Viņi mūs šogad aizkustināja, pārsteidza, lika noraust asaras – gan skumju, gan prieka. Dzīves pārmaiņu stāsti, pārbaudījumi, kuriem iets cauri, zaudējumi un ieguvumi, prasme iet cauri dzīves līkločiem, meklējot risinājumus, iekšējus un ārējus, sirdssilti stāsti un skaudras pieredzes.
Atskatāmies uz portālā "Cālis.lv" cilvēkstāstiem, kas piesaistījuši vislielāko uzmanību.
Pēkšņi sapratu: puse valsts grib, lai es aizbraucu
Uzņēmējs Boriss Rozentāls Latvijā atgriezās pēc 11 svešumā pavadītiem gadiem un nu aktīvi cenšas pierunāt savus draugus sekot viņa piemēram. Viņš no Lielbritānijas atgriezās nesen – 2019. gada septembrī, samērā ātri spēja ne tikai pārcelt savu biznesu uz Latviju, bet arī iestāties partijā, kaut savulaik, kā pats norāda, vīlies politikā.
Covid-19 nešķiro. Mīlošu mammu un sievu zaudē septiņi bērni un dzīvesdraugs
"Labdien! Rakstu šo ziņu ar smagu sirdi un domām par to, kā šo traģisko vēsti pavēstīt plašākai sabiedrībai, lai, nedod Dievs, kas līdzīgs neatkārtojas vēl kādā mūsu Latvijas ģimenē," tā "Delfi" vēstulē uzrunā Rihards Puriņš, kura brālis Gundars Zarāns tikko zaudējis sievu, kas mirusi plaušu bojājumu dēļ, slimojot ar Covid-19. Ģimenē aug septiņi nepilngadīgi bērni. Uzklausām brāļa un dzīvesbiedra stāstu.
Nevis baiss sapnis, bet realitāte. Māras Upmanes-Holšteines dēliņa cīņa ar leikēmiju
"Vai ne, esmu tavs visstiprākais puisītis, kurš uzvarēja slimību? Ezra ir vesels," – tā ķīmijterapijas kursa noslēguma posmā, atstājot hematoonkoloģijas nodaļu, vecākiem sacīja četrus gadus vecais Ezra, mūziķu Māras Upmanes-Holšteines un Jāņa Holšteina-Upmaņa dēliņš. Kopš pagājušā gada jūlija līdz šā gada martam mazais puisēns lielu daļu laika pavadīja Bērnu slimnīcā, ārstējoties no leikēmijas, kuru, pateicoties vairāku ārstu vērīgumam, atklāja ātri, līdz ar to arī terapija padevās labi. Tagad ģimene atkal ir kopā, mājās un gatava pastāstīt savu pieredzi, tādā veidā iedrošinot citas ģimenes, ja nu nāktos sastapties ar diagnozi bērnam – onkoloģiska saslimšana.
Lasīt vairāk
Stradiņa slimnīcas māsas palīdze Evija: šodien iepakoju četrus mirušos
Evija Zandberga strādā par māsas palīdzi Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nodaļā, kurā ārstē Covid-19 slimniekus. Mēs tiekamies dienā, kad visus šokējusi ziņa: iepriekšējā diennaktī Latvijā no Covid-19 miruši 64 cilvēki. Četrus no tiem pārvešanai uz morgu sapakojusi Evija.
Trīs dienās mainījām lēmumu nekad neatgriezties no Īrijas. Vītolu ģimenes stāsts
Kristīni Vītolu man ieteica kā raksta varoni, jo viņa esot "Kazdangas pagasta enerģijas spridzeklis". Drīz būs astoņi gadi, kopš Vītolu ģimene – Kristīne, Raitis un viņu četri bērni Kristiāns (20), Roberts (17), Meldra (12) un Edvards (8) – atgriezusies Latvijā, jaunā dzīvesvietā. Turklāt šis lēmums pieņemts krasi – kad, desmit gadus jau nodzīvojusi Īrijā, ģimene bija domājusi tur palikt pavisam. Lēmums un soļi, lai atgrieztos, pieņemti trīs dienās! Kristīne stāsta, kā ģimene savulaik iedzīvojās Īrijā un kā tas no jauna bija jādara dzimtenē. Viņa atklāj arī aizkustinošu stāstu par abu laulībām pēc desmit gadiem, citādo grūtniecības aprūpē un izglītībā te un Īrijā.
