Kopējo pieaugumu rūpniecībā nodrošina straujā izaugsme apstrādes rūpniecībā
Foto: F64

Šā gada septembrī Latvijas rūpniecībā tika reģistrēts ražošanas apjomu palielinājums, izlaidei pieaugot par 5,8% salīdzinājumā ar 2020. gada septembri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ņemot vērā augstāku izlaides pieaugumu jūlijā, trešajā ceturksnī kopā rūpniecības izlaide bija par 6,3% augstāka nekā pirms gada (salīdzināmās cenās), bet šā gada deviņos mēnešos pieaugums sasniedza 7,6%.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā norāda Finanšu ministrija, lielāko devumu septembra rūpniecības pieaugumā veidoja lielākā apakšnozare – apstrādes rūpniecība, kas pieaugusi par 6,7% gada izteiksmē. Elektroenerģijas un gāzes apgādei neliels palielinājums par 0,7%, taču pret šā gada augustu +38,6% kāpums. Turpretī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē samazinājums par 1,1%, kas ir pirmais kritums mēneša griezumā kopš šā gada februāra.

Starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm lielākos pieaugumus veido automobiļu un piekabju (+28,8%) un mēbeļu (+29,6%) ražošana. "Abas minētās apakšnozares uzrāda augstus pieauguma tempus kopš pērnā gada izskaņas. Kaut arī šīs apstrādes rūpniecības apakšnozares nav no lielākajām, to augstie pieaugumi veicina kopējās apstrādes rūpniecības izlaides apjomu kāpumu," uzsver Finanšu ministrijā.

Līdzīgi, ievērojams pieaugums septembrī ķīmiskajām vielām un produktiem (+39,2%), kur izlaides pieaugumi novērojami līdz ar Covid-19 saslimstības pieaugumu.

Turpretī kokrūpniecībā, kas ir lielākā no apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, izlaide pieauga tikai par 1,7%, kas ir zemākais fiksētais pieaugums kopš šā gada marta, tikmēr deviņu mēnešu griezumā pieaugums sasniedza 8%.

Elektroenerģijas un gāzes apgādes izlaide septembrī pieauga par 0,7%. Tajā skaitā kopējie elektrostacijās saražotie elektroenerģijas apjomi septembrī bija par 5,6% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā. Pēc straujā saražotās bruto elektroenerģijas apjoma krituma augustā ražoto apjomu krituma koģenerācijas stacijās dēļ, septembrī koģenerācijas staciju izlaide bijusi teju trīs reizes augstāka nekā augustā jeb +5,2% pret pērnā gada septembri. Turpretī hidroelektrostaciju elektroenerģijas izlaide jau trešo mēnesi pēc kārtas uzrāda zemus ražošanas apjomus, septembrī veidojot 25,9% kritumu pret pērno gadu. Šā gada trešajā ceturksnī bruto elektroenerģija saražota par 20,7% mazāk nekā pērn, kas, savukārt, veicināja elektroenerģijas importa pieaugumu par 31%.

Trešajā ceturksnī kopējo rūpniecības izlaides pieaugumu negatīvi ietekmēja iepriekš jau minētā elektroenerģija un gāzes apgāde, kur bija 7,6% kritums, īpaši zemai izlaidei esot augusta mēnesī. Tomēr 7,9% pieaugums apstrādes rūpniecībā un 8,1% pieaugums ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (īpaši jūlijā un augustā) nodrošināja visai stabilu kopējās rūpniecības pieaugumu 6,3% apmērā.

Tikmēr deviņu mēnešu griezumā pieaugumi fiksēti visās rūpniecības nozarēs. Mazākais pieauguma apjoms elektroenerģijai un gāzes apgādei (+2,5%), taču kopējo rūpniecības pieaugumu 7,6% apmērā nodrošināja apstrādes rūpniecības straujā izaugsme (+8,6%). Arī ieguves rūpniecībā fiksēts stabils 6,6% pieaugums.

