Saeima lielā vienprātībā nobalso par 500 eiro krīzes laika atbalstu katram bērnam
Foto: LETA

Nepilnas divas nedēļas pēc tam, kad Nacionālā apvienība saviem valdošās koalīcijas partneriem ieteica ideju izmaksāt Covid-19 krīzes laika vienreizēju atbalstu katram bērnam 500 eiro apmērā, Saeima ceturtdien, 18. februārī, lielā vienprātībā atbalstīja attiecīgus grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Tie ļaus pabalstus izmaksāt jau līdz 31. martam.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Līdz ar to Saeima lēmusi, ka, lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatības radīto negatīvo ietekmi un spriedzi ģimenēs ar bērniem, personām, kuras audzina bērnu, laikposmā no 2021. gada 1. marta līdz Covid-19 izplatības dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām tiek nodrošināts vienreizējs atbalsts 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Paredzams, ka Valsts prezidents ātri izsludinās pieņemtos likuma grozījumus, jo par to izskatīšanu steidzamības kārtībā ceturtdien nobalsoja 81 deputāts. Par pieņemšanu pirmajā lasījumā nobalsoja 88 deputāti no visām Saeimas frakcijām, kā arī pie frakcijām nepiederošie. Galīgajā lasījumā par likuma grozījumiem nobalsoja 91 deputāts, pret nebija neviena un arī neviens neatturējās.

Tikai vēl pirmdien, 15. februārī, valdošā koalīcija sadarbības sanāksmē galīgi vienojās par atbalsta nosacījumiem, un jau otrdien, 16. februārī, Labklājības ministrijas sagatavotos likuma grozījumus apstiprināja Ministru kabinets, nosūtot izskatīšanai Saeimā ar lūgumu tos izskatīt steidzami.

Ceturtdien rīta pusē Saeima nodeva likumprojektu izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kas Saeimas sēdes pusdienas pārtraukumā tos izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam Saeimā.

Pēc tam Saeimas prezidijs sasauca atsevišķu ārkārtas sēdi, kurā likumprojekts tika konceptuāli pieņemts pirmajā lasījumā, kā arī noteikts, ka otrajā un galīgajā lasījumā tas tiks izskatīts tajā pašā dienā.

Saeimai balsojot par steidzamību un pirmo lasījumu, debates nebija. Taču otrajā lasījumā, ko Saeima vakarpusē izskatīja jau pēc otras komisijas sēdes, debates gan raisījās, jo starplaikā gan koalīcijas, gan opozīcijas pārstāvji, gan Saeimas Juridiskais birojs bija iesnieguši kopumā 12 priekšlikumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma grozīšanai. Ne visi no iesniegtajiem priekšlikumiem attiecās tieši uz bērnu atbalsta tēmu.

Opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko bija rosinājusi atbalstu bērniem ar invaliditāti maksāt 1000 eiro apmērā, savukārt Igors Pimenovs (S) bija rosinājis krīzes laika atbalstu paredzēt kā ikmēneša maksājumu līdz brīdim, kad beigsies Covid-19 izplatības dēļ noteiktie ierobežojumi, kas būtu ilgāks periods nekā ārkārtējā situācija. Tomēr Saeimas vairākums šos priekšlikumus neatbalstīja.

Savukārt deputāti Evija Papule un Vjačeslavs Dombrovskis rosināja noteikt pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi ēdienu piegādei sabiedriskajai ēdināšanai līdz ārkārtējās situācijas beigām un līdz 2022. gada beigām izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs. Arī šie priekšlikumi neguva atbalstu. Debatēs Dombrovskis norādīja, ka tas palīdzētu krīzē cietušiem cilvēkiem un mazinātu arī valsts izdevumus atbalstam, ja cilvēki var paši vairāk nopelnīt.

Kas un kā saņems

Tiesības saņemt atbalstu ir personām, kurām piešķirts bērna kopšanas pabalsts līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalsts, piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, vai sakarā ar bērna dzimšanu maternitātes pabalsts par dzemdību atvaļinājuma laiku, ja bērns piedzimis laika līdz ārkārtējās situācijas laika beigām, kā arī ārkārtējās situācijas laikā ir radušās tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu, piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti vai maternitātes pabalstu.

Atbalstu izmaksā par katru bērnu vienu reizi, proti gadījumos, ja vecākam tiek pārtrauktas bērna aizgādības tiesības laika posmā no 2021. gada 1. martam līdz ārkārtējās situācijas beigām un atbalsts vienreiz par šo bērnu minētajā laika periodā jau ir izmaksāts, otro reizi citam pabalsta saņēmējam, kuram rodas tiesības, netiek izmaksāts.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) par tiem bērniem, par kuriem piešķirts bērna kopšanas pabalsts līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalsts, piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, atbalstu izmaksā bez personas iesnieguma līdz 2021. gada 31 .martam.

Savukārt tām personām, kurām no 2021. gada 1. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām rodas tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu līdz viena gada vecumam, piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti ģimenes valsts pabalstu, vai maternitātes pabalstu, izmaksā VSAA bez personas iesnieguma kalendārā mēneša laikā no dienas, kad pieprasīts bērna kopšanas pabalsts līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalsts, piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti vai maternitātes pabalsts.

