'Delfi plus': Kāpēc Ķirsons pārdeva 'Lido' un dzīve ar jauniem noteikumiem  (30)

Par galveno aktualitāti pašlaik – dzīvi pēc 15. jūnija un iespējām apmeklēt pasākumus – izvērstāk pastāstīja "Delfi Bizness" redaktore Andra Briekmane. Par to, kādi pasākumi ar kādiem nosacījumiem būs pieejami un vai teātri jau gaida skatītājus, lasi šeit. Stāstījām arī par to, kāpēc Gunārs Ķirsons pārdeva "Lido" un kādas pārmaiņas sagaida uzņēmumu tuvākajā laikā. Vai uzņēmumu nepārdotu, ja nebūtu pandēmijas?

Savukārt žurnāliste Andra Čudare pastāstīja par to, kā brāļi Lucs un Heincs Heki centās atgriezt dabā taurus, kas izmira 17. gadsimtā. Pretoties pārmaiņām un radīt izmirušās sugas līdziniekus pagājušā gadsimta pirmajā pusē viņi varēja, pateicoties nacistu atbalstam. Uzreiz gan jāsaka – brāļu uzskati sakrita zinātnes lauciņā, bet, kad runa bija par politiku, abu starpā tomēr nebija vienprātības.

Žurnālists Ansis Īvāns izskaidroja, kas tad īsti ir par "Bosnijas miesnieku" dēvētais Ratko Mladičs un kā viņš izpelnījās šādu iesauku. Otrdien, 8. jūnijā, tika slēgta tiesvedība pret šo vīru, ko jau 2017. gadā atzina par vainīgu kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci un genocīdā. Starp viņam inkriminētajiem noziegumiem ir arī bēdīgi slavenais slaktiņš Srebreņicā.

Tuvākajā laikā "Delfi plus" skaidrosim, vai investīcijas brīvdienu mītnēs ļauj nopelnīt, pievērsīsimies dīkstāves pabalstiem pandēmijas laikā un arī kādam diskusijas raisošam piemineklim. Arī stāstīsim par tirgū nonākušiem VW koncerna "otrā viļņa" eleketromobiļiem. "Delfi plus" dzīvesstils viesosies Rīgas Centrāltirgū, iepazīs sērpiepes, dosies kādā saulainā ceļojumā, kā arī pētīs, vai suņi spēj saost slimības.

Lūk, daži no šīs nedēļas spilgtākajiem rakstiem. Par "Delfi plus" abonēšanu uzzini šeit.

Jūnija sākumā ātrās ēdināšanas restorānu tīkla "Lido" dibinātājs un īpašnieks Gunārs Ķirsons pārdeva uzņēmuma akciju kontrolpaketi (51%) igauņu uzņēmējam Ivaram Vendelinam piederošajai kompānijai "Treeland". Sarunā ar "Delfi" Ķirsons stāsta, kādēļ nolēmis atdot kontroli pār uzņēmumu, kā "Lido" pārcieš pandēmiju un kad restorānos varētu parādīties roboti.

Lasīt vairāk

Jau pēc dažām dienām aktīvākie kultūras baudītāji dosies uz teātriem un koncertzālēm pēc nepieredzēti gara pārtraukuma atkal skatīt mākslu bez distances un maskas, pilnā zālē, klātienē. Bet, protams, te paslēpies arī "bet". Šos pasākumus, piemēram, koncertus un teātru pirmizrādes, kas jau izsludinātas, varēs baudīt tie, kas būs pilnībā pabeiguši vakcināciju un pēc tās noslēguma aizritējis potei atbilstošais laiks, lai iegūtu imunitāti pret Covid-19, izslimojuši vīrusslimību. Teorētiski tos varēs baudīt arī tie, kas var uzrādīt nesen veiktu negatīvu Covid-19 testu. Tomēr ne uzreiz, liecina jau izsludināto pasākumu organizatoru aptauja. Tieši valdības lēmums par testiem, kas tika pieņemts vien 10. jūnijā, lai arī iepriekš visi oficiālie materiāli par to neliecināja, samulsinājis nozari.

Lasīt vairāk

Otrdien ANO Starptautiskā tiesa Hāgā nolasīja galīgo spriedumu bijušā Bosnijas serbu komandiera Ratko Mladiča apelācijas lietā par genocīdu un kara noziegumiem. Līdz ar to ir slēgta gadiem ilgusī tiesvedība pret vīru, kurš ar savu asiņaino darbību izpelnījies "Bosnijas miesnieka" iesauku.

Lasīt vairāk

Bērns un ēdiens ir gana sensitīva tēma jau kopš mazuļa pirmās dienas, kad mamma, radinieki un mediķi pievērš uzmanību, vai tik mazais pietiekami ēd. Jau vēlākā vecumā, kad atvase drīkst baudīt dažādus ēdienus, vecāki var sākt bažīties par viņa pārlieko izvēlīgumu ēšanā, atteikšanos no virknes produktu. Kad tā ir vecumam atbilstoša uzvedība, bet kad tomēr jāpievērš īpaša uzmanība šādai izpausmei? Kāpēc neder piespiešana un piekukuļošana, lai bērns ēstu un kādu taktiku pielietot tā vietā? Kas ietekmē bērna izvēlīgumu, pat jau no... grūtniecības laika? Kāpēc bērns mājās noteiktus ēdienus neēd, bet citur ēd? Kad izvēlīgums jau var pāraugt ēšanas traucējumos?

