Otrdien, 21. aprīlī, Ministru kabinets sanāca uz kārtējo attālināto sēdi, lai lemtu par virkni jautājumiem, kas tostarp skar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Preses konferencē piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), veselības ministre Ilze Viņkele (AP) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). Pasākumā arī piedalījās labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks pulkvežleitnants, Krīzes vadības koordinācijas grupas vadītājs Mārtiņš Baltmanis.

Iesākot preses konferenci, premjerministrs norādīja, ka Latvija turpina kontrolēt Covid-19 izplatību, bet valdība šobrīd sāk pievērst daudz lielāku uzmanību ekonomiskajiem jautājumiem. Viņš atgādināja par darba grupu, kuru vada ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) un kuras uzdevums ir izstrādāt plānu efektīvai valsts ekonomikas stimulēšanai, izejot no krīzes.

Tāpat viņš informēja par 22. aprīlī paredzēto Baltijas valstu premjerministru tikšanos. "Galvenā saruna būs par to, kā mēs trīs Baltijas valstis – ciešākie kaimiņi ar vislielāko savstarpējo ekonomisko aktivitāti – varētu pēc iespējas koordinēti plānot izeju no šīs krīzes, ekonomikas atjaunošanu un aktivitātes palielināšanu," pauda Kariņš. Savukārt 23. aprīlī ir paredzēta Eiropadomes jeb Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju sanāksme, lai turpinātu sarunas par bloka daudzgadu budžetu.

Viņķele žurnālistiem pavēstīja, ka turpmāk ģimenes ārstiem būs tiesības uz valsts apmaksātu Covid-19 testu nosūtīt pacientus, ja pēc sarunas ar tiem ārsts konstatē, ka persona jūtas slikti vai ir vērojamas kādas veselības stāvokļa izmaiņas. Līdz šim ģimenes ārstam bija tiesības uz analīzēm nosūtīt pacientus, kuriem bija vērojami akūti respiratoras saslimšanas simptomi vai plaušu karsonis.

Savukārt labklājības ministre detalizētāk informēja par Ministru kabineta atbalstītajiem likuma grozījumiem, kas personām, kurām 12. martā vai vēlāk ir beidzies piešķirtais bezdarbnieka pabalsts un kuras sakarā ar Covid-19 izsludinātās ārkārtējās situācijas radītajām sekām nav atradušas darbu, ļaus pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu.

Pēc viņas teiktā, LM šobrīd strādā arī pie tā, lai ārkārtējā situācijā varētu nodrošināt atbalstu tām personām, kuras dažādu apstākļu dēļ nesaņem dīkstāves pabalstu. "Cilvēki var justies droši, ja viņi arī kādā gadījumā nesaņem dīkstāves pabalstu. LM šobrīd strādā pie tā, lai tiktu nodrošināts pabalsts arī tiem, kuri varbūt ne savas vainas dēļ, vai arī tiem, kuri ir strādājuši nodokļu sistēmā, kas atļāva nemaksāt sociālo nodokli," sacīja ministre.

Tikmēr finanšu ministrs žurnālistiem paziņoja, ka uz 17. aprīli valsts budžeta ieņēmumi ir sasnieguši apmēram pusi no aprīlī plānotajiem ieņēmumiem. "Galvenais uzdevums gan palīdzības sniegšanai, gan visu finanšu instrumentu radīšanai bija, lai uzņēmumiem un iedzīvotājiem pēc iespējas vairāk līdzekļu palikt uz "rokām". Mēs turpinām un ievērojam visus likumā paredzētos termiņus atmaksām. Uz šo brīdi aprīlī ir atmaksāts 41 miljons eiro pievienotās vērtības nodoklim (PVN) uzņēmējiem un arī atmaksāti 17,6 miljoni eiro iedzīvotājiem par pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)," pavēstīja finanšu ministrs.

Valdībā vienlaikus tiek gatavoti jauni priekšlikumi, kas, pēc Reira vārdiem, uzlabos un restartēs ekonomiku. Proti, 22. aprīlī darba grupā plānots vērtēt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) piedāvājumu, kur pašvaldībām varētu palielināt aizņemšanās limitu Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai.

"Tāpat 23. aprīlī būs sagatavots satiksmes ministra Tāla Linkaita (JKP) projekts par lidostas "Rīga" palīdzības vai glābšanas plānu," pauda Reirs.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par dīkstāves pabalstu izmaksu, premjerministrs atzina, ka sistēmai ir iespējams rast uzlabojumus. "Es jau esmu ar Reira kungu runājis un man būs tikšanās ar VID vadītāju par to, ka mums ir jāturpina attīstīt VID algoritmus tā, lai uz noteiktajiem pabalsta piešķiršanas kritērijiem raudzītos elastīgāk. Es domāju, ka šī sistēma ir uzlabojama, bet ir jāatceras, ka šī ir pilnīgi jauna sistēma, kas ir ļoti īsā laikā radīta. Atzīšu, ka varbūt kāda nepilnība ir, bet mēs strādāsim, lai šīs nepilnības likvidētu," teica premjers.

