Pazīmes, kas var liecināt par bērnībā piedzīvotu seksuālo vardarbību
Foto: Shutterstock

Lai gan atbildīgās institūcijas ik pēc laika cenšas skaļi runāt par to, kā pamanīt, atpazīt, neklusēt, iesaistīties, ja pamani, ka kāds bērns varētu būt kritis par vardarbības upuri, tostarp seksuālās, tomēr tikpat bieži medijos nākas lasīt vēstis par kārtējiem šausminošajiem gadījumiem, kad pieaugušais ir seksuāli izmantojis bērnus. Tādus bērnus, kuri paši nav bijuši informēti, kā rīkoties, ja nu... Tādus bērnus, kuru vecākiem nav bijis īpaši svarīgi pievērst uzmanību tādiem jautājumiem... Tādus bērnus, kurus seksuālam varmākam rokās, iespējams, iegrūduši pat paši tuvākie cilvēki...

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ne mazāka loma bērnu pasargāšanā ir citiem sabiedrības pārstāvjiem: skolotājiem, audzinātājiem, sociālā dienesta darbiniekiem ir ļoti svarīgi atpazīt simptomus, kuri liecina, ka bērni cieš no piedzīvotas seksuālas vardarbības vai uzmākšanās. Tas var palīdzēt savlaicīgi atpazīt problēmu, pasargāt bērnu, sniegt viņam palīdzību un informēt par notiekošo tiesībsargājošās institūcijas.

Kāpēc ir svarīgi runāt par šo tematu? Lūk, te būs vien daži "Delfi" ziņu virsraksti!

Kā portālā "Psychology Today" uzsver psiholoģe Mihaela Bernāra, kura ikdienā strādā ar bērniem un pusaudžiem, pārāk bieži viņai nākoties dzirdēt stāstus par pieaugušajiem, kuri nav pamanījuši, kas notiek ar viņu bērnu, vai arī satraucošās izmaiņas bērna uzvedībā tiek skaidrotas ar temperamentu vai attiecīgā vecuma īpatnībām. Psiholoģe mudina iepazīties ar 11 psihiskām problēmām, ar kurām bieži saskaras bērni, kuri kļuvuši par seksuālās vardarbības vai uzmākšanās upuriem.

Tomēr šo problēmu saraksts nebūt nav pilnīgs, un katrs simptoms atsevišķi var būt saistīts arī ar citiem iemesliem. Atkarībā no vecuma, pārdzīvotās traumas īpatnībām, temperamenta simptomi var izpausties dažādi.

Disociācija

Atsvešināšanās pašam no sevis – ļoti iespējams, šis ir visizplatītākais aizsargmehānisms, ar kura palīdzību psihe cenšas pasargāt sevi no traumas, ko radījusi seksuāla vardarbība. Šķiet, ka prāts aizbēg no ķermeņa ekstremāla stresa situācijās, brīžos, kad piedzīvo bezspēcības sajūtu, spēcīgas sāpes un ciešanas.

Paškaitējums

Cilvēki, kuri piedzīvojuši smagu traumu, var sev nodarīt fiziskas sāpes, cenšoties tikt galā ar emocionālajām un psiholoģiskajām sāpēm. Kā rāda pētījumi, piemēram, graizīšanās rada endorfīnu izdalīšanos, kas uz laiku sniedz mierinājuma sajūtu.

Trauksme un bailes

Piedzīvojot seksuālu vardarbību, ķermeņa reakcijas sistēma uz stresu bieži vien ir pārmērīgi aktīva. Tas izpaužas spēcīgās baiļu lēkmēs, sociālās fobijās, panikas lēkmēs. Šķiet, ka organisms burtiski visu laiku ir modrībā un nevar atslābināties.

Murgi

Vardarbības upurus bieži moka uzmācīgas un sāpīgas atmiņas, kā arī nakts murgi.

Alkoholisms un narkomānija

Cilvēki, kuri piedzīvojuši smagas psihiskas traumas, mierinājumu bieži vien meklē alkoholā un narkotikās. Eksperimentus ar narkotikām pusaudža vecumā nedrīkst uzskatīt par normāliem, īpaši, ja jaunais cilvēks zina par iespējamām sekām.

Hiperseksualitāte

Šī ir tipiska reakcija uz agrīnu un traumatisku seksuālo pieredzi, norāda Bernāra. Ja bērns ļoti agrā vecumā sāk regulāri masturbēt, izrādīt seksuālu interesi (rotaļās vai reālā dzīvē), visbiežāk tā ir pazīme, ka viņš bijis liecinieks vai dalībnieks kaut kādās pieaugušo seksuālās darbībās.

Jaunieša un pieaugušo vecumā hiperseksualitāte var izpausties totālā izlaidībā, nemitīgi mainot partnerus, varbūt pat iesaistoties prostitūcijā, pornogrāfiska rakstura filmu uzņemšanā.

Psihozes izpausmes

Tie, kuri bērnībā piedzīvojuši seksuālu vardarbību, bieži piedzīvo paranoju, viņiem iespējamas pat halucinācijas un īslaicīgas psihozes izpausmes.

Garastāvokļa svārstības, dusmu uzplūdi, aizkaitinātība

Bērniem bieži ir grūti izteikt savas jūtas vārdos, tādēļ viņi tās izrāda ar savu uzvedību. Dažreiz tā uzvedas arī pieaugušie. Cilvēki, kuri piedzīvojuši smagas psihiska rakstura traumas, bieži cieš no garastāvokļa svārstībām, aizkaitinātības un smadzeņu darbības traucējumiem, kuri var novest pie depresijas, mānijas, trauksmes un dusmu uzplūdiem.

Problēmas attiecībās, grūtības uzturēt ilgstošas attiecības

Vardarbības upuri bieži pārstāj uzticēties citiem, sāk uzmanīties no cilvēkiem, tādēļ viņiem ir grūti uzturēt ilgstošas attiecības, kas balstītas uz sasvstarpēju uzticēšanos.

Regresija

Enurēze (slapināšana gultā, īpaši naktīs) un enkoprēze (nekontrolējama zarnu iztukšošanās) bērnam, kurš jau ir iemācīts lietot podiņu, pēkšņas un neizskaidrojamas histērijas vai dusmu uzplūdi, neparasta impulsivitāte vai obsesīva vajadzība pēc uzmanības un citas pēkšņas izmaiņas uzvedībā bieži vien var liecināt par to, ka ir atgadījies jaut kas briesmīgs, stāsta speciāliste.

Fizioloģiski, psihosomatiski un autoimūni traucējumi

Daudzi ārsti un psihoterapeiti ir rakstījuši par to, ka atmiņas par traumu burtiski kā saglabājas ķermenī, jo prāts tās atgrūž. Psihoanalīzē tos sauc par neapzinātiem traucējumiem, jo tie bieži izpaužas pat nemanāmi pašam traumas upurim. Kad notiek neiedomājamais, prāts glābjas, izmantojot ķermeni, lai izpaustu pārdzīvojumus, ko nedrīkst izteikt vārdos.

Turpinājumā virkne "Cālis" arhīva rakstu par to, kā atpazīt seksuālās vardarbības upuri, kā viņam palīdzēt, kur vērsties un kāpēc svarīgi ir neklusēt.

Tags

Bērna audzināšana Bērna veselība Psihoemocionālā veselība Seksuāla izmantošana Seksuāla vardarbība
0
Vardarbība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form