Augusta pēdējā nedēļa ik gadu liek uzvirmot neskaitāmiem jautājumiem par izglītību. Un šis gads nebija izņēmums, turklāt, jau otro gadu pēc kārtas jauno mācību gadu iesāksim Covid-19 zīmē. Par neskaidrībām tajā, kā testēs bērnus, iespējams lasīt Laines Fedotovas rakstā. Tāpat šonedēļ turpinājām rakstu sēriju par kompetenču pieejas ieviešanu bērnudārzos. Rakstu sēriju noslēgsim pirmdien ar ekspertu diskusiju par to, kas izdevies, bet kādas problēmas pirmsskolas izglītībā vēl jārisina.
Žurnālists Viesturs Radovics saviem lasītājiem piedāvāja stāstu, par Rīgas geto, ko dibināja 1941. gadā, izveidi. Tas bija tikai viens no posmiem, kas noveda pie Latvijas ebreju iznīcināšanas. Rakstā lasāma gan notikumu gaita, gan atmiņas par vācu okupācijas sākumu Latvijā.
Savukārt "Cālis.lv" redaktore Linda Rozenbaha iepazīstināja ar vecmāti Lindu Māteri, kas pašlaik strādā Norvēģijā un atklāti stāsta par atšķirībām grūtnieču aprūpē Latvijā un viņas pašreizējā dzīvesvietā. Sarunā lasāms ne tikai par Māteres ceļu uz vecmātes profesiju, bet arī viņas skarbā kritika līgumdzemdībām, kā arī vecmāšu izglītības sistēmai Latvijā.
Pirms Latvijas 3x3 basketbola izlase kļuva par olimpiskajiem čempioniem un vienu no pasaules vadošajām komandām, Edgars Krūmiņš, Nauris Miezis un Kārlis Lasmanis savu rūdījumu guva ielu basketbola turnīros, kurus rīkoja Raimonds Elbakjans un "Ghetto Games". Žurnālists Jānis Bendziks basketbola cienītājiem piedāvāja sarunu ar Elbakjanu par 3x3 basketbola nākotni Latvijā un savām cīņām ar Edgaru Šnepu.
Nākamnedēļ "Delfi plus" aprunāsies ar vairākiem Latvijas basketbolistiem, kuri varētu pārstāvēt valsti augstākajā 3x3 basketbola līmenī, bet dažādu iemeslu dēļ ar šo sporta veidu nodarbojas vien atsevišķos gadījumos. "Delfi plus" dzīvesstils piedāvās diskusiju par kompetenču izglītību bērnudārzos, turpinās stāstīt par aktuāliem jautājumiem veselības jomā, kā arī iepazīstinās ar vairākiem iedvesmojošiem cilvēkiem.
Lūk, daži no spilgtākajiem aizvadītās nedēļas rakstiem, bet par iespējām abonēt "Delfi plus" vari lasīt šeit.
Nevēlos strādāt nepieņemošā un neatbalstošā vidē. Latviešu vecmāte Norvēģijā
Vecmāte Linda Mātere šo profesiju apguva jau zināmā briedumā. Piecus gadus strādāja par vecmāti Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un turpina būt pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātē. Kopš marta viņa ir vecmāte Norvēģijā, Trumses Klīniskajā universitātes slimnīcā. Līdzās tam iejūtīgumam un pieņemšanai, kāda Lindai ir dzemdībās, viņa ir arī skaļa patiesības paudēja. Sarunā viņa nesaudzīgi salīdzina vecmātes vidi, darba režīmu, iespējas un izglītību Latvijā un Norvēģijā, uzsverot, kā tas ietekmē pakalpojuma saņēmēju – jauno mammu, ģimeni un sabiedrību kopumā.
Covid-19 valsts atbalsts – piešķirt, atteikt, atdot
Covid-19 krīzes pārvarēšanai valsts atbalstu saņēmis vairāk nekā 21 tūkstotis uzņēmumu, turklāt bieži vien viens un tas pats uzņēmums saņēmis dažādus atbalstus un vairākas reizes. Nav šaubu, ka uzņēmējiem ir nepieciešams atbalsts pandēmijas laikā, bet vienlaikus atklāts ir jautājums, cik dzīvotspējīgs to bizness bijis pirms krīzes. Ne visi ir liekami vienā maisā. Sākotnēji valsts atbalsta piešķiršanā tika pielaistas kļūdas, kuras vēlāk novērstas. Bet, gaidot rudeni un ziemu, ir jādomā par mērķētākiem atbalsta instrumentiem, turklāt – jo precīzāki ir pieejamie dati, jo mazāks risks līdzekļus iztērēt neefektīvi. "Creditreform Latvija" speciāli portālam "Delfi" izveidoja atlasi ar nozarēm un darbības jomām, kurās Covid-19 atbalstu saņēmuši visvairāk uzņēmumi, līdz ar to portāls "Delfi" vērtē, kuri uzņēmumi saņēmuši vislielāko atbalstu, kā arī tos, kam visbiežāk atteikts atbalsts.