"Jaunākie ekonomiskās konfidences rādītāji liecina, ka Latvijas rūpnieku noskaņojums ir nedaudz labāks par kopējo Latvijas ekonomikas konfidences indeksu. Noskaņojums rūpniecības nozarē, līdzīgi kā pagājušajā mēnesī, saglabājas pirmskrīzes līmenī, bet kopējais Latvijas ekonomikas konfidences indekss ieņem ilgtermiņa vidējo pozīciju. Tikmēr Eiropā noskaņojums gan kopējā ekonomikā gan rūpniecības nozarē kopš šā gada jūlija sasniedz jaunus rekordus. Pašlaik sliktākā pandēmiskā situācija Eiropā ir tieši Baltijas valstīs, kas arī neļauj Latvijas konfidenču rādītājiem pietuvoties Eiropas rādītājiem," skaidro ministrijā.

Turpmākajos mēnešos iespējams pieprasījuma samazinājums pēc saražotajām precēm vietējā tirgū mājsēdes dēļ, taču eksportējamo preču pieprasījumam nav ievērojamu iemeslu samazināties. Tikmēr augošās energoresursu un degvielas cenas turpinās sadārdzināt arī ražošanas galaproduktus, prognozē Finanšu ministrijā.

Latvijas rūpniecību arvien vairāk ietekmē izejmateriālu trūkums un izmaksu kāpums

Izejmateriālu trūkums un izmaksu kāpums arvien vairāk kavē Latvijas rūpniecības attīstību, un ražošanas fizisko apjomu pieaugumu pēdējos mēnešos ir aizstājis straujš cenu kāpums, norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Negatīvs šoks ražotājiem šobrīd noteikti ir pēdējo mēnešu straujais energoresursu cenu kāpums, kas radīs vēl lielāku spiedienu uz inflāciju un bremzēs ekonomikas kopējo izaugsmi. Jau šobrīd finanšu tirgos ir vērojams straujš minerālmēslu cenu kāpums, kas veidos nākošās kārtas efektus un sadārdzinās citu nozaru produkciju, piemēram, radot vēl lielāku spiedienu uz pārtikas cenām. Mums svarīgs ir arī jautājums par energoresursu cenu kāpuma ietekmi uz būvmateriālu ražošanu un to cenām," pauž ekonomists.

Taču, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, Latvijas rūpniecības perspektīvas šā gada atlikušajos mēnešos un nākamā gada sākumā esot labas. "Covid-19 pandēmija nav beigusies, un pakalpojumu pieejamība joprojām ir daļēji ierobežota. Vienlaikus valdības un centrālās bankas turpina atbalstīt ekonomiku, un naudas pasaulē ir daudz. Pasaules tirdzniecības fiziskie apjomi un ražošanas apjomi pasaulē šobrīd ir tuvu vai pat pārsniedz pirms pandēmijas līmeni. Taču pieprasījums ir ļoti liels un ražošanas pārrāvumi pērn ir samazinājuši arī krājumu līmeni daudzās jomās. Krājumus vajag atjaunot. Šī kombinācija – nedabiski spēcīgs preču pieprasījums un krājumu atjaunošana vienlaicīgi – ir radījusi šī brīža problēmas pasaules ražošanas un loģistikas ķēdēs. Piemēram, ASV rietumu krasta ostās ir izveidojušies lieli kuģu sastrēgumi, lai arī tur pārkrauto konteineru apjoms šogad ir sasniedzis jaunu rekordu," norāda Āboliņš.

"Ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, tad cenām ir jāaug. Savukārt, risinājums augstām cenām ir augstas cenas, jo tās samazina pieprasījumu un līdzsvaro to ar ražošanas iespējām. Jau šobrīd redzam, ka gan Latvijā, gan pasaulē kopumā ir liels neizpildīto pasūtījumu apjoms, taču jaunie pasūtījumu aug lēnāk nekā iepriekš. Sagaidāms, ka nākamgad ekonomikas atbalsta pasākumi tiks pakāpeniski mazināti, globālā pieprasījuma struktūra sāks normalizēties, cenu kāpumi ierobežos pieprasījumu un noliktavu krājumu atjaunošana neturpināsies mūžīgi. Tas liek domāt, ka, iespējams, jau nākamā gada vidū arī Latvijas rūpniecības izaugsme varētu būtiski mazināties, un apstrādes rūpniecības pieaugums nākamgad nepārsniegs 3-4 %," viņš paredz.

