"Cālis.lv" redaktore Aija Rutka nedēļas sākumā skaidroja, kā rīkoties situācijā, ja uz ielas redzama vardarbība pret svešu bērnu. Ignorēt? Iejaukties? Kā palīdzēt un nepasliktināt situāciju? Šādos brīžos vietā ir teiciens "Svešu bērnu nav!", jo vardarbība pret bērnu nav ne audzināšanas metode, ne "ģimenes lieta", kas uz apkārtējiem neattiecas.
Žurnāliste Vita Dreijere skaidroja, kāpēc, neskatoties uz augsto Covid-19 saslimstību un mediķu trauksmes zvaniem par slimnīcu noslogotību, valdība nesteidzas ar ierobežojumu pastiprināšanu. Kā situācija šogad atšķiras no pērnā gada un kāda ir kritiskā robeža, pēc kuras ierobežojumi jāievieš nekavējoties, lasi rakstā.
Savukārt "Delfi" Sporta ziņu nodaļas galvenais redaktors Uldis Strautmanis pētīja, kā iespējams, ka Latvijas izlasi vada treneris bez licences. Šoreiz stāsts ir par regbiju, bet Latvijas sportā šādi gadījumi nav retums. Kāpēc tā? Kā situāciju skaidro atbildīgās iestādes?
Nākamnedēļ "Delfi plus" turpinās ielūkoties pandēmijas laika prognozēs, skaidrojot, vai šoruden mums varētu būt brīvāka dzīve nekā pērn. Tāpat arī skaidrosim, kādēļ igauņi vairs nevēlas krāt vecumdienām un izņem naudu no otrā pensiju līmeņa kontiem. Savukārt "Delfi plus" dzīvesstils stāstīs, kam pievērst uzmanību, iegādājoties dzīvokli, informēs par problēmām pret Covid-19 vakcinētu un nevakcinētu skolēnu attiecībās, kā arī iepazīstinās ar vairākiem iedvesmojošiem cilvēkiem.
Lūk, šīs nedēļas spilgtākie "Delfi plus" raksti, bet par abonēšanas iespējām vairāk vari uzzināt šeit.
Bail gan no vīrusa pļaujas, gan no akmeņiem logos – nogaida ar stingrākiem ierobežojumiem
Kamēr statistikas mīļi jau skaita dienas līdz nonākšanai pie pērnā novembra rādītājiem, kas izprovocēja premjera Krišjāņa Kariņa (JV) slaveno teicienu "Draugi, nav labi", valdība ieviest jaunus ierobežojumus nesteidz. Lai gan tās pēdējās sēdes jau pakāpeniski tiek ieturētas aizvien noteiktākās "Draugi, nav labi" noskaņās, kopumā smagas saslimstības un mirstības no Covid-19 skaitļi Latvijā šoruden vēl neesot sasnieguši tādus apmērus, kas varētu rezonēt plašākā sabiedrībā. Spriežot pēc ekspertu teiktā, valdībai tuvākajās nedēļās būs jāizlavierē pa šauru robežu, lai nesakacinātu jau tā dusmīgo sabiedrības daļu un vienlaikus nedotu vīrusam arī pārāk lielu ieskriešanās handikapu.
Ūdeni uz nakti drīkst dzert? Nieru veselības palīgi un biedi
Nieres ir orgāns, par kuru vesels cilvēks lielākoties atceras vien brīžos, kad apmeklē ģimenes ārstu. Ņemot vērā, ka tās daudz pretī nerunā, nieres šķietami dzīvo pašas savu dzīvi, taču, līdzīgi kā daudzi citi orgāni, tās patiesībā ir absolūts mūsu dzīvesveida spogulis. Ja nieru funkcionēšanas vilciens noskrien no sliedēm, problēmu rodas vairāk nekā saprašanas, tāpēc svarīgi līdz šādam brīdim nenodzīvoties. Un te talkā var nākt pārtikas produkti, kas svarīgo orgānu nevajadzīgi nepārslogos.
