salīdzinoši augsta, vērtē skolu pārstāvji, tāpēc lielas robežšķirtnes starp "pirms un pēc 11. oktobra" neesot.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Augustā Izglītības un zinātnes ministrija informēja, ka augstākās izglītības iestādēs mācības notiks klātienē tikai ar derīgu sertifikātu. Līdz 11. oktobrim bija tā saucamais pārejas periods, kad klātienē drīkstēja piedalīties arī tie, kuri pēdējo 48 stundu laikā saņēmuši negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Tiesa, tādā gadījumā šīs analīzes personai bija jāveic par saviem līdzekļiem.

Valdība šādu kārtību noteica pēc tam, kad maijā Rīgas Stradiņu universitāte (RSU) publiski jau paziņoja, ka "Stradiņos" studiju procesā klātienē drīkstēs piedalīties Covid-19 vakcinētas personas, infekciju pārslimojuši cilvēki un ar atsevišķiem noteikumiem arī tie, kas nav ne vakcinējušies, ne pārslimojuši. Skola gan saņēma arī publiskus studentu iebildumus pret šo kārtību. Pēc vairāku personu lūguma šo RSU rektora Aigara Pētersona lēmumu izvērtēja arī tiesībsargs Juris Jansons. Viņš šos skolas nosacījumus vērtēja atbalstoši. Jansons uzsvēra, ka infekcijdrošas vides radīšana ir svarīga ne tikai darbinieku, studējošo un sabiedrības interesēs, bet pat izšķiroša vairāku studiju programmu turpmākajā realizācijā vispār.

Jāpiebilst, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi ārkārtējās situācijas laikā, nosaka, ka studentiem, sākot ar 11. oktobri, mācību telpās obligāti jālieto sejas un deguna maska.

Lielāka pretestība pret sertifikātu kā ieejas biļeti studijām klātienē bija pašā sākumā

Publiski vislielāko pretestību pret augstskolās noteikto kārtību saņēma RSU. Vēl septembra beigās RSU studente Ilze Rozenberga portālam "Delfi" pavēstīja, ka vairāki desmiti RSU studentu un darbinieku iesnieguši Akadēmiskai šķīrējtiesai pieteikumu par RSU rektora rīkojumu, ka studiju procesā klātienē drīkst piedalīties tikai tie studenti, kuriem ir sadarbspējīgs sertifikāts. Kā portālam "Delfi" norādīja RSU Studējošo pašpārvaldes vadītāja Paula Feldmane, šobrīd joprojām šķīrējtiesa izskata pieteikumu.

Pēcāk, 30. septembrī, arī pie Saeimas pulcējās vairāki desmiti studentu un atbalstītāju, prasot iespēju studēt klātienē arī tiem studentiem, kas nav vakcinējušies pret Covid-19.

Feldmane portālam "Delfi" paskaidroja, ka kopējā tendence skolā ir cita, un iebildumu pret sertifikātu kā ieejas biļeti studijām klātienē teju neesot. "Principā no studējošo pašpārvaldes puses tā pretestība nav liela. Lielākoties visi mums apkārt jau ir vai nu vakcinējušies, vai nu uzsākuši vakcinācijas kursu, kuru tūlīt būs noslēguši līdz pirmdienai (11. oktobrim. – red.) (..) Tas viens gadījums – principā tur ir 28 cilvēki no 9000 studējošajiem, kas arī medijos izskanēja. Mums ir ir ļoti maz situāciju, kad students nevakcinējas," teica Feldmane.

Arī Latvijas Universitātes (LU) prorektors Valdis Segliņš portālam "Delfi" norāda, ka skolā pret šo kārtību pretestību nemana, taču dažiem tā radījusi neapmierinātību un dažādas neērtības. Turklāt, kā norādīja Segliņš, apgrūtināts darbs ir arī mācībspēkiem. Proti, viņiem šajā studiju gadā nākas strādāt "hibrīda" režīmā, kas nozīmē vienlaikus nodrošināt mācības gan klātienē, gan attālināti.

Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) prorektors Uldis Sukovskis stāstīja, ka iebildumi pret to, ka klātienē nu drīkst studēt pamatā tikai personas ar derīgu Covid-19 sertifikātu, bija tikai pašā sākumā, kad par šo kārtību paziņoja. "Skaitliski bija nedaudz iebildumu. Mums klātienes studentu skaits ir ap 10 000, un pēdējā laikā vairs nav redzēti nekādi iebildumi," teica RTU prorektors.

Vakcinācijas aptvere augstskolās

Skolu pārstāvji vakcinācijas aptveri augstākās izglītības sektorā vērtē kā labu.

Jaunākie dati par vakcinācijas aptveri augstākajā izglītībā strādājošo darbinieku vidū liecina, ka līdz svētdienas, 10. oktobrim, kopumā vakcinēti jeb saņēmuši Covid-19 pirmo poti vai ir noslēguši vakcinācijas kursu ir 88% augstskolu darbinieki.

Akadēmiskos gadus vakcinācijas dēļ studenti nepiesaka

Kad tiesībsargs vasara izvērtēja RSU rīkojumu, viņš atgādināja, ka studentam ir iespēja vienoties ar skolu par akadēmiskā gada piešķiršanu, lai, "stabilizējoties vispārējai epidemioloģiskai situācijai valstī kopumā, iespējami arī nevakcinētās personas varētu turpināt studijas". Akadēmisko gadu mēdz saukt arī par akadēmisko atvaļinājumu – tas nozīmē, ka students uz noteiktu laiku pārtrauc mācības, taču saglabā studējošā statusu.