Vai bērns pratīs lasīt? Kā kompetenču pieeja ietekmē mācību rezultātus pirmskolā
Sarkangalvīte un aita? Un kāpēc gan ne? Vai arī tev galvā raisās tikai vārdu savienojums "Sarkangalvīte un vilks"? Jā, tie bija tēli brāļu Grimmu pasakā, ko zina teju visi bērni. Taču jaunā kompetenču pieeja pirmsskolas izglītībā akceptē arī to, ka Sarkangalvīte var mijiedarboties ar citu tēlu, piemēram, aitu. Un šādā veidā ir sasniegti mazie mērķīši jaunā pieejā. Kā? Pirmkārt, viens bērns ļaujas fantāzijai, citiem bērniem skaļi priekšā stāstot visiem zināmo pasaku, bet, otrkārt, citi bērni nosauc kļūdas stāstījumā, par pamatu ņemot Grimmu pasaku. Visi ir ieguvēji.
Par gaidāmo 'deķīša raustīšanu' un naidu pret Šnepu. Elbakjans pēc 3x3 olimpiskā zelta
Pirms Latvijas 3x3 basketbola izlase kļuva par olimpiskajiem čempioniem, pirms tā kļuva par vienu no pasaules vadošajām komandām, Edgars Krūmiņš, Nauris Miezis un Kārlis Lasmanis savu rūdījumu guva ielu basketbola turnīros, kurus rīkoja Raimonds Elbakjans un "Ghetto Games". Kopš tā laika Elbakjans bijis klātesošs kvartetam, kas tagad ir Latvijas sporta zenītā.
Simptomi vieglāki, bet nepatīkami – lipīgais Delta paveids neļauj atslābt arī vakcinētajiem
Pirmais saslima Margaritas (41 gads) vīrs. Atlidojis no Turcijas un vakarā sācis klepot. Abi novēluši vainu uz lidmašīnas kondicionieri. Nākamajā naktī vīrs jau klepojis “tā riebīgi”, bet joprojām nebija aizdomu par saslimšanu ar Covid-19, jo viņš ir ne tikai vakcinēts, bet arī pērnziem to izslimojis. Domas mainījušās, kad vēl pēc pāris dienām identiski simptomi parādījušies arī Margaritai. Sapratusi, ka abiem pieķēries kas lipīgs, un drošības pēc uztaisījusi Covid-19 testu, neraugoties uz to, ka arī viņa pavasarī vakcinējusies. Atbilde Margaritu pārsteigusi: viņai ir Covid-19. Turklāt sieviete ir pārliecināta, ka inficējusies no it kā dubultpasargātā dzīvesbiedra.
Tirgus, stacija, narkotočka 'Aukla'. Bīstamākais rajons Rīgā: Maskačkas kriminālais stāsts
Bīstamākā apkaime Rīgā – Maskačka jeb Maskavas priekšpilsēta. Šādi uzskata lielākā daļa rīdzinieku: vismaz tā rāda SKDS rīkoto aptauju rezultāti 2002. un 2015. gadā. Te bieži vien notikušas laupīšanas uz ielas, daudz uzbrukumu, zādzību un ar narkotikām saistītu noziegumu. Vai šī situācija reiz mainīsies?
Ar ģimeni uz Tatriem: pieredze Polijā un Slovākijā Covid-19 apstākļos
Īsi pēc Polijas robežas šķērsošanas atskan galvenā tiesneša svilpe – papildlaiks Eiropas čempionāta futbolā finālā ir beidzies, gaidāmi soda sitieni. Līdz šim vienīgā liecība par Covid-19 pandēmiju ir bijusi prasība uzvilkt maskas, pirms ieiet Lietuvas benzīntankā, bet ne uz Latvijas–Lietuvas, ne Lietuvas–Polijas robežas neesam sastapušies ar kādām pārbaudēm. Kā jau vienmēr, pie robežpunktiem stāv dažas policijas mašīnas, kāds furgons tiek pārbaudīts... Taču citādi – viss kā agrāk, kā Šengenā pierasts. Ja nezinātu, ka ir pandēmija, no robežu šķērsošanas vien to nepateiktu.