Neesmu upuris, tā ir dzīve. Piecpadsmit bērnu māte Egle
Mūsu lietuviešu kolēģiem, portālam "Delfi.lt", ir rakstu sērija par sievietēm, kas nominētas balsojumam "Delfi Gada sievietes 2021". Viena no viņām ir Egle Vaitkevičiene. Viņai un viņas vīram ir trīs bērni, un viņi rūpējas vēl par 12 bērniem. 15 atvases zem viena jumta ir liels izaicinājums. Katrs no viņiem ir ar savu stāstu, savu pieredzi. Bieži vien ne to labāko. Taču Egle nelabprāt uzņemas visus nopelnus. "Neesmu upuris, tā ir tikai dzīve," saka sieviete. Viņa pastāstīja, kāda ir viņas ikdienas dzīve, kā viņa atrod laiku sev un visiem bērniem.
Pieteicies ilgi gaidīts bērniņš, nomesti 23 kilogrami. Pieredzes 10 000 soļu izaicinājuma laikā
Jūlijā noslēdzies gadu ilgais izaicinājums "Instagram" aktīva dzīvesveida piekritējiem, kurā dalībnieki ik dienu nogāja 10 000 soļus. Kādam tas ir bijis jauns labs ieradums, citam sava veida meditācija. Izaicinājuma idejas autores, sociālo tīklu satura veidotājas, aktīva dzīvesveida entuziastes Kristīnes Beitikas, dzīvē gads bijis īpašs arī ar to, ka pēc piecu gadu gaidīšanas pieteicies bērniņš. Savu lomu tajā spēlējis arī šis izaicinājums.
Pārtrauca klusēšanu. Puisēns, kurš divus gadus skolā nerunāja
Emīls pirms trim gadiem sāka skolas gaitas. Liels bija mammas pārsteigums, kad viņa vairāk nekā pēc mēneša uzzināja – dēls skolā vispār nerunā. Klasesbiedri domāja, ka viņš to nemaz nespēj. Mamma Aija atklāj pieredzes stāstu, kas bijis palaidējmehānisms šādai bērna reakcijai un kā mātes intuīcija palīdzēja pārvarēt radušos psiholoģisko barjeru un dēls sāka skolā runāt – trešajā klasē. Sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Aiga Ukstiņa komentē, kāpēc bērniem var rasties nespēja runāt kādā konkrētā vidē vai ar noteikta veida cilvēkiem, kas tie var būt par traucējumiem un kā to risināt.
Beigās tomēr pagrēkojām. Dimanta kāzu pāris par mīlestību, kaitinošo otrā un piedošanu
Veronika un Dzintars Bergi šogad svinēja dimanta kāzas. Tikāmies viņu mājās Dārziņos (kad vēl nebija Covid-19 ierobežojumu klātienes sarunām). Mani sagaida ļoti elegantā Veronika zīdainā melnā kleitā un Dzintars svinīgi baltā džemperī. Sasēžamies ap apaļo galdu, piedaloties arī abu meitai Ingai un Dzintara māsai Brigitai. Mūsu saruna ir par ilgo kopā būšanu – godīgi, neizskaistinot faktus, atklājot gan skaistos un jestros brīžus, gan tos, kad viens otru nokaitināja vai pat bija doma iet katram uz citu pusi. Un vēl ne tik nesenu reizi, kad vīrs devies 300 kilometrus pakaļ sievai uz Latgali, lai... lūgtu piedošanu.
