Фото: Shutterstock
Ar bišu sanoņu un saldi maigu liepziedu smaržu jūlijs nomaina jūniju. Vasara ir pašā spēku plaukumā un kā īsteni temperamentīga sieviete rāda savu raksturu – gan sasildot gaisu līdz nepanesamai tveicei, gan izmērcējot spēcīgās lietavās un negaisos.

Tomēr jūlijā vasara ir arī karaliski skaista un dāsna. Tā lepojas ar rožu ziedēšanu un liliju smaržu, ar ogu aromātu un vasaras augļu saldumi. Arī dārzniekam jūlijs ir īpašs. Viņš var ļauties atpūtas brīžiem un ar visām maņām izbaudīt vasaras pilnbrieda burvību, bet var arī labsajūtā novērtēt sava darba augļus un palepoties ar tiem citiem. Ne jau velti tieši jūlijā notiek dārzu konkursi un ziedu izstādes.

Košumdārzā

Nemainīga dārznieka rūpe visas vasaras garumā ir zāliens. Taču jāparūpējas arī par noziedējušajiem košumkrūmiem, ziemcietēm un sīpolpuķēm, bet jo īpaši – par puķu karalienēm – rozēm.

Ja maijā un jūnijā zāliens ir pļauts regulāri, tad tam vasaras vidū vajadzētu būt labā stāvoklī, ko jūlijā vien atliek uzturēt. Straujā augšana ir beigusies, graudzāles sacerojošas, tomēr, lai nodrošinātu labu zāliena izskatu arī turpmāk, zāliens jāmēslo. Tas noteikti ir jādara, ja zāliens tiek patstāvīgi laistīts. Taču arī zālienam, kas netiek laistīts, vasaras vidū ir nepieciešama papildmēslošana. Šādu zālienu mēslo lietainā dienā vienreiz mēnesī. Zālienu, kas tiek laistīts, mēslo biežāk, proti, 2 līdz 3 reizes mēnesī. Biežāk mēslo arī zālienu, no kura pēc pļaušanas tiek aizvākta nopļautā zāle. Mēslošanai izmanto komplekso mēslojumu (N:P:K), kura sastāvā ir slāpeklis, fosfors un kālijs. Visērtāk šim nolūkam ir izmantot speciālo zāliena mēslojumu ar ļoti nelielu slāpekļa pārsvaru.

Pļaujot zālienu, jāatceras, ka, lai iegūtu skaistu un viendabīgu zelmeni, katru reizi jāmaina pļaušanas virziens. Karstā laikā zālienu pļauj retāk un atstāj augstāku nenopļauto zelmeni.

Ja dārzā vēl palikušas, jūlija sākumā norok nodzeltējušās tulpes un pārstāda narcises. Agrāk izraktās sīpolpuķes notīra, atdala mazos sīpoliņus un rudenī stādīšanai paredzētos sīpolus noliek sausā, vēdināmā telpā glabāšanai. Hiacintes vēlams uzglabāt siltā vietā - +25...+26°C temperatūrā, tulpes nedaudz vēsākā vietā līdz +25°C.

Lielākā daļa ziedošo krūmu jūlijā jau ir noziedējuši. Noziedējušos košumkrūmus – abēlijas, deicijas, filadelfus, fizokarpus, kerijas, kolkvīcijas, spirejas, veigelas apgriež. Vislabāk apgriezt uzreiz pēc noziedēšanas. Apgriešana ļauj izvairīties no nevajadzīgas auga spēku tērēšanas sēklu briedināšanai un veicina jauno dzinumu augšanu. Uz tiem veidojas nākamā gada ziedpumpuri. Tāpat krūmu apgriešana sekmē kompaktas vainaga formas uzturēšanu un saglabāšanu. Pēc apgriešanas krūmus mēslo.

Apgriež dzīvžogus. Brīvi augošos ceriņu, filadelfu, fizokarpu, spireju un citu lapu kokaugu dzīvžogus apgriež tāpat kā košumkrūmus – uzreiz pēc noziedēšanas. Jūlija beigās apgriež arī vasarzaļos cērpjamos vilkābeļu un citu lapu kokaugu dzīvžogus.

