'Atvainojos par kolēģiem, tempam jāpalielinās' – Kariņš vērtē lēmumus par pabalstiem un vakcināciju
Foto: Valsts kanceleja

Nedēļā, kad valdošā koalīcija un Ministru kabinets paša valdības vadītāja vadībā strauji atbalstīja 500 eiro atbalsta piešķiršanu par katru bērnu, plašāku sabiedrību satrauca gausais vakcinācijas pret Covid-19 temps sociālās aprūpes centros un aptauja uzrādīja būtisku uzticības kritumu Krišjāņa Kariņa (JV) vadītajai valdībai, Kariņš publiski atzinis, ka uzticības zudumam ir savs pamats, atvainojies par kolēģu izteikumiem, kā arī paudis stingru prasību sagaidīt rezultātus no Vakcinācijas projekta biroja darba.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Trešdien, 17. februārī, pusdienlaikā intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" uz jautājumu par uzticēšanās kritumu Kariņš atbildēja: "Jā, ir objektīvs pamats. Visa sabiedrība ir nogurusi no šīs pandēmijas. Nenoliedzami, vairāki lēmumi, kurus mēs pieņēmām, manuprāt, nav bijuši pareizi, proti, rudenī mums vajadzēja daudz straujāk pieņemt ierobežojumus, nepieļaujot augsto saslimstības līmeni, kāds mums ir. Mums vienkārši Ministru kabinetā tādai lietai nebija atbalsta. Gan jau ir citas lietas, kuras, atpakaļ skatoties, vajadzēja labāk izdarīt. Pie ierobežojumiem, kā mēs iekšēji Ministru kabinetā nonācām, process bija ārkārtīgi sarežģīts, ar ļoti, ļoti asām pretrunām starp dažādiem ministriem un ministrijām. Tas viss, protams, rezultējas ar to, ka uzticība ir zemā līmenī. Es to izjūtu un domāju, ka pārējie kabineta locekļi arī to jūt. Jautājums ir, ko darām no šejienes."

Tomēr Kariņš arī novērtēja, ka pēc visiem šiem pārbaudījumiem valdība kļuvusi saliedētāka, "jo daudzi jau arī saprata, ka tas posms, kad ārpus Ministru kabineta sēdes katrs ministrs kritizēja pašu pieņemtos lēmumus... Visi lēmumi tomēr ir pieņemti koleģiāli un bez balsojumiem. Katrs kādu laiku domāja, ka pacelsies uz kolēģu rēķina, bet tad izrādās, ka velk visu atbalstu uz leju. Tas ir izbeidzies, un tādā ziņā mēs esam saliedētāki. Taču vairāk par pašu saliedētību ir svarīgi, lai valdība pieņem saprotamus lēmumus".

Viņš atzina, ka tāpēc valdības sēdes ir atklātas. Savā ziņā tas Kariņam palīdzējis disciplinēt Ministru kabinetu, lai katrs domātu konstruktīvāk. "Ja agrāk varēja slēpties aiz aizklātības plīvura, tagad to vairs nevar darīt. Ja kaut ko pasaki, to jāspēj pamatot. Tas uzlabos darbību," pārliecināts valdības vadītājs.

Kariņš gan arī atzina, ka ne viņa vadītā valdība, ne jebkura cita valdība Covid-19 pandēmijas laikā nevar pieņemt populārus lēmumus, jo cilvēki prasa nesavienojamas lietas – pilnu brīvību un nekādu saslimstību.

Savukārt runājot par 500 eiro atbalstu visām ģimenēm, pret ko sākumā iebilda gan Kariņš, gan finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), Kariņš uzsvēra, ka finanšu ministrs jebkurā valdībā ir valsts naudas lādes sargs un kopumā Kariņš atzinīgi vērtē Reira darbu divu gadu garumā. Tomēr par finanšu ministra un arī koalīcijas partnera "KPV LV" pārstāvja Māra Možvillo izteikumiem bērnu pabalstu sakarā Kariņš savā un visas valdības vārdā radio raidījumā atvainojās, jo tie "ir nepareizi, nepieņemami un savā ziņā nepiedodami. Gan man, gan valdībai un jebkurai valstij ģimenes un bērni ir pamatu pamats".

"Krustpunktā" uz jautājumu par ieguvumiem no Ilzes Viņķeles (AP) atlaišanas un jaunā veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) darbības vairāk nekā mēneša garumā Kariņš atbildēja, ka Pavļuts izprot krīzes nopietnību un nelolo nekādas ilūzijas, ka Covid-19 tūlīt pazudīs un ka ne par ko nebūtu jāuztraucas.

"Viņš dziļi un pamatīgi izprot situācijas nopietnību," teica Ministru prezidents, atgādinot, ka Pavļuts ienāca valdībā brīdī, kad ir jāveic vakcinācija, un piedāvāja valdībai izveidot īpašu Vakcinācijas projekta biroju, lai šo darbu varētu veikt.

