Plāno reformēt valsts budžeta izskatīšanu un atteikties no 'deputātu kvotām'
Foto: Saeimas administrācija

Uzlabot valsts budžeta izstrādes un izskatīšanas procesu, tostarp atsakoties no tā dēvētajām "deputātu kvotām" – šādi priekšlikumi trešdien, 25. maijā, izskanēja Saeimas Budžeta komisijas sēdē, kurā notika debates par iespējamajām izmaiņām valsts budžeta pieņemšanas procesā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saeimas komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP) informēja, ka šim parlamentam vairs nebūs jāpieņem neviens budžets, tomēr šī Saeima var izteikt viedokli par to, kā uzlabot budžeta pieņemšanas procesu, lai tas būtu "pilnvērtīgāks un labāks".

Bondars kolēģiem izklāstīja savus priekšlikumus budžeta pieņemšanas procesa uzlabošanai. Pirmkārt, viņš rosina Saeimā neskatīt divreiz budžeta priekšlikumus, kas ietverti gan vidēja termiņa budžetā, gan arī nākamā gada budžetā. Bondara ieskatā, priekšlikumu izskatīšanai būtu jānotiek vienā procesā.

Otrkārt, Bondars rosina par nākamā gada budžetu diskusijas sākt jau pavasarī, tādējādi savlaicīgi tiktu izdebatēts jautājums par ekonomikas situāciju un attiecīgi varētu iezīmēt nākamā gada budžeta rāmi.

Treškārt, būtu jāatsakās no tā dēvētajām "deputātu kvotām". "Finanšu ministrija pie budžeta strādā visu gadu. Tad atnāk deputāts un saka, ka bez kapu pieminekļa vai jumta nākamā gada budžets ir slikts. Tas nav labs process un nerada taisnīguma sajūtu sabiedrībā," secināja Bondars.

Opozīcijas deputāts Igors Pimenovs (S) kritizēja līdzšinējo praksi "deputātu kvotu" piešķiršanā, kas, viņaprāt, nav ekonomiski pamatoti un morāli, bet ir drīzāk atsevišķu deputātu "spalvu spodrināšana". Deputāts rosināja pilnībā atteikties no "deputātu kvotu" iespējamības, bet to iespējams panākt, ja tā vienojas pilnīgi visi koalīcijā esošie politiskie spēki.

Vērtējot Bondara priekšlikumus, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzina, ka budžeta rāmis tomēr būtu jāskata pēc iespējas vēlāk, ņemot vērā, ka gada laikā mainās makroekonomiskā situācija, kas ietekmē valsts budžeta plānošanu. Viņš stāstīja, ka pavasarī makroekonomiskie rādītāji atšķiras no rudens rādītājiem, kas būtiski ietekmē budžeta brīvo līdzekļu plānošanu jeb tā dēvēto fiskālo telpu.

Savukārt, vērtējot priekšlikumu atteikties no "deputātu kvotām", Reirs aicināja ne tik daudz skatīties uz koalīcijā lemto, bet gan uz pašvaldībām. "Nav jau tikai Saeimā šādas kvotas. Pašvaldībām tās ir pat vairāk un interesantāk," sacīja finanšu ministrs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis piekrita Reira paustajam, ka budžeta ietvars ir atkarīgs no makroekonomikas prognozēm, kuras tiek rēķinātas divas reizes gadā. Deputāta ieskatā, budžeta izstrādē būtu pareizāk ņemt vērā rudenī izteiktās makroekonomikas prognozes, tomēr šādā gadījumā tiek izslēgta iespēja rīkot konceptuālas diskusijas par budžetu, jo valdība pa vasaru jau būs sagatavojusi nākamā gada budžetu.

Vienlaikus Dombrovskis atzinīgi novērtēja Bondara priekšlikumu reizi gadā rīkot Saeimā diskusijas par budžetu pirms tas ir izstrādāts. Deputāta ieskatā, Saeimas budžeta debatēm piemērotākais laiks būtu jūnija beigas.