Augstajām ziemcietēm – delfīnijām, pīpenēm, kā arī dālijām un saulespuķēm – izveido balstus, lai augi spēcīga vēja ietekmē neizgāžas uz visām pusēm. Ja ziemcietes arī bez vējiem un sliktiem laika apstākļiem nespēj noturēt savu augumu un gāžas, tas nozīmē, ka tās ir pārmēslotas un vajag ierobežot slāpekli saturoša mēslojuma lietošanu.

Ziemcietēm un vasaras puķēm izgriež noziedējušās ziedkopas. Veco ziedu nogriešana ne tikai uzlabo puķu kopskatu, bet arī ļauj novirzīt auga spēkus jaunu ziedpumpuru veidošanai un sekmē ilgstošāku ziedēšanu. Stādījumus ravē un laista. Lai veicinātu ziedēšanu, vasaras puķu stādījumus papildus mēslo.

Jūlijs ir rožu ziedēšanas laiks, tāpēc, lai rozes pēc iespējas ilgāk priecētu dārza saimniekus, par tām ir jāparūpējas. Jūlija sākumā, kad ir rožu ziedēšanas kulminācija, lai rozes velti netērētu spēkus, izgriež noziedējušos ziedus. Vecos, izbalējušos un neizskatīgos ziedus, lai nebojātos ziedkopas kopsakats, izgriež arī no vairāku ziedu ķekariem. Noziedējušos ziedus un ziedkopas nogriež virs pilnās lapas, iespējami tuvu paduses pumpuram, neatstājot kātus. Vismaz pāris reizes rozes jūlijā mēslo – vislabāk ar šķīstošo pilnmēslojumu, kurā ir neliels slāpekļa daudzums. Regulāra veco ziedu izgriešana un papildmēslošana veicinās nepārtrauktu ziedēšanu vai arī atkārtotu ziedēšanas vilni atkarībā no konkrētās rožu sugas un šķirnes.

Jūlijā rozes apraud laputis un parādās arī biežāk izplatītas slimības. Laputis ierobežo ar tautas līdzekļiem – cukurūdeni, Coca-cola, ziepjūdeni, ķiploku uzlējumu vai arī kādu no pazīstamākajiem insekticīdiem. No laputīm izvairīties palīdzēs arī melno skudru ierobežošana dārzā. Melnās skudras labprāt barojas ar laputu un citu kaitēkļu izdalījumiem un, lai veicinātu to vairošanos, pat pārnēsā tās no viena auga uz otru.

Lai izvairītos no slimībām, ieteicams savākt un iznīcināt slimību bojātās un inficētas lapas, nepārmēslot rozes ar slāpekli, pavasarī un rudenī ar miglot tās 1 – 2% bordo sķīdumu. Profilaksei rozes no rītiem, kad ir rasa, apkaisa ar lapu koku pelniem. Ja neskatoties uz profilaktiskajiem pasākumiem rozes ir skārusi kāda no slimībām – miltrasa, lapu tumšplankumainība vai rūsa, rozes miglo ar kādu no slimības ierobežošanai piemērotiem fungicīdiem.

Jūlijs ir laiks, kad var parūpēties arī par dekoratīvo augu pavairošanu. Dārzā uz piemērotiem potcelmiem aco rozes un ar zālainajiem spraudeņiem pavairo dekoratīvos krūmus. Dobēs vai dēstu kastītēs sēj divgadīgās puķes – studentu neļķes, mārpuķītes, kāršrozes, Islandes magones, pulkstenītes, atraitnītes, neaizmirstulītes un citas.

Jūlijā parasti parādās sēnīšu slimību – rūsas, miltrasas, pelēkās puves pirmās pazīmes. Bojātās augu daļas nogriež un iznīcina. Augu aizsardzībai no sēņu slimību tālākas izplatības izmanto dabiskos fungicīdus – ķiploku uzlējumu, nātru novārījumu. Dobēs iestrādā mikrobioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus, nopietnāku infekciju gadījumos lieto arī vara vai sēra preperātus, piemēram, Burgundijas šķidrumu, Čempionu, Tiovitu.

Augļu dārzā

Фото: Shutterstock

Augļu dārzā ir sācies ogu laiks. Izejot dārzā, katru dienu iespējams atrast kādu saldu pārsteigumu, ar ko iepriecināt sevi un papildināt ģimenes desertu.

Jūlijā vēl ražo vēlās zemeņu šķirnes, ogas ir remontanto zemeņu šķirnēm un mēnešzemenēm. Ja nav nepieciešami stādi, noražojušās agrās zemenes izravē un apgriež to stīgas.