Latvijas izlasi vada treneris bez licences. Vai tas pieļaujams un kam to vajadzētu kontrolēt?
Šajā vasarā Rīgā risinājās Eiropas U-18 čempionāts regbijā 7 "Trophy" divīzijā, kurā Latvijas jaunie regbisti izcīnīja trešo vietu 12 komandu konkurencē. Latvijas jauno regbistu panākumu gan aizēno "mazs darvas piliens" – galvenais treneris Arvis Pilenieks teorētiski nedrīkst ieņemt šo posteni. Savukārt jūnijā Latvijas regbija 7 vīriešu izlasi vadīja Kristaps Andersons un Viktors Silvoniks, kuri arī nedrīkstēja būt šajos amatos. Iemesls ir gluži vienkāršs, bet, diemžēl, Latvijas sportā nereti sastopams – šiem cilvēkiem nav atbilstošas trenera licences.
Pērkamā mīla, tikumības milicija un narkozona. Grīziņkalna un Avotu ielas kriminālā vēsture
Grīziņkalns un Avotu iela ir dažādi rajoni ar raibu vēsturi, tostarp arī kriminālu: alkohola "točkas", narkotikas, prostitūtas. No 2000. gadu vidus, kad pilsēta ķērās pie kārtības ieviešanas, situācija mainījusies uz labo pusi. Jā, varbūt ne tik strauji, kā gribētos, taču daudzas vietas, kur agrāk pārvietoties varēja, vien teciņiem pārskrienot, tagad kļuvušas par tūrisma objektiem.
'Iejaucās reālā dzīve'. Intervija ar iekšlietu ministri Mariju Golubevu
Brīdī, kad Marija Golubeva (AP) stājās iekšlietu ministres amatā, izaicinājumu netrūka – likumsargu algas, tehniskais nodrošinājums un Covid-19 ierobežojumi bija vien daži jautājumi, kas noteica jau viņas priekšgājēja Sanda Ģirģena dienaskārtību. Taču pēc pusotra mēneša Golubeva nonāca jauna izaicinājuma priekšā, šoreiz pie vainas bija Baltkrievijas organizētā migrantu plūsma, kuras apturēšana nu kļuva par ministres galveno prioritāti.
Fanu dievināti, kritiķu nievāti, vienmēr aktuāli: kā dzima 'ABBA' kults
Jau vairākus gadus gaisā virmoja runas par leģendārā zviedru ansambļa atkalapvienošanos, un tagad no spekulācijām un baumām tas ir kļuvis par faktu. "ABBA" ir atpakaļ, ar jaunām dziesmām, gaidāmu pilnmetrāžas albumu un digitālo tehnoloģiju izdaiļotu grandiozu koncertšovu. Tiesa, aktuāls šķiet jautājums – vai stilīgais zviedru disko kvartets vispār jebkad ir mūs pametis? Jā, tehniski grupa izjuka 1983. gadā, taču tās aktualitāte un nozīmīgums visā pasaulē ir turpinājis nemitīgi augt kopš straujā popularitātes buma 90. gadu sākumā. Kā "ABBA" no mūsu vecāku un vecvecāku iemīļotās grupas izdevās kļūt arī par mūsu bērnu iemīļoto grupu?
Vēlo ballētāju un izsalkušo glābējs. 'Lauvas nama' girosa fenomens un kotlete kā kvalitātes rādītājs
"Lauvas nams" patiešām ir leģenda. Kura ēdnīca vēl bijusi atvērta visu diennakti 27 gadus no vietas? Dažreiz liekas, ka ēdnīca "Lauvas nams" Brīvības ielā bijusi atvērta mūžīgi. Nav tālu no patiesības – skatoties, kurā gadā esi dzimis! Laiki mainās, no daudziem ēdināšanas uzņēmumiem pāri palikušas vien skaistas atmiņas un tumši logi, bet "Lauvas nams" ir vaļā vienmēr. Savā ziņā var teikt, ka "Lauvas nams" ir nacionālās garšas vēsture un barometrs reizē.