Tiesa, kā noskaidroja "Delfi", studenti pēc šīs vienošanās netiecas. Segliņš norādīja, ka šoruden akadēmiskos gadus studenti piesaka vēl mazāk nekā iepriekš. "Tie ir daži desmiti pie 17 000 studentiem," viņš paskaidroja. Turklāt akadēmisko gadu parasti izmanto sadzīvisku iemeslu dēļ, piemēram, ģimenes pieauguma gadījumā, lēš LU prorektors.

RTU prorektors Sukovskis arī piebilda, ka ņemt akadēmisko gadu, plānojot, ka nākamgad studēt klātienē drīkstēs arī nevakcinētas personas, iespējams, nebūtu pats racionālākais risinājums. "Jāsaka, ka tā ideja – ņemt akadēmisko gadu – jau īpaši nepalīdz, jo Covid-19 vīruss nekur nepazudīs – ne pēc gada, ne pēc diviem, ne pēc desmit. Tas ir visiem jāsaprot."

Studijas klātienē un attālināti

Kā sarunā ar "Delfi" stāstīja LU prorektors, studenti ļoti uzstāj uz studijām klātienē. Lai arī studentus mēdz uzskatīt par to izglītojamo grupu, kas pati spēj organizēt savas mācības, diskusijas, praktiskie darbi ir būtiski kvalitatīvai izglītībai. LU studentiem sevišķi piesātināts bijis septembris: "Lauku darbi ārā, laboratorijas darbi, visādi praktiskie darbi. Viss tika sadzīts septembrī, lai maksimāli izmantotu iespēju mācīties klātienē. Protams, jauniešiem tā ir pārslodze, bet studentu padome tam piekrita," teica Segliņš.

Sukovskis savukārt stāsta, ka viņa pārstāvētajā universitātē studijas notiek jauktajā režīmā. "Ir nodarbības, kas notiek attālināti, ir nodarbības, kas notiek klātienē un ir nodarbības kas var notikt tikai klātienē," viņš paskaidroja. Būtiski esot universitātes telpās īstenot laboratorijas darbus, kuru tehnoloģiskā nodrošinājuma dēļ attālināti veikt nemaz nav iespējams.

"Atsevišķus lekciju kursus, protams, var arī attālināti. Mēs sekojam līdzi epidemioloģiskajai situācijai, vēlamies pasargāt studentus, tāpēc masveida lielās plūsmas, kur simtiem studentu satiekas, cenšamies tomēr organizēt dažādā režīmā, lai mazinātu riskus," teica Sukovskis. Taču portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka atsevišķos kursos studentu skaita dēļ mācības klātienē nav notikušas, neskatoties uz to, ka studentiem ir Covid-19 sertifikāts.

Pandēmijas radītās grūtības studentiem

Pērn, kad sākās pandēmija, studenti vērsa uzmanību uz problēmām viņu vidū, kā rezultātā daļa grasījās studijas arī pamest. Pamatā tās bija finansiālas grūtības – studenti zaudēja darbu. 2020. gadā Latvijas Studentu apvienības (LSA) veiktā aptauja liecināja, ka 2% plāno pārtraukt studijas, jo vairs nevarēs segt studiju maksu vai ikdienas izdevumus,. Tikpat daudz studējošie plānoja doties akadēmiskajā atvaļinājumā, studijas pārtraucot uz laiku. Vēl arī samazinājās to studējošo skaits, kas var paļauties uz vecāku un ģimenes finansiālo atbalstu. Ja 2020. gadā uz atbalstu no ģimenes un/vai partnera varēja paļauties 57% studējošo, tad 2021. gadā – 43%.

Valsts studentus atbalstīja, palielinot studējošo stipendijas no 99,60 līdz 200 eiro mēnesī, paplašinot to saņēmēju loku, kā arī ieviešot īpašas stipendijas Covid-19 seku mazināšanai.

RSU studentu pašpārvaldes vadītāja "Delfi" norādīja, ka, viņasprāt, situācija "nav ļoti mainījusies kopš pandēmijas sākuma". "Tiem, kam bija grūti, ir grūti vēl joprojām. Arī, neskatoties uz to, ka stipendijas tika palielinātas. Manuprāt, darbu, kuru studenti pazaudēja pandēmijas sākumā, vairums nav atguvuši. Es domāju, ka nav īpaši vieglāk kā bija," atzina Feldmane.

RSU studentu apvienība arī ar pašu spēkiem mēģina universitātes audzēkņus atbalstīt. "Šobrīd pašpārvalde ir izveidojusi sociālo atbalstu – mēs no mūsu puses mēģinām palīdzēt tiem studentiem, kuriem, piemēram, nav kameras vai nav datora. Mēs vienkārši viņiem sedzam izdevumus par tehnisko nodrošinājumu," teica Fedmane, paskaidrojot, ka pašpārvalde pati no sava budžeta daļu līdzekļus atvēlējusi šim mērķim.

Jāatgādina, ka pēc tam, kad LSA uzstāja uz studējošo stipendijas saglabāšanu 200 eiro apmērā, valdība lēma, ka tas tā arī būs. Šogad arī pirmo reizi studentiem ir paredzēts sociāls atbalsts, proti, ir ieviestas sociālās stipendijas bērniem no daudzbērnu ģimenēm.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Izglītība Izglītības un zinātnes ministrija Latvijas Studentu apvienība (LSA) Latvijas Universitāte Rīgas Stradiņa universitāte Rīgas Tehniskā universitāte Skola
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form