Ja vēlas stādīt zemenes, gatavo jaunas dobes. Dobes veido vietās, kur zemenes iepriekš nav augušas. Labākie zemeņu priekšaugi ir zirņi, pupas, sīpoli, redīsi. Dobi zemeņu stādīšanai sagatavo laicīgi, iestrādājot augsnē organisko mēslojumu un minerālvielas, ja tādas augsnē trūkst. To var noskaidrot, veicot augsnes analīzes. Jūlija beigās var sākt zemeņu stādīšanu.

Jūlijā nogatavojas avenes, jāņogas, upenes, ērkšķogas, saldie un skābie ķirši. Ja laiks ir sauss, ogu kokus un krūmus laista. Augļu kokus un krūmus apklāj ar tīkliem, lai putni nenolasa ogas.

Regulāri veic augļu koku un krūmu apsekošanu, lai izvairītos no slimību uzliesmojumiem un kaitēkļu uzbrukumiem. Īpaši svarīgi tas ir tad, ja kāda no augļu koku slimībām konstatēta iepriekšējos gados.

Ja vēlas ģimenes augļu kokus vai jaunas šķirnes, mēneša beigās aco augļu kokus. Pēc ražas novākšanas apgriež ķiršus, veido augļu koku vainagus.

Sakņu dārzā

Фото: Shutterstock

Arī sakņu dārzā ir ražas laiks. Agros pavasara dārzeņus – redīsus, salātus nomaina vasaras dārzeņi – cukurzirņi, sviesta pupiņas, agrie burkāni, kartupeļi. Ienākas gurķi.

Vietās, kas atbrīvojas no agrajiem dārzeņiem sēj zaļmēslojuma augus, kuru saknes izdala fitoncīdus – sinepes, rutkus, facēliju, augus, kas saista augsnē esošo skābekli – zirņus, pupas, vīķus, lupīnas, kā arī citus tradicionālos zaļmēslojuma augus, kas bagātina un uzlabo augsni – griķus, auzas, rudzus, samtenes. Dobes neizmantotas atstāj līdz rudenim, kad augus ierok zemē.

Sakņu dārzu ravē, retina glabāšanai audzētos sakņaugus – burkānus, bietes un citus sakņaugus, dod dārzeņiem papildmēslojumu.

Novāc gurķus. Sākoties aktīvai ražošanai, gurķus vāc katru otro dienu, vislabāk no rīta, kad nožuvusi rasa. Novācot gurķus laukā, vēlams nekāpt uz augu vasu galotnēm un pēc iespējas mazāk tās kustināt, jo uz tām veidojas nākamā raža.

Atkārtoti sēj redīsus, dilles, spinātus, salātus, daikonus, melnos rutkus, skābenes, stāda ziedkāpostus, brokoļus. Augus, kas siltuma un sausuma dēļ priekšlaicīgi izzied, piemēram spinātus, kārtīgi laista, savukārt īsās dienas augus – rutkus labāk sēt mēneša pašās beigās. Vēl jūlija sākumā var sēt ziedkāpostus un brokoļus dēstiem, ko izstāda dārzā augustā un novāc oktobrī.

Jūlijā vāc un kaltē garšaugus. Žāvējot savu aromātu labi saglabā dilles, timiāns, raudene, majorāns. Savukārt baziliku, izopu un lapu pētersīļus labāk sasaldēt.

Sausās dienās vāc ķiplokus. Ziemas ķiplokus novāc, kad stublāja apakšējā daļa kļūst dzeltena. Vasaras ķiplokus vāc, kad ķiploku apakšējās lapas sāk dzeltēt, bet jaunās vēl ir zaļas. Tos žāvē ar visām lapām un stublājus nogriež tikai pēc pilnīgas izžūšanas.

Siltumnīcā un uz balkona

Фото: PantherMedia/Scanpix

Tie kas pavasarī ir īpaši naski bijuši, jūlijā jau pilnā sparā mielojas ar siltumnīcā augušiem tomātiem, prātīgākie un uzmanīgākie pie ražās tiek pakāpeniski.

