Vairāk nekā 100 reptiļu privātmājā pie Dobeles: Egona Tones eksotiskie mīluļi
Foto: Privātā arhīva foto

Egons Tone ir vairāk nekā 100 eksotisko dzīvnieku īpašnieks. Trīsmetrīgas čūskas, ķirzakas, vardes un citus eksotiskos rāpuļus un abiniekus viņš sauc par saviem mīluļiem. Daži no tiem tiek izlaisti pastaigā piemājas dārzā Dobeles apkaimē, kur tie var gozēties saulītē un kārtīgi izkustēties. Sarunā ar "Mans Draugs" viņš pastāstīja par savu kolekciju un to, kā aizsākusies aizraušanās ar eksotiskajiem dzīvniekiem.

Egona aizraušanās ar eksotiskajiem dzīvniekiem sākusies jau bērnībā. Tolaik gan viņa kolekcijā bijuši tepat Latvijā sastopamie rāpuļi – ķirzakas un čūskas, kuras varēja noķert mežā vai pļavā. Toreiz atrastie dzīvnieki tika turēti dažādos piemērotos traukos un akvārijos. Taču pieaugot Egons sāka taisīt terārijus pats, un to viņš dara vēl aizvien. "Tie terāriji, ko var nopirkt, mani ne īpaši apmierina," viņš stāsta.

Egons klāsta, ka vecākiem neesot bijis nekādu iebildumu pret dēla aizraušanos. Viņi pat bija atraduši veidu, kā ar dēla ķirzaku un čūsku kolekciju panākt, ka viņam ir labākas sekmes skolā. "Bija tā," skaidro Egons, "ja līdz tam un tam laikam šis divnieks netiks izlabots, tad visa šī kolekcija būs laukā." Vīrietis atzīst, ka toreiz, vēl puikam esot, noķerto rāpuļu kolekcija viņam nozīmējusi ļoti daudz, tāpēc visiem spēkiem centies atzīmes uzlabot.

Ģimenes paziņas un arī vecāki, vērojot puišeļa aizraušanos ar rāpuļiem, esot prātojuši, ka puisis noteikti dosies studēt bioloģiju, taču tā vis nenotika. Vidusskolas gados interese par rāpuļiem laika trūkuma dēļ tika atstāta otrajā plānā. Savukārt vidusskolai sekoja armija. Egons atklāj, ka pirms došanās armijā izlaidis visus dzīvniekus brīvībā. Arī atgriezies mājās pēc dienesta, vīrietis aizraušanos ar rāpuļiem atstāja novārtā. Taču dažus gadus pēc dienesta, kad Egons jau mācījās universitātes pirmajā kursā, viņa īpašumā nonāca orhideja, kas bija aizsākums orhideju kolekcijai, kura šobrīd ir lielākā Latvijā un, iespējams, arī Baltijas reģionā.

Savukārt savu aizraušanos ar eksotiskajiem dzīvniekiem Egons atsācis Atmodas laikā, kad Latvijas iedzīvotājiem tika ļauts apciemot ārzemēs dzīvojošos ģimenes locekļus, ko vīrietis arī labprāt izmantoja. Viesojoties ārzemēs, Egons turpināja papildināt savas zināšanas par orhidejām. Vienā no šādiem ārzemju ceļojumiem viņš uzzinājis – ja mājās ir lielāka orhideju kolekcija, tad tā iet roku rokā ar rāpuļiem un abiniekiem, kuri noēd dažādus ziediem kaitīgos kukaiņus. Tas savukārt orhideju īpašniekiem palīdz iznīcināt insektus un pasargāt ziedus bez dažādām indēm.

Atgriezies mājās, Egons, jaunu iespaidu pilns, nolēma arī savas orhidejas pieradināt pie rāpuļiem un abiniekiem. Viņš atklāj, ka pašmāju čūskas un ķirzakas atšķirīgās temperatūras dēļ kopā ar orhidejām turēt nevar, līdz ar to vajadzēja iegādāties tādus dzīvniekus, kas būtu pieraduši pie karstuma un tveices. Tas bija brīdis, kad pēc aptuveni piecu gadu pārtraukuma Egons atgriezās pie sava bērnības hobija. "Es gandrīz visu savu apzinīgo mūžu esmu ar šiem "lopiņiem" noņēmies," viņš smej. Šobrīd gan Egona kolekcijas dzīvnieki jau sen kā nepilda kukaiņēdāju funkciju, un viņiem vairs nav nekādas saiknes ar saimnieka orhideju kolekciju. "Tie kukaiņi, kuri šobrīd orhideju īpašniekiem sagādā problēmas, ir daudz par maz, lai ar tādiem barotu šos eksotiskos dzīvniekus," viņš skaidro. Taču, neskatoties ne uz ko, sapnis par orhideju un eksotisko dzīvnieku apvienošanu netiek laists vaļā.

Eksotisko dzīvnieku kolekcijā ir čūskas, kukaiņi, ķirzakas u.c. Egons stāsta, ka katru gadu vismaz viens no ģimenes locekļiem dodas uz kādu starptautisku orhideju izstādi, kur ļoti bieži var atrast arī eksotiskos dzīvniekus. "Un tā roka paslīd maka un pēc tam arī dzīvnieka virzienā," viņš smejas. Pirmie eksotiskie dzīvnieki, kas pēc vairāku gadu pārtraukuma nonāca viņa īpašumā, bija Austrālijas kokvardes.

Source info

MansDraugs.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Saimnieku skola
Mansdraugs iesaka