Taujāts par dīkstāves pabalstu sistēmas pārskatīšanu, finanšu ministrs atzina, ka, viņaprāt, kardināli mainīt sistēmu nav nepieciešams.

"Pabalsts ir terminēts uz diviem mēnešiem. Mēs arī lēmām, ja šī neskaidrības būs ilgāk, tad šie pabalsti var tikt pagarināti, apsverot arī citu instrumentu izmantošanu. Līdz ar to šeit gribētu atzīmēt, ka 18 000 cilvēkiem ir piešķirts pabalsts, bet pirmreizēji atteikts 6000 darba ņēmēju, kuri, pēc tam pārslēdzot līgumus vai vienojoties ar VID par nodokļu parāda samaksas grafiku, ir saņēmuši dīkstāves pabalstus. Kardināli mainīt sistēmu, kurai varbūt vēl ir atlicis mēnesis, domāju, ka nav nepieciešams"

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus likumā, kas personām, kurām 12. martā vai vēlāk ir beidzies piešķirtais bezdarbnieka pabalsts un kuras sakarā ar Covid-19 izsludinātās ārkārtējās situācijas radītajām sekām nav atradušas darbu, ļaus pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu.

LM skaidroja, ka bezdarbnieka palīdzības pabalsts tiks piešķirts apmērā, kāds ir personai izmaksāts attiecīgi astotajā vai devītajā bezdarba mēnesī, bet ne vairāk kā 130 eiro mēnesī. Šāds pabalsta apmērs noteikts, par pamatu ņemot spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto trūcīgas ģimenes vai personas ienākumu līmeni jeb 128,06 eiro.

Bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periods būs ne ilgāks par četriem mēnešiem, un to izmaksās par periodu no 12. marta līdz persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz šā gada 31. decembrim.

Labklājības ministre 20. aprīlī žurnālistiem atzina, ka šis pabalsts varētu būt nepieciešams 18 tūkstošiem cilvēku mēnesī un kopējā plānotā summa ir 21,8 miljoni eiro.

Tāpat valdība otrdien lēma Valsts policijas (VP) priekšnieka pienākumu izpildītājam Andrejam Grišinam piešķirt ģenerāļa pakāpi. Viņš tādējādi ir kļuvis par otro ģenerāli VP rindās. Grišins no 11. februāra pilda dienesta priekšnieka pienākumus, jo tā līdzšinējais vadītājs Ints Ķuzis dienestu pameta.

Arī apstiprinātas izmaiņas ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu nodošanas kārtībā – valstī noteiktās ārkārtējās situācijas laikā tiek atcelta ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu nodošana papīra formātā. Gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks nevar nodot ūdens patēriņa skaitītāja rādījumus elektroniski vai telefoniski, viņam ūdens patēriņu aprēķinās, ņemot vērā konkrētā dzīvokļa vidējo ūdens patēriņu par pēdējiem trim mēnešiem (izņemot tos, kuros piemērota ūdens patēriņa starpības sadale starp atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem).

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka koalīcijas partijas 20. aprīļa sadarbības sanāksmē vienojās dot zaļo gaismu Labklājības ministrijas sagatavotajiem likuma grozījumiem, kas ļaus materiāli atbalstīt tos cilvēkus, kuriem bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņš beidzas Covid-19 radītās krīzes laikā un neizdodas uzreiz atrast darbu.

Tāpat valdošās koalīcijas partijas vienojušās atsaukties Valsts prezidenta Egila Levita ierosmei atjaunot uzlabotā versijā Satversmes 81. pantu, kas ļautu Ministru kabinetam izņēmuma gadījumos pieņemt noteikumus ar likumu spēku. Lai gan ne visas piecas partijas uzreiz sola savu atbalstu šai idejai, tāds lēmums pieņemts, jo Covid-19 dēļ radusies krīze uzrādījusi vājās vietas varas atzaru darbā.

Partiju sadarbības sanāksmē panākta vienošanās, ka Saeimas frakcijas aicinās uz diskusiju Levitu par iespējamiem Satversmes grozījumiem, kas labotu trūkumu Satversmē, ka nav īsti atrunāts, kādā veidā valdībai un Saeimai rīkoties šādā ārkārtējā situācijā, pēc sanāksmes žurnālistiem atzina Kariņš (JV).

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

KPV LV Ramona Petraviča Krišjānis Kariņš Labklājības ministrija Ministru kabinets Ministru prezidents Saeima Satversme
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form