Bombardēšana pēc tūristu ceļveža – kā nacisti atriebās Lielbritānijai par Lībekas nodedzināšanu
1801. gadā dzimušais Karls Bēdekers 1828. gadā laida klajā savu pirmo tūrisma ceļvedi par Reinas ieleju, kas bija pamats viņa milzīgajai izdevniecībai, kas joprojām ir viena no pasaules līderēm tūrisma literatūrā. Bēdekera apgāda 1937. gadā izdoto Lielbritānijas ceļvedi 1942. gadā nacistiskās Vācijas gaisa spēki izmantoja nevis ceļošanai, bet gan piecu skaistāko Lielbritānijas pilsētu iznīcināšanai.
Mājokļu tirgū papildinājums – ieplūst Rīgas centra biroji
Deviņdesmito gadu iezīmes pamazām izgaist arī no nekustamā īpašuma tirgus – kādreizējie biroji, kas ierīkoti vēsturiskajos īres namos, atgriežas mājokļu tirgus apritē, apliecina gan sludinājumi, gan nekustamā īpašuma ekspertu sacītais.
'Cehs.lv': Ra-ta-ta-ta-trakas lietas Rīgā jeb 'Nameja' mācībstunda mums visiem
"Bļ... es gribēju teikt – velns pār stenderi!" skaļi nolamājās vecākais zemessargs Kristaps Āls, pamanījis, ka viņu filmē. Ar vienu aci viņš turpināja vērot māmiņu ar spiedzošo bērnu, ar otru aizvien bija piekalis uzmanību nosacītajam pretiniekam ēkā pāri ielai. Viņš lieliski prata šķielēt uz ārpusi, iespaidīgi paplašinot savu redzesleņķi, – maz zināms fakts, taču to var apgūt pamatapmācībā, kad jāpagūst pa kluso "uzkurīt" un jāvēro, vai kaut kur neslapstās instruktors. Diemžēl arī ar 180 grādu redzesleņķi ap katru stūri K. Āls nespēj redzēt, taču internets uzskata, ka to vajadzēja spēt vērienīgo militāro mācību "Namejs" rīkotājiem, paredzot katra cilvēka pārvietošanos un cilvēku uzvedību, ignorējot aicinājumus pamainīt maršrutu, jo izvēlētais ceļš ir potenciālā apšaudes zonā.
Publiskā vietā redzi darām pāri svešam bērnam – iejaukties vai novērsties?
It kā daudzkārt dzirdēts teiciens: "Svešu bērnu nav!", tomēr bieži vien sabiedrība nezina, kā rīkoties, ja sabiedriskā vietā pamana kādu ētiski, morāli nepieņemamu ainu – bērnu iekausta, lamā, pazemo vecāki, vienaudži vai vienkārši garāmgājēji, kuriem ir slikta oma un svešais bērns patrāpījies pa ceļam.
Hokejs atgriežas mājās. HK 'Grīziņkalns' cer atdzīvināt hokeja tradīcijas vēsturiskajā vietā
Tagadējā "Daugavas" stadiona teritorijā hokejs spēlēts pirmās brīvvalsts laikā, pēc II pasaules kara PSRS laikā tur izveidots Latvijā pirmais mākslīgā ledus laukums, vēlāk bija "hokeja pūslis" un halle, bet tagad uzcelta jauna hokeja halle. Līdz ar "Daugavas" halles rašanos entuziastu grupa nolēmusi, ka "Daugavas" stadionā jāveido arī klubs no pašiem pamatiem, un radusies biedrība ar šai apkaimei raksturīgu nosaukumu – "Hokeja klubs "Grīziņkalns"".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
