Emocijas nerimstas arī finiša taisnē – pēc Lieldienām Saeimā turpinās darbu pie novadu reformas
Foto: Saeimas administrācija

Dienu pēc tam, kad Ministru kabinets 12. martā Covid-19 izplatības ierobežošanas dēļ bija valstī izsludinājis ārkārtējo situāciju, Saeimas valdošās koalīcijas un opozīcijas frakcijas kopīgi vienojās atsaukt atlikušos priekšlikumus un ātri pabeigt novadu reformas jeb likumprojekta "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanu otrajā lasījumā, kas Saeimas plenārsēdē tika skatīts jau sesto dienu. Pēc Lieldienām politiķi atsāks darbu pie likumprojekta gatavošanas trešajam lasījumam, lai īstenotu valdošās koalīcijas nodomu likumprojektu pieņemt šī gada jūnijā jeb gadu pirms pašvaldību vēlēšanām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tā kā ārkārtējā situācija tagad pagarināta līdz 12. maijam un Saeima tuvākajā laikā komisiju sēdes un plenārsēdes notur neikdienišķā formātā, opozīcijas un dažu pašvaldību pārstāvji pauduši bažas, vai tādos apstākļos var turpināt darbu pie valstij tik būtiskas reformas. Tomēr koalīcija no sava plāna atkāpties negrasās, solot pašvaldību pārstāvjiem iespēju piedalīties atbildīgās komisijas sēdēs attālināti.

Trešdien, 8. aprīlī, uz attālinātu komisijas sēdi sanāca Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija, kura turpināja darbu pie ar novadu reformu saistītajiem likumprojektiem, tajā skaitā par izmaiņām pašvaldību vēlēšanu likumā, kas nosaka ievēlamo deputātu skaitu. Komisija sēdē neatbalstīja priekšlikumus, kas ļautu palielināt domes deputātu skaitu salīdzinājumā ar jau pirmajā lasījumā pieņemto variantu. Deputāti arī nolēma vēl turpināt spriest par iespēju pašvaldību vēlēšanās kandidēt arī vēlētāju apvienībām. Tādu priekšlikumu Saeimai iesniedzis Valsts prezidents Egils Levits.

Atšķirībā no citām Saeimas komisiju sēdēm, kur ārkārtējās situācijas īpašajos apstākļos žurnālisti nevar novērot darbu klātienē, bet pēc sēdes var noklausīties tikai audioierakstu, šīs komisijas darbam arī žurnālisti varēja sekot līdzi jau sēdes laikā ar videokonferences starpniecību. Tāda iespēja tika dota arī Latvijas Pašvaldību savienības un citu organizāciju pārstāvjiem, kuriem ir arī iespēja paust savu viedokli par sēdē skatāmajiem jautājumiem.

Tas ir veids, kā Administratīvi teritoriālās reformas komisija iecerējusi strādāt arī pēc Lieldienām, kad plānots atsākt iesākto divu komisijas sēžu nedēļā ritmu, sarunā ar portālu "Delfi" trešdien atzina komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs (AP). Viņš apliecināja, ka joprojām plānots darbu pie novadu reformas Saeimā pabeigt jūnijā, neraugoties uz Covid-19 izplatības radīto krīzes situāciju. Plešs sacīja, ka Saeimas galvenie darbi šajā laikā saistīti ar ārkārtējās situācijas jautājumiem, tomēr paralēli tam tiek turpināti arī citi darbi.

Plešs uzskata, ka opozīcijas pārstāvju aicinājums atlikt novadu reformas izskatīšanu Saeimā, aizbildinoties ar Covid-19 krīzi, ir nekaunība, jo pie šīs reformas ir jau strādāts vairāk nekā gadu, turklāt krīzes laiks parāda, cik ļoti nepieciešamas ir spēcīgas un finansiāli spējīgas pašvaldības. To loma pieaugs arī pēc krīzes, it īpaši sociālo pakalpojumu jomā, uzsver Plešs. "Ir jāturpina strādāt un pēc iespējas ātrāk jādod sabiedrībai un pašvaldībām skaidrība par nākotni," sacīja deputāts.

Trešdien komisijas sēdē "Delfi" novēroja, ka opozīcijas deputāts un vienlaikus Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS), kurš uz novadu reformas otro lasījumu bija iesniedzis lielu skaitu priekšlikumu un visaktīvāk iesaistījās debatēs, aicināja komisiju atlikt reformas izskatīšanu, norādot, ka krīzes apstākļos nebūs iespēju nodrošināt kvalitatīvu diskusiju. Valainis jau iepriekš medijos minējis vairākus argumentus, kādēļ novadu reforma patlaban nebūtu virzāma uz priekšu.

"Saskaņas" deputāte Regīna Ločmele-Luņova pauda viedokli, ka neredz problēmas nodrošināt kvalitatīvas diskusijas, un līdzīgos uzskatos bija arī Arvils Ašeradens (JV).

Vēl nedēļu iepriekš lēmumu, ka, ņemot vērā ārkārtējo situāciju, administratīvi teritoriālās reformas ieviešana ir jāatliek uz četriem gadiem, lai nepieļautu lielus zaudējumus valstij un ekonomikai, bija pieņēmusi Latvijas Zemnieku savienības(LZS) valde.

LZS priekšsēdētājs Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS) aģentūrai LETA skaidroja, ka konceptuāli reforma ir nepieciešama, taču tā nav jāveic ārkārtējā situācijā, jo valstij jau tā grūtajā laikā reformas īstenošana izmaksāšot vairākus simtus miljonus eiro. Politiķis akcentēja, ka nav zināms, kad pašreizējās krīzes skartās ekonomikas nozares atgūsies, bet kādu laiku ienākumi valstij kritīsies. LZS priekšsēdētājs arī norādīja, ka tik nopietnu lietu kā administratīvi teritoriālā reforma nav iespējams izdebatēt attālinātā formātā.

Aprīļa sākumā arī Ikšķiles novada pašvaldība pauda viedokli, ka neatbalsta Saeimas trešajam lasījumam virzīto likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums". Savu nostāju Ikšķiles novada pašvaldība ir izteikusi Saeimai, nosūtot vēstuli, kurā atkārtoti akcentē likumprojekta gaitā pārkāptās normas un tiesības, portāls "Delfi" uzzināja pašvaldībā.

Šobrīd visā pasaulē tiek meklēti veidi, kā risināt Covid-19 izplatības radītās sekas uz valstu ekonomisko attīstību, līdz ar to katrai valstij rūpīgi jāizvērtē resursu ieguldījums un tā lietderība, lai galvenokārt stimulētu ekonomisko procesu atjaunošanu. Ikšķiles novada pašvaldības ieskatā ir bezatbildīgi uzlikt papildus slogu pašvaldībām laikā, kad budžetu ienākumi mazinās ik dienu, turklāt tiek prognozēti vēl lielāki finanšu zaudējumi saistībā ar piespiedu dīkstāvi vairākās nozarēs, nesot sev līdzi neprognozējamu bezdarbu, tā apjomu un ilgumu. Jau tagad Ikšķiles novada pašvaldība savu iespēju robežās sniedz atbalstu iedzīvotājiem šajā vēl nepieredzētajā laikā. "Diemžēl ārkārtējā situācija izraisa ne vien satricinājumus ekonomiskajā un sociālajā jomā, bet arī cilvēku psihoemocionālajā noskaņojumā, līdz ar to raisīt vēl lielāku nenoteiktību un neziņu par rītdienu, savu nākotni ir teju noziedzīgi," norādīja pašvaldībā.

Savukārt trešdien, 8. aprīlī, ar atklāto vēstuli pie Saeimas vērsušies Varakļānu novada kultūras darbinieki, aicinot Saeimu ievērot iedzīvotāju vairākuma viedokli par pievienošanos Madonas novadam.

53 Varakļānu novada kultūras un sabiedriskie darbinieki ir parakstījuši atklātu vēstuli, kas nosūtīta Latvijas valsts prezidentam, Saeimas Prezidijam, Administratīvi teritoriālās reformas komisijai, visām frakcijām un neatkarīgajiem deputātiem, aicinot ievērot varakļāniešu vairākuma viedokli par pievienošanos Madonas novadam.

Varakļānu novada kultūras darbinieki izsaka dziļu nožēlu, ka Saeima 13. martā, izskatot otrajā lasījumā "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma" projektu, lēma Varakļānu novadu iekļaut Rēzeknes novadā.

Vēstuli parakstījuši 53 Varakļānu kultūras un pašdarbības kolektīvu vadītāji un dalībnieki, mūziķi, mākslinieki un sabiedriskie darbinieki, kuru „saknes" vai pašreizējā dzīve un darbība cieši saistīta ar Varakļāniem. Atklātās vēstules parakstītāju vidū ir aktrise un režisore Inga Tropa, tulkotāja Silvija Brice, popmūziķis Normunds Pauniņš, Latvijas Universitātes profesore Zenta Anspoka, Varakļānu Goda pilsoņi – Anna Strode, Marija Madžule, Valērija Solzemniece.

Atklātās vēstules autori uzsver, ka pēc Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas ierosinājuma šī gada februārī notika iedzīvotāju aptauja, kurā 933 Varakļānu novadā deklarētie iedzīvotāji jeb 84,28 % no aptaujas dalībnieku skaita nobalsoja par pievienošanos Madonas novadam, tādējādi apstiprinot arī pārliecinošo Varakļānu novada domes deputātu balsojumu, kurā astoņi no deviņiem deputātiem atbalstīja pievienošanos Madonai. Tikpat pārliecinoši rezultāti bijuši arī biedrības „Varakļōnīts" rīkotajā aptaujā par pievienošanos Madonas novadam, par to parakstījās 987 Varakļānu iedzīvotāji.

„Varakļānu turpmāko likteni drīkst noteikt tikai un vienīgi Varakļānu novada iedzīvotāji, nevis daži desmiti kultūras darbinieku, kuri labākajā gadījumā pāris reizes te ir viesojušies," uzsver vēstules autori, atsaucoties uz 40 Latvijas kultūras darbinieku parakstītu vēstuli, kurā tika aicināts Varakļānu novadu pievienot Rēzeknes novadam.

Varakļānu iedzīvotāji arī aicina Saeimas deputātus ievērot konsekvenci, lemjot par Administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem. Viņi uzsvera, ka „reformas būtība – novadu ekonomiskās attīstības sekmēšana, nevis kultūrvēsturisko robežu atjaunošana. Ja šis princips tiek ievērots, noraidot Sēlijas novada izveidi, tad tāds pats jāievēro arī, lemjot par Varakļānu novada piederību. Šāda nekonsekvence ir liekulīga un liecina par deputātu pakļaušanos šauru interešu grupu interesēm, kas apzināti maldinājušas Saeimas deputātus."

Varakļānu novada kultūras un sabiedriskie darbinieki atzīmē, ka Varakļānos gan sava novada pastāvēšanas laikā, gan laikā, kad Varakļāni bija Madonas rajona sastāvdaļa, ne latgaliskā identitāte, ne kultūras mantojums netika apdraudēts. „Novada kultūras darbinieki kopā ar saviem kolektīviem ir devuši milzīgu ieguldījumu kultūras dzīves veidošanā un senču tradīciju saglabāšanā nākamajām paaudzēm, " raksta atklātās vēstules autori.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Novadu reforma Artūrs Toms Plešs Armands Krauze Egils Levits Ikšķile Latvijas Pašvaldību savienība Latvijas Zemnieku savienība Ministru kabinets Regīna Ločmele-Luņova Rēzekne Saeima Saskaņa Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form