"Valdība tam piekrita, un lai tas tā ir, ja tas iedos vēlamo rezultātu. Jāsaka, ka pirmajā cēlienā ar šo jauno struktūru es vēl neredzu to labumu, ko esam ieguvuši. Mūsu sabiedrībai nekas cits nav vajadzīgs kā raits un saprotams vakcinācijas temps. To, kas ir noticis ar vakcināciju sociālās aprūpes centros, var saukt par daudz ko, bet nevar saukt par raitu vai apmierinošu. Mēs visi – sabiedrība un es kā valdības vadītājs – sagaidām vienu elementāru lietu – lai tas radikāli mainītos. Kā mainīties, kuram un kas jādara, lai tiek galā, ja cilvēki pieņemti darbā, tā ir viņu atbildība," sacīja Kariņš, norādot, ka par biroja darbu ir atbildīgs ministrs un ka viņam arī jāpanāk rezultāts. "Šonedēļ šiem tempiem jāmainās," tāda bija atbilde uz jautājumu, cik laika Kariņš dod darba uzlabošanai.

Jautāts par publisko Vakcinācijas projekta biroja vadītājas Evas Juhņēvičas iztaujāšanu Ministru kabineta sēdē otrdien, kad Kariņš uzdeva jautājumus par gauso vakcināciju SAC, Ministru prezidents atzina, ka šāda veida ziņojums ir bijis pirmo reizi no biroja un valdība gaida katru nedēļu detalizētu atskaiti par procesa gaitu. "Es neesmu naivs, es saprotu, ka tas ir sarežģīti, bet mums ir jāpārvar sarežģītība. Tas ir tas, ko sagaida no manis un valdības, un es to sagaidu no komandas," teica valdības vadītājs.

Tomēr Kariņš joprojām nesaskata kādas kļūdas amatpersonu vakcinācijā, kas pagājušā nedēļā radīja neizpratni sabiedrībā, jo tas bijis lēmums vakcinēt Nacionālās drošības padomes locekļus kopā ar Ministru kabineta locekļiem.

"Pieņemu, ka tas bija tas pats birojs, kas nolēma, ka tas viss jādara publiskā veidā, lai iedrošinātu cilvēkus vakcinēties, jo tas bija tajā laikā, kad sākās vakcinācija SAC, kur redzējām, ka iemītniekiem bija ļoti liela gatavība vakcinēties, bet starp darbiniekiem tikai trešā daļa bija tāda. Publiskajā telpā izskanēja ļoti dažādas versijas par "AstraZeneca" vakcīnu, un, lai kliedētu bažas, vai tā droša, tad kameru priekšā... Man pašam tas bija tāds savdabīgs piedzīvojums, jo laikam neesmu mūžā un arī otru reizi nenoņemšu kreklu tik daudz kameru priekšā. Tā doma jau bija elementāra – mēs kā politiķi, kas mudina cilvēkus potēties, arī paši esam ar mieru uzticēties un kameru priekšā vakcinēties," skaidroja Ministru prezidents.

Uz jautājumu par līšanu priekšā rindai Kariņš atbildēja, ka viņam rādītas socioloģiskās aptaujas, ka tā domā mazākums, bet vairākums domā citādi. Esot politikā, arī jārēķinās, ka par jebkuru lēmumu būs pretēji viedokļi, tāpēc svarīgi ir izvēlēties ceļu un iet uz priekšu, jo ļaunākais, ko jebkura valdība varētu darīt, ir baidīties no aptaujām un neko nedarīt, secinājis Ministru prezidents.

Politika ir pamatā cilvēku attiecības, par ko varētu kādreiz grāmatu sarakstīt, sarunā ar žurnālistiem raidījumā "Krustpunktā" atzina Kariņš, runājot par to, kā cieš darbs no tā, ka nevar ilgstoši strādāt klātienē. "Domāju, ka no tā cieš mūsu domu apmaiņa un lēmumu kvalitāte," teica Kariņš, piebilstot, ka valdības vakcinācijas blakus mērķis ir nonākt atpakaļ pie sēdēm klātienē.

Tomēr tas varētu būt ne ātrāk par aprīli, bija noprotams no Kariņa teiktā. Otrā vakcinācijas deva esot paredzēta pēc deviņām nedēļām, kā to iesaka ražotājs "AstraZeneca" un Pasaules veselības organizācija, jo lielāka pauze dodot labāku rezultātu. Kariņš saņēmis vakcinācijas kartīti, kur norādīts aprīlis kā otrās devas saņemšanas laiks.

"Delfi" jau ziņoja, ka Septiņas dienas, kopš 10. februārī valstī tika uzsākta sociālās aprūpes centru (SAC) klientu un darbinieku vakcinācija pret Covid-19, uzrādījusi gausu gaitu un virkni problēmu, izriet no diskusijas Ministru kabineta sēdē otrdien, 16. februārī, raisot pat valdības vadītāja gana asu reakciju.

Tāpat "Delfi" jau ziņoja, ka valdošās koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē pirmdien, 15. februārī, panākusi vienošanās, ka katram Latvijas bērnam tiks izmaksāts īpašs atbalsts 500 eiro apmērā Covid-19 krīzes laikā. Otrdien šo lēmumu apstiprināja Ministru kabinets, bet vēl savs vārds jāsaka Saeimai, pieņemot attiecīgus likuma grozījumus.