'Esmu kā staigājošs ģindenis.' Mila, kas 36 gadu vecumā sver 42 kilogramus
"Vai tu vispār kaut ko ēd?" Šis ir jautājums, ko Mila Kovaļeva saņem visbiežāk – gan tiekoties ar kādu, gan komentāros pie fotogrāfijām sociālajos tīklos. Sieviete stāsta, ka ēd "daudz un garšīgi", taču svari turpina spītīgi rādīt 42 kilogramu atzīmi. Februāra beigās Mila svinēs 37. dzimšanas dienu. Publiski stāstīt par savu pieredzi viņa nolēmusi divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, sevis dēļ, lai ar speciālistu palīdzību rastu iespējamās atbildes, kādēļ tā notiek. Otrkārt, lai vērstu sabiedrības uzmanību tam, ka kalsnums ne vienmēr nozīmē skaistumu. Nereti tas sagādā fiziskas sāpes un garīgu diskomfortu.
Nevēlos strādāt nepieņemošā un neatbalstošā vidē. Latviešu vecmāte Norvēģijā
Vecmāte Linda Mātere šo profesiju apguva jau zināmā briedumā. Piecus gadus strādāja par vecmāti Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un turpina būt pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātē. Kopš marta viņa ir vecmāte Norvēģijā, Trumses Klīniskajā universitātes slimnīcā. Līdzās tam iejūtīgumam un pieņemšanai, kāda Lindai ir dzemdībās, viņa ir arī skaļa patiesības paudēja. Sarunā viņa nesaudzīgi salīdzina vecmātes vidi, darba režīmu, iespējas un izglītību Latvijā un Norvēģijā, uzsverot, kā tas ietekmē pakalpojuma saņēmēju – jauno mammu, ģimeni un sabiedrību kopumā.
Vai viegli būt apdāvinātam? 10 gadus vecais Marats pārsteidz tūkstošiem mākslas cienītāju
"Nevēlos, lai dēls gleznotu naudas dēļ. Vēlos, lai viņš bauda procesu, un cilvēks, kurš prot baudīt, ir laimīgs. Saku dēlam, lai viņš glezno tā, lai citus darītu laimīgus, skatoties uz viņa darbiem," par savu 10 gadus veco dēlu Maratu Dzjubenko saka mamma Olga Jefimova, stikla māksliniece. Sagadījies tā, ka Marats kopš agrīna vecuma lielu daļu savas dzīves pavadījis mammas darbnīcā – starp otām, krāsām, molbertiem, mākslas darbiem – un neviļus pats kļuvis par mākslinieku, kura darbus novērtē tūkstošiem mākslas cienītāju.
Divas reizes kļūst par dvīņu vecākiem. Okoroego ģimenes dzīve starp divām valstīm
Sabīnes un Ērika Ihečukvudere Okoroego ģimene divreiz kļuvusi par dvīņu vecākiem. Mazuļu tētis ir no Nigērijas, un tur lielā cieņā ir dvīņi – esot pat speciāls vārds, kā apzīmē mammu, kurai ir divas atvases uzreiz. Un Ēriks vienmēr teicis, ka gribētu uzreiz divus mazos. Lai arī dzimtā dvīņi esot tikai attāli, vēlme patiešām piepildījusies – pirmie pasaulē nāca Dāvids Obinna un Adanna Estere (jūnijā viņiem būs četri gadi). Vēl vairāk – otrreiz topošie vecāki jokoja, ka varētu jau atkal būt dvīņi. Atziņa, ka katrā jokā ir taisnība, izrādījās burtiski patiesa – un pasaulē nāca Udo Lukass un Amara Sara (1,7 gadi). Par gaidībām, to, kā veiksmīgāk organizēt sadzīvi, ja mazuļi nāk pāros, par izaicinājumiem un skaistumu stāsta Sabīne.
'Ilgi bijos teikt – 'viss ir labi', teicu – 'pagaidām ir labi'!' Lauma Auziņa par priekšlaikus sagaidīto bērniņu
Iepazīstieties – mazajam Martam ir sešarpus mēneši. Pēc koriģētā laika, kā to nosaka priekšlaikus dzimušiem bērniem, – četrarpus mēneši. Tolaik, kad viņa mamma Lauma Auziņa gulēja slimnīcā un zināja, ka dēliņam ir liela iespēja dzimt pirms laika, visvairāk iedvesmojuši citu mammu labie stāsti. Tāpēc viņa vēlas dalīties ar savu pieredzi, stiprinot citas mammas, jo īpaši 17. novembrī, kas ir Priekšlaikus dzimušo bērnu diena.
