To pēc sarunas ar deputātiem paziņoja LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško, uzsverot, ka šim mērķim būtu nepieciešami tikai aptuveni 10 miljoni latu, kas, salīdzinājumā ar kopējo valsts budžetu, ir samērā neliela summa.
Sarunā, kas notika pēc LIZDA organizētā piketa, uz kuru bija pulcējušies aptuveni 1000 skolotāju, zinātnieku un augstskolu pārstāvju, Āboltiņa atzina, ka valsts budžeta veidošanas laikā ir likumsakarīgi runāt par algu palielinājumu, tomēr svarīgāk būtu runāt par izmaiņām izglītības sistēmā.
"Es pati esmu divu sestās klases skolēnu mamma un varu teikt, ka ne viss, kas notiek skolā, mani apmierina," pauda Saeimas priekšsēdētāja.
Finanšu ministrijas speciāliste Jolanta Plūme un parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne (V) mēģināja nomierināt neapmierinātos skolotājus, skaidrojot, ka 2014.gada valsts budžetā finansējums skolotāju algām palielināts par 5%, kas nozīmē, ka skolotāju algas augs ne tikai pamatlikmes palielināšanas dēļ, bet arī pieaugot piemaksām.
Tikmēr Mikiško uzsvēra, ka lielas problēmas rada ne tikai finansējuma trūkums, bet arīdzan nesen izmainītā izglītības finansēšanas sistēma, kas balstās uz principu "nauda seko skolēnam".
"Viens ir kopējie skaitļi, otrs – reālā situācija," teica LIZDA priekšsēdētāja, uzsverot, ka lielākie cietēji ir mazo skolu skolotāji. Turklāt šogad jau ir 282 mazās skolas, kur mācās mazāk par 100 skolēniem un kur skolotāju algas ir 280 lati "uz papīra".
Tam, ka pašreizējā izglītības finansēšanas sistēmai ir trūkumi, piekrīt arī Druviete, kura domā, ka nepieciešams veidot augsta līmeņa darba grupu, kam gada laikā būtu jāizstrādā sistēmas reforma, ko varētu iedzīvināt, sākot no 2015. gada.
Āboltiņa arī aicināja pedagogus uz sapratni, vēršot uzmanību uz ierobežotajiem valsts budžeta līdzekļiem un vajadzībām arī citu profesiju pārstāvjiem - mediķiem un policistiem, kā arī tādām sociālajām grupām kā jaunajām māmiņām un pensionāriem, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienests.
Savukārt Druviete, atbildot pedagogu aicinājumam atteikties no principa "nauda seko skolēnam", izteica priekšlikumu Izglītības un zinātnes ministrijā veidot darba grupu, kas strādātu pie jaunas pedagogu atalgojuma sistēmas izveides. Tāpat Izglītības komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka cienīgs pedagogu un zinātnieku atalgojums ir viens no valsts intelektuālā potenciāla veicinātājiem un pie izglītības un zinātnes attīstības jāstrādā kopīgi, tādēļ diskusijas par atalgojuma un izglītības sistēmu pārmaiņām ar ieinteresētajām pusēm tiks turpinātas Saeimas komisijā.
Savukārt Reformu partijas līderis Edmunds Demiters pēc tikšanās ar skolotājiem atzinis, ka pedagogus visvairāk satrauc neskaidrība par savu nākotni un to, kā turpmāk risinās izglītības sistēmai būtiskos jautājumus.
"Aktuālākais jautājums šobrīd ir saistīts ar skolēnu skaitu, kurš nemitīgi samazinās, kur, līdz ar finansējuma principu "nauda seko skolēnam", vairākās skolās samazinās skolotāju atalgojums," atzīst Demiters, izprotot, ka "skolotāju darba apjoms nemainās no tā, vai viņš klasē māca 12 skolniekus vai 20".
"Izglītības un zinātnes ministrija no savas puses jau strādā un ir gatava, iespējams, jau līdz nākamā gada vidum, piedāvāt jaunu vispārējās izglītības finansējuma modeli," ar nākotnes redzējumu dalās Demiters, noraidot skolotāju bažas, ka tam būtu nepieciešami vairāki gadi.
2014. gada valsts budžetam uz otro lasījumu ir iesniegti vairāki deputātu priekšlikumi, kas paredz piešķirt līdzekļus tam, lai skolotāju algu pamatlikmes jau nākamgad celtu līdz 310 latiem. Opozīcijā esošais "Saskaņas centrs" šim mērķim rosinājis piešķirt 12 miljonus latu, bet ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis – 14,3 miljonus latu.
Jau ziņots, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) piketu pie Saeimas rīkoja, lai pievērstu deputātu un sabiedrības uzmanību izglītības un zinātnes darbinieku prasībām par nepieciešamo papildu finansējumu cienīgai darba samaksai.
LIZDA iebilst pret valdības piedāvājumu no 2014.gada 1.septembra paaugstināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes no 280 līdz 295 latiem uz papīra. Arodbiedrība uzskata, ka šis piedāvājums nav atbilstošs pedagogu profesionālajai kvalifikācijai izvirzītajām prasībām, kā arī minimālā alga valstī no 2014.gada 1.janvāra būs 225 lati, bet pedagogiem valdība piedāvā tikai 15 latus pie pamatlikmes.
Turklāt valdība nav iezīmējusi pamatlikmes paaugstināšanu nedz 2015., nedz 2016.gadā. LIZDA aicinās Saeimas deputātus valsts budžeta izskatīšanas procesā atbalstīt prasības par papildu finansējumu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai 2014.gadā vismaz līdz 310 latiem jeb 442 eiro, kā arī paredzēt finansējumu pamatlikmes paaugstināšanai 2015. un 2016.gadā, tāpat arī mudinās nodrošināt normatīvos noteikto valsts finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai pilnā apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