Rūpniecība slīd pa ūdens virsmu

Ražošanas pieaugums šogad ir ļoti cienījams, septembrī apstrādes rūpniecība radīja par 6,7% lielāku preču apjomu nekā pirms gada (pirmajos trīs ceturkšņos kopumā - par 8,6% lielāku), bet apgrozījums gada griezumā ir audzis par 29,5%. Ražotāju cenu inflācija ir ļoti liela un turpina kāpt, septembrī apstrādes rūpniecībā tā sasniedza 19,8%, akcentē "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Turklāt vidējais skaitlis ir ļoti pelēks un neizteiksmīgs uz atsevišķās nozarēs notiekošā fona. Lai arī ātru, bet gaistošu slavu iemantojušais ASV zāģmateriālu cenu indekss ir nobrucis, Latvijas kokapstrādātāju cenas gada griezumā aug arvien fantastiskāk, septembrī šie produkti bija par 57,2% dārgāki nekā gadu iepriekš. Salīdzinājumam, janvārī koksnes produktu ražotāju cenu inflācija bija 7,7%. Arī tad, ja tas notiktu ar mazu nišas produktu, tas būtu ļoti interesanti. Taču šobrīd tas notiek ar apstrādes rūpniecības lielāko nozari, kas ik mēnesi rada simtos miljonu mērāmu eksporta apgrozījumu. Tas ir ļoti svarīgi un nozīmīgi ietekmē Latvijas makro ainu," komentē ekonomists.

Notiekošo viņš salīdzina ar ūdensslēpošanu: "Cilvēku ar slēpēm velk motorlaiva, tāpēc viņš var viegli traukties pa ūdens virsmu un veikt akrobātiskas kustības. Šādā brīdī gribētos izsaukties – mirkli, tu esi skaists, apstājies! Taču tieši neizbēgamā apstāšanās ir risks – tad tālāk būs jādodas peldus. Vēsa pelde – tas pats par sevi nav nekas ļoti nepatīkams, ir svarīgi tādā brīdī neapmulst un sākt cītīgi kustināt rokas un kājas. Nozares uzņēmumi apzinās, ka gravitācija nav atcelta."

Taču cenu kritumam varot būt ietekme uz ekonomiku, "kas izpaudīsies neatkarīgi no tā, vai visi iesaistītie un ietekmētie apzinās realitāti vai ļaujas mirkļa baudai". "Kokapstrādes pieaugums ir vairāk nomināls nekā reāls. Taču, tā kā patēriņa cenu inflācija Latvijā, par laimi, ir nevis 60%, bet ap 6%, "nominālais" apgrozījums pārvēršas ļoti reālā mežu un zāģētavu īpašnieku, kā arī viņu nodarbināto cilvēku pirktspējā. Līdz ar to cenu korekcija nākotnē var ietekmēt patēriņu, jo īpaši Vidzemē, Kurzemes vidienē un Zemgales austrumu pusē, kur meža nozare dominē ekonomikā. Naudas ieplūde šajos reģionos var mazināties, un to izjutīs arī citas nozares, kas varbūt nav informētas par koksnes tirgus cikliskās dabas smalkumiem. Koksnes eksporta ienākumi bagātīgi pilda Latvijas iedzīvotāju naudas makus – nozares naudas aprites cikls ir samērā noslēgts valsts robežās, apmēram 4/5 no eksporta rēķiniem paliek Latvijas iedzīvotāju kabatās," stāsta Strautiņš.

Cenu dinamika citās nozarēs ir ļoti atšķirīga, tāpēc notiekošais kokapstrādē neraksturojot situāciju visā rūpniecībā, taču arī tai kopumā būtu grēks sūdzēties par sliktiem tirgus apstākļiem.

Apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi tuvākajos mēnešos vēl turpinās augt

"Ņemot vērā, ka pandēmijas ietekmē pakalpojumi joprojām nav pieejami tādā apmērā kā iepriekš un liela daļa iedzīvotāju var atļauties un vēlas tērēt vairāk, tad pasaulē turpinās preču bums. Globālais pieprasījums ir tik liels, ka piedāvājums vēl aizvien netiek līdzi. Trūkst izejvielu, ražošanas komponenšu, aprīkojuma, darba roku, ražošanas un transportēšanas jaudu, un tā varētu vēl turpināt. Šie izaicinājumi tiek pamazām risināti, bet tas notiek lēni, ņemot vērā, cik ļoti sarežģītas un bieži vien garas ir globālās piegāžu ķēdes. Ātrāku progresu joprojām kavē arī dažādi ar pandēmiju saistīti apstākļi. Tādēļ dzīvojam situācijā, kad par to, kas trūkst, jāmaksā vairāk. Cenas ir ievērojami augstākas nekā pirms pandēmijas un dažos gadījumos pat turpina augt. Augušas gan kokmateriālu, gan metālu, gan arī enerģijas cenas. Labā ziņa, ka tās ir nedaudz atkāpušās no saviem rekordlielajiem augstumiem," komentē "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka pasaulē lielākā konteineru kuģu pārvadājumu kompānija "Maersk" lēš, ka saspīlējumi globālajās piegāžu ķēdēs, tai skaitā transportēšanā un loģistikā, varētu turpināties vismaz līdz nākamā gada pirmajam ceturksnim. "Gaidām, ka ap pavasari sāks kļūt vieglāk, tomēr rēķināmies, ka būtiski uzlabojumi prasīs laiku," piebilst ekonomiste.

"Apstrādes rūpniecība šobrīd ir otrā lielākā tautsaimniecības nozare Latvijā. Tā veido vairāk nekā desmito daļu no Latvijas tautsaimniecības. Šī ir arī nozare, kura ļoti ātri atguvās no pirmā pandēmijas šoka, un kopš tā laika tai ir klājies diezgan labi. Neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, tā ir palīdzējusi balstīt ekonomikas izaugsmi. Spītējot straujajam izmaksu kāpumam, nozares pelnītspēja jeb peļņa uz katru apgrozīto eiro otrajā ceturksnī tuvojās 10% un bija augstākā datu apkopošanas vēsturē (kopš 2010.gada). Tātad ražotāji vismaz gada pirmajā pusē spēja lielākoties pārnest izmaksas uz savas produkcijas pircējiem un būt ieguvēji šajā sarežģītajā situācijā," stāsta "Swedbank" vecākā ekonomiste.

"Ja salīdzinām mūsu ražotāju sniegumu ar citām Eiropas Savienības valstīm, tad ražošanas apjomu kāpums Latvijā šā gada pirmajos astoņos mēnešos gan bijis lēnāks nekā blokā vidēji. Vislabāko sniegumu demonstrē Beļģija, Itālija, Lietuva, Slovākija un Polija. To, iespējams, var skaidrot ar nozares struktūras atšķirībām, laicīgi veiktām investīcijām vai arī veiksmi, kas palīdzējusi citām valstīm vēl labāk tikt galā ar izaicinājumiem un spēt reaģēt uz pieprasījuma kāpumu," viņa norāda.

Latvijas ražotāju noskaņojums par nākotnes attīstību, kas tiek mērīts CSP un Eiropas Komisijas aptaujās, joprojām esot diezgan optimistisks. "Tomēr pēdējo mēnešu lakā jaunus uzlabojumus vairs neredzam. Latvijā galvenais faktors, kas arvien vairāk ierobežo ražošanu, ir darbaspēka trūkums. Oktobrī turpat 30% uzņēmumu bija grūtības atrast piemērotus darbiniekus. Nepietiekams pieprasījums, kas vēsturiski bijis galvenais biznesu ierobežojošais faktors, atkāpies uz otro vietu, un ir zemākā līmenī nekā pierasts redzēt. Uz materiālu un aprīkojuma trūkumu norāda piektā daļa uzņēmumu, kas ir mazāk nekā, piemēram, pārējās Baltijas valstīs vai Vācijā. Lai gan šķēršļu netrūkst, gaidāms, ka apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi tuvākajos mēnešos vēl turpinās augt," viņa paredz.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.