Foto: AFP/Scanpix/LETA

Premjera Krišjāna Kariņa (JV) vadītā valdība trešdien, 5. janvārī, kļuvusi par ilgāk pastāvošo Ministru kabinetu (MK) Latvijas vēsturē, pārspējot sava priekšteča Māra Kučinska (ZZS) valdību, vēsta Valsts kanceleja.

Kariņa valdība nepārtraukti darbojusies jau 1078 dienas, kas par vienu dienu jau pārspēj Kučinska vadīto ministru kabinetu. Pašreizējā valdība tika apstiprināta 2019. gada 23. janvārī. Jāpiebilst, ka ilgākais nepārtrauktais premjerēšanas laiks pieder Valdim Dombrovskim (V), kurš trīs valdību laikā nepārtraukti premjera amata pavadīja 1777 dienas.

Tiesa, Kariņa valdības sastāvs ir būtiski mainījis no dienas, kad tā tika apstiprināta. Proti, ekonomikas ministra amatā sākotnēji tika apstiprināts Ralfs Nemiro, kurš startēja no partijas "KPV LV", taču no amata atkāpās pēc tam, kad viņam tika atņemta pielaide valsts noslēpumam. Pēc tam amatā tika apstiprināts viņa partijas biedrs Jānis Vitenbergs, kurš gan amatu uz īsu brīdi zaudēja, jo mainīja partiju un kļuva par nacionālās apvienības "Visu Latvijai" biedru. Taču pēc mazāk nekā mēneša – 2021. gada 3. jūnijā, kad no valdības tika izslēgta "KPV LV", Vitenbergs šo amatu atguva.

Šai pašā 3. jūnijā amatu zaudēja arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (tolaik – "KPV LV"), kura vietā nāca Marija Golubeva (AP). Reizē ar Ģirģenu no amata atvadījās arī labklājības ministre Ramona Petraviča (tolaik – "KPV LV"), kuras vietā par labklājības ministru kļuva Gatis Eglītis (JKP). Savukārt dienu iepriekš no amata atvadījās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, kas jau ilgstoši bija konfliktējusi ar savu politisko spēku – Jauno konservatīvo partiju, no kuras vēlāk politiķe izstājās. Šuplinskas vietā tika iecelta Anita Muižniece (JKP).

No izmaiņām netika pasargāta arī Kultūras ministrija, kuru sākotnējā valdības sasaukumā vadīja Dace Melbārde (NA), taču pēc ievēlēšanas Eiropas Parlamentā viņas vietā nāca Nauris Puntulis (NA).

Krietni skandalozāka atvadīšanās no ministru krēsliem sanāca diviem "Attīstībai/Par!" ministriem – veselības ministrei Ilze Viņķelei un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem.

Viņķeles gadījumā pie vainas bija vakcinācijas pret Covid-19 plāna trūkums. Viņas vietā nāca Daniels Pavļuts (AP). Savukārt Pūce no amata šķirās tādēļ, ka atklātībā nāca fakts, ka viņš izmantojis Rīgas domes deputātu stāvvietu caurlaides. Pūces vietā krēslā sēdās viņa partijas biedrs Artūrs Toms Plešs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!