Jāatgādina, ka Kariņš pirmdien, 15. februārī, ar ierakstu tviterī paziņojis, ka turpmāk valdības sēdes, kurās tiks skatīti ar Covid-19 saistīti jautājumi, būs atklātas.

"Lai stiprinātu lēmumu caurskatāmību un veicinātu sabiedrības izpratni par to pieņemšanas gaitu, turpmāk valdības sēdes, kurās tiks skatīti ar Covid-19 pandēmiju saistīti ierobežojumi, atbalsta pasākumi un vakcinācijas jautājumi, būs atklātas," valdības vadītājs rakstīja tviterī.

Pēc sadarbības sanāksmes preses konferencē par atgriešanos pie atklātām valdības sēdēm Covid-19 jautājumos Kariņš sacīja, ka "iemesls ir ļoti vienkāršs – mēs gribam, es gribu veicināt sabiedrības izpratni par lēmumu pieņemšanas procedūru un argumentāciju, kāpēc valdība pieņem vienu vai otru lēmumu".

Ministru kabineta neskaidrie lēmumi un pagājušā nedēļā pēkšņi sāktā amatpersonu vakcinācija pret Covid-19 raisījusi neizpratni un nosodījumu plašākā sabiedrībā par valdības darba stilu.

Koalīcijā esošā Jaunā konservatīvā partija jau agrāk publiski uzstājusi, ka valdības sēdēm par Covid-19 jautājumiem jābūt atklātām.

"Jau krietnu laiku atpakaļ sapratām, ka slēgto sēžu formāts, lai risinātu ar pandēmijas apkarošanu saistītus jautājumus, rada daudz problēmu, piemēram, sabiedrības neizpratni par valdības pieņemtajiem lēmumiem un ar to saistīto uzticēšanās zudumu valdībai, kā arī vietu dažādām manipulācijām un spekulācijām. To premjeram teica gan Jaunās konservatīvās partijas ministri, gan Saeimas deputāti, bet sākotnēji premjers par šo bija visai izvairīgs. Laikam viņš vēl nebija gatavs atklātībai, bet esmu gandarīts, ka beidzot ledus ir sakustējies un pieņemts pareizs lēmums – faktiski ir atbalstīts konservatīvo priekšlikums. Domāju, ka lielā mērā tas ir bijis aktīvās sabiedrības iesaistīšanās dēļ. Mūs saklausīja plašāka sabiedrība, žurnālisti, un izvairīties no atklātības palika gandrīz neiespējami. Domāju, ka no atklātas un caurskatāmas diskusijas iegūs visa sabiedrība un kļūsim saliedētāki, lai izkļūtu no krīzes pēc iespējas ātrāk," tā premjera lēmumu vietnē "konservativie.lv" pirmdienas pēcpusdienā komentējis tieslietu ministrs, JKP līderis Jānis Bordāns.

Pirmdien pēcpusdienā Saeimas Prezidijs pēc deputātu iesnieguma bija sasaucis otrdien, 16. februārī, pulksten 9 Saeimas sēdi, kuras darba kārtībā iekļauts lēmuma projekts "Par atklātu Ministru kabineta sēžu rīkošanu". Lēmuma projekta iesniedzēji ir opozīcijas un pie frakcijām nepiederošie deputāti, kā arī "KPV LV" frakcijas deputāts Kaspars Ģirģens. Tomēr pēdējā brīdī sēde tika atcelta, jo divi iesniedzēji – Aldis Gobzems un Karīna Sprūde – pēc Kariņa paziņoja atsauca savus parakstus.

Pirmdien Saeimas deputāts Ivars Zariņš (S) aicina 24 stundu laikā sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai lemtu par atklātām valdības sēdēm saistībā ar Covid-19.

Viņš norādīja, ka ir savākti nepieciešamie deputātu paraksti, lai saskaņā ar Satversmes 20.pantu tiktu sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, kuras darba kārtībā būtu Saeimas lēmums, kas noteiktu, ka valdībai turpmāk, izskatot ar Covid-19 saistītos jautājumus, jālemj par tiem atklātās valdības sēdēs.

Zariņš uzsver, ka nepieciešamība padarīt valdības sēdes atklātas, lai dotu iespēju sabiedrībai sekot līdzi un pārliecināties, cik atbildīgi un kompetenti ir valdības lēmumi saistībā ar Covid-19, ir kļuvusi acīmredzama. Tas ir tāpēc, ka, lemjot par pasākumiem saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanu vai atbalsta sniegšanu saistībā ar šiem ierobežojumiem, valdība nav bijusi spējīga sniegt tiem pamatotus un sabiedrībai saprotamus skaidrojumus, kā arī Latvijas sabiedrībai joprojām nav saprotams pamatojums un jēga vairumam valdības pieņemto lēmumu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Vakcinācija pret Covid-19 Ilze Viņķele Jānis Reirs Latvijas Radio Ministru kabinets Ministru prezidents Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Sludinājumi