Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti sagatavojuši un iesnieguši izskatīšanai parlamentā lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP). Saeima par to lems pēc nedēļas kārtējā sēdē, portālu "Delfi" informēja ZZS.
Jau šīs nedēļas sākumā ZZS valde, pamatojoties uz Šuplinskas pēdējo mēnešu izteikumu un darbību izvērtējumu, secināja, ka ministre ne vien ir demonstrējusi nekompetenci un nevēlēšanos sadarboties ar nozares pārstāvjiem, bet arī grāvusi Latvijas Universitātes (LU) reputāciju, pieņemot prettiesisku lēmumu, par ko lēmusi arī tiesa. Tāpēc ZZS valdē tika pieņemts lēmums aicināt Saeimu lemt par neuzticības izteikšanu Šuplinskai.
ZZS valde kā valsts un sabiedrības interesēm neatbilstošus atzina Šuplinskas priekšlikumus diskusijās par 2020. gada valsts budžetu, kur ministre atteicās risināt diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā, tā vietā iestājoties par valsts atbalsta samazināšanu brīvpusdienu finansēšanai 1.-4. klašu skolēniem.
Tomēr kritiskā robeža tika sasniegta Šuplinskas rīcībā attiecībā uz LU rektora Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu. Ministre klaji iejaucās universitātes autonomijā, tādējādi radot kaitējumu Latvijas lielākās augstākās izglītības iestādes reputācijai, uzskata ZZS. Administratīvā rajona tiesa šo "tiesiskuma" valdības lēmumu ir apturējusi, bet vislielākā atbildība par radušos situāciju ir jāuzņemas tieši ministrei Šuplinskai, vēsta ZZS.
"Ministre, virzot nepārdomātas, nozarē un sabiedrībā neizdiskutētas iniciatīvas, apdraud izglītības jomā uzsākto reformu sekmīgu īstenošanu. Vispareizāk būtu, ja Šuplinskas kundze jau pirms uzticības balsojuma noliktu ministres portfeli, jo katra diena, ko viņa pavada šajā amatā, var radīt būtisku kaitējumu izglītības un zinātnes nozarēm," akcentēja ZZS valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Jau ziņots, ka Administratīvā rajona tiesa pirmdien apturēja LU rektoram Muižniekam nelabvēlīgo Ministru kabineta lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā.
Apturot Ministru kabineta rīkojuma darbību, tiek apturētas visas ar to radītās tiesiskās sekas. Tādējādi Gvido Straube zaudē rektora vietas izpildītāja statusu un par rektora pienākumu izpildītāju ir atzīstams Muižnieks. Tāpat šobrīd ir zudis tiesiskais pamats atkārtoti organizēt rektora vēlēšanas, skaidroja tiesā.
Šis tiesas lēmums nozīmē, ka līdz brīdim, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības, jūnijā notikušās rektora vēlēšanas ir uzskatāmas par leģitīmām. Šobrīd vēl nav zināms, kad tiesa lietu skatīs pēc būtības.
Valdība augusta beigās pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo Izglītības un zinātnes ministrijas skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