Likuma grozījumi arī paredz, ka 500 eiro atbalsts ir pielīdzināms likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 16. punktā minētajai kompensācijai, kas netiek ietverta gada apliekamajā ienākumā un netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Atbalsts nav pakļauts ieturējumu veikšanai un parādu piedziņai, un pašvaldības sociālais dienests, novērtējot mājsaimniecības materiālos resursus sociālās palīdzības piešķiršanai, neņem vērā personai izmaksāto atbalstu.

Labklājības ministrijas aprēķini liecina, ka šim mērķim nepieciešami kopumā 182 miljoni eiro un kopējais prognozējamais bērnu skaits, par kuriem tiks izmaksāts atbalsts, ir 364 097.

Kā zināms, ģimenes valsts pabalstu patlaban izmaksā par katru ģimenē audzināmo bērnu no viņa viena gada vecuma sasniegšanas dienas līdz 15 gadu vecumam, kā arī par bērnu vecumā no 15 līdz 20 gadiem, ja viņš mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Ja bērnam noteikta invaliditāte, tad par šo bērnu ģimenes valsts pabalstu pēc bērna 15 gadu vecuma sasniegšanas izmaksā, neatkarīgi no fakta vai bērns mācās vai nemācās.

Kā pamato atbalstu

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka ārkārtējās situācijas laikā faktiski visas ģimenes sastopas ar sarežģītiem apstākļiem – gan tās, kurās ir pavisam mazi bērni, gan tās, kuru aprūpē ir skolēni, gan arī ģimenes, kuru ienākumi ir būtiski samazinājušies – atalgojuma samazinājums privātajā sektorā, uzņēmējdarbības ierobežojumi vai aizliegumi, tai laikā izmaksājot dīkstāves atbalstu. Iespējamas arī situācijas, kur kāds no ģimenes locekļiem ir zaudējis darbu un jebkādus ienākumus, kā rezultātā ģimenes ir nonākušas sarežģītākās situācijās – nespēj veikt visus obligātos maksājumus, apmierināt savas un savu ģimenes locekļu pamatvajadzības, izmantojot ierastos problēmu risināšanas veidus, kā arī nepieciešamību saņemt materiālu un psihosociālu palīdzību.

Ir pietiekami liela sabiedrības daļa, kur ģimenēm, iespējams, ienākumi nav mainījušies, taču tas neizslēdz apstākļus, ka vecāki ir spiesti ieguldīt ārkārtīgi lielu savu resursu, lai, nezaudējot darbu, spētu apvienot darba pienākumus un bērnu izglītošanu, kas jo īpaši apgrūtinoši ir situācijā, ja ģimenē ir vairāki bērni, teikts anotācijā. Turklāt jāņem vērā tas, ka gan vecākam, gan skolēnam jānodrošina attālinātais darbs un mācības, un ka pilnvērtīgai nodrošināšanai ģimenēm trūkst datoru, lai vienlaicīgi varētu turpināt attālināto mācīšanos skolēns un attālināto darbu vecāks. Tāpat vecākiem ir dažādi citi izdevumi, tajā skaitā papildu izdevumi pārtikas iegādei, komunālajiem maksājumiem un citiem izdevumiem, jo ikdienā visi ģimenes locekļi uzturas mājās.

Neskatoties uz to, ka ģimenē arī emocionālā spriedze ir pietiekami augsta, jo vecākam jāveic ne tikai savi darba pienākumi, bet jāatbalsta bērns mācību procesā, bieži vien darba laikā, jo īpaši mazāko klašu skolēni, valsts finansiālais atbalsts daļēji varētu mazināt spriedzi, jo ģimenēm ar bērniem nebūtu pastāvīgi jāuztraucas par finanšu līdzekļiem un ģimenes izjustu, ka valstij rūp ikviens bērns un valsts ģimenēm sniedz atbalstu, skaidro iesniedzēji. Tāpat papildus finansiāla atbalsta sniegšana ģimenēm ļautu saglabāt psiholoģisko noturību, jo vecāki pēc nepieciešamības varētu pieņemt lēmumu par papildu atbalsta personu, kas sniegtu atbalstu bērnu pieskatīšanā vai izglītošanas procesā, vai citā sev nepieciešamajā veidā. "Valsts pienākums, savu iespēju robežās, ir nodrošināt atbalstu krīzes pārvarēšanai. Situācija pasaulē, Eiropā un Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatību nepārtraukti mainās, attiecīgi attīstās arī valdības rastie risinājumi," uzsvērts anotācijā.

"Konstatēts, ka atsevišķas mērķgrupas nav precīzi identificējamas, jo, nosakot konkrētas mērķgrupas atbalsta saņemšanai, pastāv ļoti augsti riski, ka liela daļa ģimeņu ar bērniem nekvalificēsies valsts atbalsta saņemšanai, bet tas nebūt nenozīmē, ka pandēmijas situācija nav skārusi konkrēto ģimeni, tādējādi valsts atbalsts visām ģimenēm ar bērniem ir būtisks un vitāli nepieciešams," skaidrots anotācijā.