Lasīt vairāk

Ne viens vien rīdzinieks un pilsētas viesis pamanījis tramvaju un vides stendus, kas reklamē saldējuma "Pols" jaunos paveidus, tostarp tādu ar popkornu glazūrā. To pavada sauklis "Raimonda Pola jaunās dziesmas", asociatīvi vedinot domāt, ka komponists Raimonds Pauls piekritis šā saldējuma reklāmai. Taču tā nav tikusi saskaņota nedz ar komponistu, nedz viņa izdevējkompāniju "MicRec".

Lasīt vairāk

Virsraksts izklausās pēc meliem un izmisīgas klikšķu vākšanas, vai ne? Bet stāsts ir patiess, un sāksim ar 2015. gada notikumiem Devonā, Lielbritānijā, kur dzīvoja lauksaimnieks vārdā Dereks Govs (Gow). Kādu dienu viņš nosprieda, ka ir laiks uz desu cehu sūtīt septiņas Heka šķirnes taurgovis no viņa ganāmpulka, jo tās bija tik agresīvas, ka vairākas reizes mēģināja uzbrukt gan saimniekam, gan citām govīm. Vaicāsiet: kāpēc lopiņiem prāts nesās uz vardarbību? Pavisam vienkārši – šī šķirne radīta, diviem brāļiem ar nacistu atbalstu cenšoties atgriezt dzīvē izmirušos savvaļas taurus, selekcijā izmantojot arī Spānijas vēršu cīņām domātos buļļus.

Lasīt vairāk

5. jūnijā bija pašvaldību vēlēšanas pilnīgi jaunos rāmjos – 41 pašvaldībā agrāko 119 vietā. Plašos vilcienos, tās varētu rezumēt ar amerikāņi izteicienu – "dažviet uzvar, dažviet zaudē" (win some, lose some). Rezultāti jau ir pārmuļļāti ētera mediju diskusijās, taču viena lieta pārsteidza, otra lieta šokēja par balsojumu pagājušā sestdiena.

Lasīt vairāk

Bruņinieku ielas remonts tuvojas beigām: jaunas ietves un brauktuve, norobežoti veloceliņi abās pusēs, "guļošie policisti", drošības saliņas, paaugstinātas pieturvietas... Neapmierināti ir tikai viena kvartāla iedzīvotāji – posmā starp Čaka un Avotu ielu, kur likvidēts pussimts auto novietņu un atstāta tikai viena braukšanas josla bez iespējas piestāt malā. Uzņēmēji un iedzīvotāji sūkstās, velobraucēji līksmo – precīzi līdz Avotu ielai, kur visas velojoslas apraujas. Ar viena kvartāla piemēru "Delfi" pēta, pie kā noved labie nodomi.

Lasīt vairāk

2. pasaules kara laikā, kad nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā tika nodibināts Latviešu leģions, 12 leģiona karavīri – latvieši – saņēma Vācijas augstāko militāro apbalvojumu – Dzelzs krusta Bruņinieka krustu. Četriem no viņiem šo apbalvojumu oficiāli piešķīra pašās 2. pasaules kara beigās, 1945. gada maijā Kurzemē, un viņi realitātē nemaz pie paša krusta netika. Tomēr viens no viņiem, leģiona virsnieks Andrejs Freimanis, savu nopelnīto Bruņinieka krustu svinīgi saņēma jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, 1993. gada 16. martā.

Lasīt vairāk

"Jums noteikti jāaizbrauc pie manas draudzenes Lilitas Gudžas, viņa Budbergā ir iekopusi ļoti skaistu dārzu un māju," tā mums pirms ciemošanās Bauskā teica "Kāpostnīcas" saimniece Iveta Ļekūne. Sacīts – darīts! Daudzdzīvokļu mājā Lilita ar vīru dzīvo vieni, viņiem nav kaimiņu. Visa māja vieniem pašiem! Šeit viņi lēnā garā īstenojuši savu sapni par dārzu. Pateicoties ģimenes apņēmībai un gribasspēkam, no aizaugušajām akmeņu kaudzēm, krūmiem un pussagruvušajiem šķūnīšiem šeit ne vēsts. Bet baltā ķieģeļu ēka ieguvusi jaunas vēsmas.

Lasīt vairāk

Ēriks Tomsons ir nedaudz vairāk nekā mēnesi jaunāks par Latvijas valsti. 102 gadus vecais kungs, kurš joprojām šiverē pa savu siltumnīcu pie privātmājas Valmieras pievārtē, labprāt stāsta, ka 2. pasaules kara laika no nacistiskās Vācijas okupētās Latvijas uz Gotlandi ar zvejnieku laivu veda bēgļus. "Es jau vedu pāri pārsvarā augstāko kārtu," smejas Tomsons, un viņam ir taisnība. Starp vairākiem simtiem pārvesto bēgļu bija gan politiķi, gan uzņēmēji, literāti un pat mūziķi, kuri muka no okupācijas varām. Latvijas iedzīvotāji uz Zviedriju lielākoties bēga, baidoties gan no padomju varas, gan nacistu represijām

Lasīt vairāk

"Nevēlos, lai dēls gleznotu naudas dēļ. Vēlos, lai viņš bauda procesu, un cilvēks, kurš prot baudīt, ir laimīgs. Saku dēlam, lai viņš glezno tā, lai citus darītu laimīgus, skatoties uz viņa darbiem," par savu 10 gadus veco dēlu Maratu Dzjubenko saka mamma Olga Jefimova, stikla māksliniece. Sagadījies tā, ka Marats kopš agrīna vecuma lielu daļu savas dzīves pavadījis mammas darbnīcā – starp otām, krāsām, molbertiem, mākslas darbiem – un neviļus pats kļuvis par mākslinieku, kura darbus novērtē tūkstošiem mākslas cienītāju.

Lasīt vairāk