"Sabiedrības par atklātību – Delna" pārstāvis Olafs Grigus Saeimas komisijas attālinātā sēdes iekšējā sarakstē pauda, ka ""Delna" atzinīgi vērtē komisijas priekšsēdētāja ierosinājumu par plašāku debati par makroekonomisko rāmi, kas līdz šim ir bijis plašākā sabiedrībā slikti skaidrots jautājums".

Savukārt nevalstiskās organizācijas pārstāvošā biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" vēstulē Saeimas komisijai aicina rast risinājumus, kā valsts budžeta likuma izstrādes procesā nodrošināt atklātību un sabiedrības līdzdalību.

"Valsts budžeta izstrādes procesā ir jāievēro labas pārvaldības principi, lai nodrošinātu to, ka valsts amatpersonu un politiķu darbība nerada šaubas par to pieņemto lēmumu objektivitāti, kas savukārt palielina sabiedrības neuzticēšanos un šaubu ēnu par to, kā tiek pieņemti lēmumu valstī, tai skaitā, pārdalot valsts budžeta līdzekļus. Tomēr ar bažām sekojam līdzi līdzšinējai praksei valsts budžeta izstrādes un apspriešanas gaitā paredzot iesaisti un konsultēšanos tikai ar sociālajiem partneriem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē (pēc būtības divas organizācijas: Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība) un tās izveidoto apakšpadomju sēdēs, tādējādi no procesa izslēdzot tās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas pilda pilsoniskā dialoga funkcijas," raksta Latvijas Pilsoniskā alianse.

Alianse uzsver, ka šāda prakse faktiski neatbilst modernas valsts pārvaldības principiem un formāts izslēdz iespēju pilsoniskās sabiedrības organizācijām un NVO un Ministru kabineta sadarbības īstenošanas memoranda padomei sniegt priekšlikumus budžeta prioritātēm, lai risinātu dažādu nozaru un nevalstiskā sektora problēmas un veicinātu attīstību.

Plānots, ka Finanšu ministrija apkopos komisijas sēdē izskanējušos priekšlikumus budžeta izskatīšanas procesa uzlabošanai un drīzumā izstrādās attiecīgus grozījumos likumos. Bondars pauda cerību, ka budžeta izskatīšanas reformu varētu apstiprināt jau šī Saeima.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Saeima, izskatot 2022. gada budžetu, lēma par deputātu kvotu piešķiršanu 2,92 miljonu eiro apmērā. Deputātu kvotu ietvaros līdzekļi tika piešķirti nevalstisko organizāciju aktivitātēm, patriotiskās audzināšanas pasākumiem, baznīcām, kultūras aktivitātēm un pašvaldībām.

Pērn Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP) raidījumā "Spried ar Delfi" skaidroja, ka deputātu kvotas būtu tad, ja frakcijas vadītājs vai premjers pie varas esošajiem deputātiem teiktu: jums ir daļiņa no budžeta, ar kuru jūs varat rīkoties, kā vien vēlaties. "Bet tas nav noticis un šeit ir atšķirīga situācija, jo šie ir koalīcijā diskutēti lēmumi," sacīja politiķis.

"Ja jūs man prasāt, vai tas ir pareizi, ka Saeimā mēs nodarbojamies ar tik maziem jautājumiem un tas nav iekļauts valsts budžetā, mana atbilde ir – nē. Tās nav deputātu kvotas, bet tas rada šķietamību par deputātu kvotām, un arī šī šķietamība ir slikta," secina Bondars.

Asu kritiku par deputātu kvotu sadali pauda opozīcijas deputāti, kuru ieskatā, šāda līdzekļu sadalīšana ir necaurredzama un nepareizs process.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Igors Pimenovs Spried ar Delfi Delna Finanšu ministrija Jānis Reirs Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Latvijas Darba devēju konfederācija Mārtiņš Bondars NVO Saeima Vjačeslavs Dombrovskis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form