Jaunietim iekšēji smaidīt traucē tēva nāve, ārēji – astoņu zobu neesamība. Aicina atbalstīt
16 gadus vecais Gustavs Vanags, kā pats reiz teicis, jau piedzīvojis sliktāko – zaudējis tēti, kurš nomira galvas audzēja dēļ. Puisis, kaut tobrīd tikai septiņus astoņus gadus vecs, vēl paspēja pēdējā dzīves gadā mīļuprāt palīdzēt tētim – pabarot, apmīļot. Tas atstājis skumjas puisī un padzēsis iekšējo smaidu. Taču fiziski viņam traucē astoņu zobu neesamība. Ārstu slēdziens – tie tā arī neizaugs. Turklāt tas nav tikai vizuāls traucēklis, zobu esamība ir ļoti nozīmīga arī veselībai. Taču liels bijis mammas Zandas Vanagas pārsteigums, uzzinot aprēķinus, cik implanti dēlam izmaksās – 14 600 eiro. Tā kā tik lielu summu ir grūti sagādāt, viņa lūgusi sabiedrības palīdzību. To var sniegt caur ziedot.lv.
Mamma šokā: pēc gadiem ilgas būšanas sevī, dakteri Klauni atraisa bērnu ar AST
Būt par dakteri Klaunu nebūt nav vienkāršs darbs – ir jāiziet īpašas apmācības, jāvelta laiks un jāgūst zināšanas ik dienu. Turklāt visiem medicīnas klauniem ir savs pamatdarbs, jo dakteris Klauns ir kaut kas, ko nevar darīt visu laiku. Ir nepieciešama atpūta, dzīve ārpusē, lai varētu smelties iedvesmu un enerģiju, ko nodot tālāk, satiekot mazos pacientus, viņu vecākus un medicīnas personālu.
Nebaidīties nosmakt, bet bīties no mazas adatiņas? Skolotāja Māra Ozola
Ar ļoti tiešu valodu, smalku un arī rupjāku humoru, kas dažiem dzeļ ausīs, bāba ar pautiem, azbesta vecene, učene ar pipariem uz mēles, lielisks cilvēks un kolēģis, vienmēr optimisma pilna un gatava otram veltīt smaidu un labus vārdus – tik dažādiem vārdiem cilvēki raksturo Māru Ozolu. Viņa ir sociolingvistiķe, valodniece, pedagoģe, rakstniece un četru bērnu mamma, kura aktīvi izmanto publisko telpu sociālajos medijos, lai izteiktu savu viedokli, novērojumus, replikas par dažādām norisēm izglītības sistēmā un ne tikai.
'Atkal un atkal jutos sagrauta.' Ilgais ceļš līdz bērniņam un retai diagnozei
Egija Brimmere par retu asins recēšanas slimību – septītā koagulācijas faktora deficītu – uzzināja tikai septītajā grūtniecības mēnesī. Turklāt tīri nejauši. Vēlāk slimība atklāta arī meitai. Izrādās, tā ir ļoti reta, tāpēc agrāk ārsti aizdomīgās izpausmes saistīja ar citiem iemesliem. Tagad "bilde salikusies" un ir skaidrs, kāpēc arī tik ilgs ceļš bijis līdz meitiņai. Lūk, Egijas stāsts, kā arī hematoloģes, ģenētiķes un reto slimību pacientu organizācijas pārstāves komentārs par retajām slimībām.
Mūs maina gan dzimušie, gan nedzimušie bērni. Dainas 17 gadi līdz dēliem
Acīmredzamais ir tas, ka Dainai Rozenbergai, kura ar vīru Raivi kopā ir 21 gadu, ir divi dēli – Reinis un Alberts. Neredzamais – ir vēl četras nelielā laikā beigušās grūtniecības un dēliņš, no kura medicīnisku apsvērumu dēļ ģimene atvadījās 22. gaidību nedēļā. Reinis ir dzimis priekšlaikus, un viņa gaidību laikā Dainā ieslēdzās "īsta lauvene". Alberts piedzima iznēsāts. Lai gan pieredze ir ļoti smaga, Daina to stāsta ārkārtīgi gaiši.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