Jūlijā, kad parasti ir vissiltākais laiks visā vasarā, rūpējas par tomātu siltumnīcu vēdināšanu. Ja siltumnīcās gaisa temperatūra pārsniedz 30°C, tomātu ziedu apputeksnēšanās nenotiek, ziedi un tikko aizmetušies auglīši var nobirt. Lai samazinātu gaisa temperatūru, siltumnīcas jumtu noēno vai arī laista celiņus ar aukstu ūdeni, bet tā, lai aukstais ūdens netrāpītu uz tomātiem.

Tomātu ceriem izlauž pazarītes, un, kad ir izveidojušies seši līdz septiņi augļu ķekari, stādus galotņo. To dara, lai viss auga spēks tērētos ražas briedināšanai nevis jaunu dzinumu veidošanā. Pazarītes izlauž, kamēr tās ir pavisam mazas. Ražas briešanas laikā tomātiem dod papildmēslojumu, kas satur ne tikai slāpekli, kāliju un kalciju, bet arī magniju un dzelzi.

Vasaras puķēm podos un kastēs ne tikai regulāri nolasa noziedējušos ziedus, bet arī tās regulāri laista un baro ar papildmēslojumu.

Pēc ilgstoša lietus pārbauda vai traukos – kastēs un podos nav uzkrājies lieks ūdens. Ja ir, no tā atbrīvojas, jo liels mitrums veicina augu sakņu bojāeju. Augiem noteikti dod papildmēslojumu, jo lietavu dēļ barības vielas no podiem un kastēm būs izskalojušās. Augsnes virskārtu podā uzirdina, lai saknēm piekļūtu skābeklis.

Apgriež izskatu zaudējušos lobēliju un lobulārija (alisīšu) cerus. Apgrieztie augi ātri ataug un zied daudz bagātīgāk. Tā var atjaunot arī citas vasaras puķes. Augus, kas pavisam zaudējuši savu dekoratīvo izskatu un nav atjaunojami, nomaina ar citiem.

Vasarai virzoties uz otru pusi, podos un kastēs esošos augus, lai izvairītos no slimībām un kaitēkļiem, vēlams katru dienu rūpīgi apskatīt. Ja ir bojāta kāda no puķes daļām, to nogriež un iznīcina. Ja balkona augus nepieskata, pietiek ar vienu sīku infekcijas perēkli uz kādas auga daļas, lai viss dekoratīvais stādījums slimības dēļ aizietu bojā. Savlaicīgi iznīcināts slimības avots pasargās augu no smagākas saslimšanas, un paildzinās puķu ziedēšanas laiku. Nopietnākas infekcijas gadījumā augus apsmidzina ar atbilstošu preparātu.

Telpās

Фото: Shutterstock

Vasara jau nav tas gadalaiks, kad daudz laika tiek pavadīts telpās, taču ir dienas, kad laika apstākļi spiež palikt istabā. Tad var pievērsties nākotnes plānu kaldināšanai:

  • Atzīmēt tās puķu un dārzeņu šķirnes, kas šogad iepriecinājušas visvairāk gan ar ziedu krāšņumu, gan ar gardu, bagātīgu ražu, lai iegādātos atbilstošo šķirņu sēklas arī nākamgad.
  • Uzzīmēt sakņu dārza plānu nākamajam gadam, tā, lai tiktu ievērota pareiza augu seka. Mazos dārzos parasti vietas nav daudz, tāpēc pārdomāta dārzeņu un garšaugu stādīšanas shēma noderēs.
  • Sameklēt tīmeklī un grāmatās interesantas konservēšanas receptes, lai brīžos, kad jaunā raža vairs nav apēdama, to varētu saglabāt ziemai.

Nevajadzētu aizmirst arī par tiem zaļajiem telpu iemītniekiem, kas vasaru pavada iekštelpās. Arī telpaugus vasaras otrajā pusē vairāk apdraud slimības un kaitēkļi, kas telpās nonāk no ārpasaules. Tāpat telpaugi vasarās biežāk ir jālej un jābaro.

Dienās, kad jaunā raža ir pārpildījusi visus traukus un to svaigā veidā apēst vairs nav iespējams, vāra ievārījumus, gatavo konservus, saldē krājumus ziemai.

Un, lai arī vasaras pilnbrieda sajūtu nav iespējams ielikt burciņā vai izkaltēt starp grāmatas lapām kā puķi, tā ikreiz ar saldi maigu liepziedu smaržu atgādina par sevi, kad tumšajos ziemas vakaros gatavojam aromātisko liepziedu tēju.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !