Novadu reforma, depozīta sistēma, budžets – ar 300 dienās paveikto lepojas Pūce
Foto: LETA

Administratīvi teritoriālā reforma, depozīta sistēma un 2020. gada valsts budžets ir trīs nozīmīgākās jomas, ar kurās paveikto 300 dienās, kopš viņš ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā, trešdien palepojās Juris Pūce (AP).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), otrdien, 19. novembrī ir apritējušas 300 dienas kopš darbu uzsāka Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā ir Pūce.

Šajā laikā turpinājies darbs pie nozīmīgām reformām pašvaldību, reģionālās attīstības, vides aizsardzības un klimata, un digitālās dienaskārtības jomās. Trešdien Pūce informēja par 300 dienās ministra amatā paveikto, īpaši akcentējot pēdējo trīs mēnešu laikā padarīto.

Ministrs atgādināja, ka VARAM atbildībā ir viena no nozīmīgākajām valdības prioritārajām reformām – administratīvi teritoriālā reforma. Saeimā izskatīšanai ir nodots likumprojekts, kas piedāvā īstenot reformu visu Latvijas iedzīvotāju interesēs, nodrošinot kvalitatīvus pakalpojumus un mazinot pastāvošo nevienlīdzību pašvaldību starpā.

"Esmu gandarīts, ka starptautiski varu apliecināt, ka Latvija ir viena no tām valstīm, kas parāda līderību cīņā ar klimata pārmaiņām un saskata jaunas iespējas strauji augošo zaļo ekonomiku attīstīšanā. Rit apjomīgs darbs pie IKT pārvaldības un infrastruktūras reformas, kas ļaus Latvijā novērot straujāku digitālās transformācijas progresu un mūsdienīgāku risinājumu, tostarp mākslīgā intelekta ieviešanu valsts pārvaldē," atzīmējis ministrs.

Pagājušajā nedēļā Saeimā pieņēma 2020. gada budžetu. VARAM norāda, ka Pūce izvirzījis trīs būtiskākos pasākumus 2020. gadam – administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, vides institūciju spēju stiprināšana un Latvijas vides aizsardzības fonda efektivitātes uzlabošana tuvāko trīs gadu laikā.

Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai ir novirzīts 1,1 miljons eiro. Pēc likumprojekta pieņemšanas pašvaldībām, gatavojoties darbam jaunajās teritorijās, būs nepieciešama novadu administratīvās struktūras projektu izstrāde, attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrāde vai salāgošana. Nākamā gada budžetā šī nauda ieplānota arī vienreizējai dotācijai pašvaldībām, lai palīdzētu segt tādus izdevumus kā veidlapu, plākšņu un zīmju nomaiņu, kā arī garantētu sociālo nodrošinājumu gadījumos, ja kādas darba vietas pārvaldes institūcijās izrādīsies viena otru dublējošas un attiecīgi neperspektīvas.

Vides institūciju spēju stiprināšanai tiek novirzīti 4,9 miljoni eiro. Par šiem līdzekļiem tiks veikta vides informācijas sistēmu pilnveidošanas un dažādu informācijas sistēmu savstarpējas integrācijas risinājumu izstrāde piesārņojuma kontroles procesu automatizācijai, pārkāpumu fiksēšanai, atkritumu apsaimniekošanas plūsmu izsekošanas nodrošināšanai, efektīvākai zemes dzīļu izmantošanas kontrolei.

Pūces ieskatā tāpat jānodrošina efektīva un mūsdienām atbilstoša vides risku novērtēšana un kontrole, kā arī daļa no finanšu līdzekļiem paredzēti, lai stiprinātu darbinieku kompetenci un celtu atalgojumi ilgstoši novājinātajā sektorā.

Kā trešo būtiskāko pasākumu 2020. gadam ministrs Pūce izvirzījis Latvijas vides aizsardzības fonda darbības efektivitātes uzlabošanu tuvāko trīs gadu laikā, kur tiks ikgadēji novirzīti papildu 300 tūkstoši eiro, kā arī pārskatītas kopējās finansējuma izmantošanas prioritātes. Lielāks uzsvars turpmāk būs uz mērķtiecīgu attīstību, kā arī apsaimniekošanas pasākumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai īstenošanu, atzīmējis ministrs.

VARAM atgādina, ka šobrīd ministrijā turpinās darbs pie vairākām būtiskām reformām. Kā viena no galvenajām ministrijas prioritātēm joprojām bijusi administratīvi teritoriālā reforma jeb pašvaldību reforma. 7. novembrī Saeima 1. lasījumā atbalstīja reformas likumu, paredzot virzību uz 39 pašvaldību izveidošanu esošo 119 vietā. Ir izveidota speciāla likumdevēja komisija, ir izstrādāts informatīvais ziņojums par plānošanas reģionu stiprināšanu. MK atbalstīts informatīvais ziņojums "Par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā". Informatīvais ziņojums ir sagatavots, lai veicinātu finansējuma, kas būtu aptuveni 300 miljonu eiro, piesaisti aptuveni 800 kilometru valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, tādējādi uzlabojot pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem pēc reformas.

Lai stiprinātu visu Latvijas reģionu potenciāla attīstību un mazinātu sociālekonomisko nevienlīdzību, 19. novembrī valdība apstiprinājusi VARAM izstrādātās Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam. Tās paredz vairāk nekā 2 miljardu eiro investīcijas, tajā skaitā vairāk nekā 1 miljardu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma, ko plānots novirzīt gan uzņēmējdarbības atbalstam, gan pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai Latvijas reģionos.

Tāpat VARAM norāda, ka turpinās ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda investīciju programmu sekmīga ieviešana. Īpaši akcentējami ir jau sasniegtie rezultāti – uzņēmējdarbības atbalsta un degradēto teritoriju atjaunošanas projektu ietvaros radītas 1123 darba vietas un to skaits turpinās pieaugt. Tāpat reģionos jau ir piesaistītas privātās investīcijas 140,5 miljonu eiro apmērā. Uzlabotos ūdenssaimniecības pakalpojumus sākuši lietot vēl papildu 3235 iedzīvotāji, kā arī no plūdu apdraudējuma pasargāti 28 387 iedzīvotāji un 15 piesārņojumu radošie objekti.

VARAM uzsver, ka 300 dienās, kopš amatā ir Pūce, cieši sadarbojoties ar Saeimu, ministrija noslēgusi darbu pie likuma, kurš bijis asu diskusiju objekts teju 20 gadus – Saeimā ir pieņemti grozījumi Iepakojuma likumā, kas paredz ka no 2022. gada 1. februāra Latvijā beidzot sāks darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam.

Attīstot videi draudzīgu un "zaļāku" darba vietu VARAM ir atteikusies no PET pudelēm un aicina arī citas valsts pārvaldes iestādes veicināt videi draudzīgu dzeramā ūdens risinājuma ieviešanu.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts informatīvais ziņojums "Aprites ekonomikas stratēģija Latvijai". Ziņojums sniedz priekšlikumus galvenajiem rīcības virzieniem un pasākumiem, lai veicinātu aprites ekonomikas attīstību Latvijā, un tādējādi sniegtu ieguldījumu valsts tautsaimniecības konkurētspējīgā, iekļaujošā un ilgtspējīgā attīstībā.

VARAM atgādina, ka 23. septembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata rīcības samita ietvaros, Pūce, pārstāvot Latviju, starptautiski apliecinājis, ka Latvija ir daļa no klimata pārmaiņu risinājuma un pievienojās vairākām klimata politikas un rīcības iniciatīvām. Latvija pievienojās iniciatīvai par gaisa kvalitātes uzlabošanu un klimata pārmaiņu un gaisa piesārņojuma politiku saskaņotības veicināšanu, kā arī iniciatīvai par jauniešu iesaistīšanu Parīzes nolīguma mērķu īstenošanā.

Savukārt oktobrī, tiekoties ar ES vides ministriem, Pūce uzsvēris vienošanās nepieciešamību ES valstu starpā par augstākiem siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķiem, uzsverot, ka Latvijai jāizmanto iespējas, kuras sniedz zaļā ekonomika.

Latvija saņēmusi atzinīgu novērtējumu starptautiski, tā ierindojusies ceturtajā vietā kā valsts ar visaugstāko brieduma pakāpi e-pārvaldes jomā, tā secināts Eiropas Komisijas ikgadējā e-pārvaldes pētījumā, kurā vērtē informācijas komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanu valsts pārvaldē ES. Lai Latvijas izaugsme IKT jomā turpinātos, ministrijā norit darbs pie vairākām reformām arī šajā jomā.

VARAM ir izstrādājusi likumprojektu "E-pārvaldības likums" un priekšlikumus grozījumiem esošajos likumos – Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Informācijas atklātības likumā, kas nodoti izskatīšanai Saeimā. Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Informācijas atklātības likuma grozījumi papildina un precizē tajos formulētos principus, nodrošinot atbilstību efektīvas valsts e–pārvaldes idejām. Savukārt likumprojekta "E-pārvaldības likums" ir reforma, kas radīs un uzturēs visā valsts pārvaldē vienotu IKT pārvaldības sistēmu, kas ietver vienotus IKT pārvaldības principus, nosaka galvenos uzdevumus un sadala IKT pārvaldībā iesaistīto pienākumus un atbildību, skaidro VARAM.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Novadu reforma Eiropas Komisija Eiropas Savienība Juris Pūce Parīze Saeima VARAM
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form