Tajā norādīts, ka, ņemot vērā minēto, priekšlikums paredz vienreizēju atbalsta izmaksu ģimenēm ar bērniem palielinātā apmērā, proti, 500 eiro par katru audzināšanā esošu bērnu. Universāla finansiālā atbalsta sniegšana ģimenēm ar bērniem, nevērtējot atsevišķus kritērijus, kā piemēram, ienākumu zaudējumu apmērs vai bērnu skaitu ģimenē, ļaus nodrošināt vienlīdzīgu valsts atbalstu visām ģimenēm, tādējādi novēršot risku, ka atbalstu nesaņemtu tā ģimene, kurai tas ir vitāli nepieciešams, taču noteikto kritēriju dēļ tā nespētu kvalificēties atbalsta saņemšanai. "Vienlaikus jānorāda, ka atbalsta pieejamība tiks nodrošināta arī aizbildņiem, audžuģimenēm un personām, kuras saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, ja konkrētai personai ir piešķirts ģimenes valsts pabalsts, piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, bērnu kopšanas pabalsts vai maternitātes pabalsts," uzsvērts anotācijā.

Ceļš līdz lēmumam

Jāatgādina, ka pirmajā brīdī, kad Nacionālā apvienība nāca klajā ar šo priekšlikumu, uzreiz aktīvi to atbalstīja Jaunā konservatīvā partija, kamēr pārējie trīs koalīcijas partneri norādīja uz nepieciešamību sniegt pēc iespējas mērķētu atbalstu tieši tām ģimenēm, kuras īpaši cietušas Covid-19 krīzes laikā. Tobrīd tika pieņemts lēmums, ka divu nedēļu laikā Labklājības ministrija un Ekonomikas ministrija meklēs labāko risinājumu.

"KPV LV" frakcijas vadītāja Māra Možvillo publiski paustās bažas, ka, saņemot tik lielu summu uzrez, daļa vecāku to varētu izmantot arī citiem mērķiem nevis tieši bērnu vajadzībām, izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. Tāpat kritisku reakciju no daļas sabiedrības izpelnījās finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kurš pauda viedokli, ka nepieciešams mērķēts atbalsts tieši krīzē cietušajām ģimenēm. Vēlāk Reirs, atbildot uz kritiku, precīzāk paskaidroja savu viedokli, tomēr joprojām piedāvāja mērķētu papildu ikmēneša atbalstu krīzes laikā visvairāk cietušajām ģimenēm un iedzīvotāju grupām.

Sākotnēji līdzīgu viedokli pauda arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), kā piemēru minot sevi un citus valsts pārvaldes darbiniekus, kuru ienākumi nav mazinājušies pandēmijas krīzes laikā. Tomēr vēlāk Kariņš viedokli mainīja un jau tikai nedēļu pēc iepriekšējā koalīcijas lēmumu pirmdien, 15. februārī, brīdi pirms koalīcijas sadarbības sanāksmes paziņoja, ka atbalstu 500 eiro izmaksas visiem bērniem, neatkarīgi no kritērijiem.

Mainot savu nostāju, Kariņš gan atsaucās uz ekonomistu viedokli, ka krīzes laikā nepieciešams plašs un ātrs atbalsts, gan atzina, ka esošās valsts iestāžu datu bāzes un sistēmas neļauj ātri un pārskatāmi secināt, kādi ir konkrētie apstākļi katrā ģimenē krīzes laikā. Kariņš arī sabiedrībai atvainojās par savu kolēģu izteikumiem, ko daļa sabiedrības uzskatīja par aizskarošiem.

Vienlaikus par atbalstu visām ģimenēm paziņoja "Kustība "Par"", kas piedāvāja arī atbalstīt vēl citas krīzes laikā skartās, mazāk aizsargātās sabiedrības grupas. Tāpat Saeimas opozīcijas pārstāvji iesniedza līdzīga rakstura grozījumus Saeimā. Pēc valdošās koalīcijas galīgā lēmuma opozīcijas pārstāvji nevairījās pat publiski uzslavēt šāda lēmuma pieņemšanu.

Arī Saeimā neesošā partija "Progresīvie" pauda gandarījumu par valdošās koalīcijas lēmumu, jo šī partija jau janvārī nāca ar piedāvājumu maksāt ikmenēša atbalstu par katru bērnu 100 eiro apmērā, bet vēlāk jau ar līdzīgu piedāvājumu kā Nacionālā apvienība par 500 eiro vienreizēju atbalstu.

Patlaban valdošā koalīcija turpina sarunas par iespējamu krīzes laika īpašu atbalstu arī citām sabiedrības grupām, kā to jau rosinājušas vairākas partijas.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 "Kustība "Par!"" KPV LV Ekonomikas ministrija Jānis Reirs Jaunā konservatīvā partija (JKP) Krišjānis Kariņš Labklājības ministrija Ministru kabinets Ministru prezidents Partija "Progresīvie" Saeima Valsts prezidents Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form