'Mēs sapratām, ka tas ir viss' – pirms 80 gadiem sāka veidot Rīgas geto
Tieši pirms 80 gadiem, 1941. gada 23. augustā, nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā iznākošais laikraksts “Tēvija” ziņoja, ka Rīgā tiks izveidots ebreju geto. “Žīdi tagad pilnīgi izslēgti no mūsu sabiedriskās un saimnieciskās dzīves, un pēc laika tie uzturēsies tikai savā šaurajā rajonā. Pēc tam, kad žīdu apdzīvotā pilsētas daļa būs iežogota un pilnīgi atdalīta no āriešiem, žīds savā “valstībā” varēs no jauna dzīt savas “rebes” un krāpt... tikai šoreiz pats savu tautieti, cik vien viņam sirds vēlas,” antisemītiskajā publikācijā rakstīja “Tēvija”. Geto izveide bija tikai viens no posmiem pasākumu virknē, kas noveda pie Latvijas ebreju iznīcināšanas.
Afgāņu karakungi – ko varenie dara jaunajos talibu laikos
Afganistānas Republikas spēku straujajā sabrukumā tiek vainota gan korupcija un motivācijas trūkums, gan pārvaldes un militāro spēku sadrumstalotība starp reģioniem, etniskajām grupām un atsevišķām ciltīm. Ikkatram no šiem apstākļiem bijusi sava loma, tomēr pēdējais – varas koncentrēšanās ap vietējiem cilšu līderiem – bija izšķirošs.
Mazāks kuņģis un atvadas no liekā svara – kas ir bariatrija
Diēta pēc diētas, sportošana, badošanās un pat ārstu izrakstīti medikamenti, taču svars, kas uz mirkli cerīgi nokrities, atkal atgriežas ar uzviju. Dažus cilvēkus liekais svars ir tik stipri sažņaudzis savās skavās, ka šķiet – vaļā no tām netiks nekad. Kā viena no pēdējām iespējām, lai sevi atbrīvotu ne tikai no psiholoģiskām, bet arī fiziskām mocībām, ir kuņģa samazināšanas jeb bariatriskā operācija.
'Mani uztrauc totalitārisma atgriešanās.' Saruna ar 'Homo Sovieticus' režisoru Ivo Briedi
23. augustā pirmizrādi piedzīvoja režisora Ivo Brieža un scenāristes Ritas Rudušas veidotā dokumentālā filma "Homo Sovieticus", kas vēsta par abu autoru centieniem izprast "padomju cilvēka" fenomenu. Filma aicina gan vērienīgā ģeogrāfiskā ekskursijā, lai izsekotu globālajiem procesiem, kas pēdējo piecu gadu laikā dažādās nācijās un sabiedrībās popularizējuši ideju par Padomju Savienības atjaunošanu, gan arī režisora un scenāristes iekšējās pārdomās, kā no sevis paša izskaust "Homo Sovieticus", atsaucoties uz krievu rakstnieka Aleksandra Zinovjeva popularizēto apzīmējumu padomju cilvēka konformismam un pakļāvībai.
Māris Zanders: Tas brīdis, kad arhibīskaps skaidro zinātnisko metodi...
Runa būs par Jāņa Vanaga uzrunu 2021.gada 21.augustā Latvijas valstiskuma atjaunošanas 30.gadadienai veltītajā ekumeniskajā dievkalpojumā. Un uzreiz arī jāsaka, ka arhisbīskaps zinātnisko metodi raksturo, manuprāt, pareizi. Tāpat es neredzu neko dīvainu, ka kāds kristīgās konfesijas garīdznieks vēlas par šo tēmu izteikties. Situācijas traģikomiskums tieši ir tajā, ka mūsdienās garīdznieki (piemēram, Latvijas katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs vai katoļu priesteris Ilmārs Tolstovs) gadījumos, kad jāņem talkā racionālais saprāts un zinātnes atzinumi, dažkārt izsakās precīzāk un saprotamāk nekā t.s. laicīgās varas pārstāvji. Protams, atbilstoši savai pasaules uztverei, tomēr tas nemaina lietas būtību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
